Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA tiekas ar Eiropas Komisijas ekspertiem

Trešdiena 28/06/2017

2017.gada martā notika Eiropas Komisijas ekspertu vizīte Latvijā, lai izvērtētu zinātnes finansēšanas sistēmu mūsu valstī. Vizītes ietvaros eksperti tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, kā arī citām ar zinātni saistītām institūcijām. Diemžēl iepriekšējā ekspertu tikšanās reizē arodbiedrības pārstāvji netika aicināti, taču pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ierosinājuma šāda iespēja tika rasta ekspertu otrās vizītes laikā šī gada 19. jūnijā.

Tiekoties ar Eiropas Komisijas ekspertiem, LIZDA pārstāvji pārrunāja jautājumus, kas skar zinātnes finansējumu Latvijā. LIZDA norādīja uz grūtībām un izaicinājumiem, ar kuriem pētnieki un zinātniskās institūcijas saskaras jau ilgstoši nepietiekamā finansējuma dēļ. Eksperti bija vienisprātis, ka pieejamais nacionālais finansējums ir kritiski zems, turklāt zinātne Latvijā ir ļoti atkarīga no ārējā finansējuma, galvenokārt no ES struktūrfondiem. LIZDA norādīja, ka jau ilgstoši netiek pildīti Zinātniskās darbības likuma un Augstskolu likuma panti, kas attiecas uz finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Tāpat LIZDA izteica nepieciešamību pēc ciešākas un koordinētākas nozaru ministriju sadarbības, lai definētu un izvirzītu prioritātes pētniecībā, kur būtu iespējams īstenot starpdisciplinārus un daudzdisciplinārus pētījumus, piesaistot gan nacionālo, gan ES struktūrfondu finansējumu. Tas ir būtiski tādēļ, ka no pētniecības un zinātniskās darbības sasniegumiem labumu gūst sabiedrība kopumā un visas tautsaimniecības nozares. Ar ekspertiem tika pārrunāta nepieciešamība valstī definēt skaidru ilgtermiņa politiku zinātnes attīstībai, kā arī savlaicīgi īstenot iecerētās atbalsta un pētniecības programmas, piemēram, prioritāšu definēšana Valsts pētījumu programmām. LIZDA norādīja uz nevienlīdzību starp dažādām zinātnes nozarēm pieejamā finansējuma dēļ un arī publiskā novērtējuma ziņā. Atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai, STEM nozares tiek ļoti atbalstītas un saņem salīdzinoši lielu finansējumu, uzlabojumus infrastruktūrā, atbalstu studijām. Humanitārās un sociālās zinātnes ilgstoši paliek novārtā, ko pastiprina publiski un politiķu vidū uzturētais viedoklis par to zemo vērtību īpaši tautsaimniecības attīstības kontekstā. Savukārt izcilības rādītāji tiek sagaidīti no pētniekiem visās zinātnes nozarēs un no visām zinātniskām institūcijām, neskatoties uz nevienlīdzīgo ieguldījumu un pieejamo finansējumu. Ir jāmaina attieksme un jāsaprot, ka līdzsvarotas sabiedrības attīstībai ir nozīmīgas visas zinātnes nozares. LIZDA pauda viedokli, ka nepieciešams taisnīgs publisko resursu ieguldījums zinātnē. Visbeidzot LIZDA norādīja uz kritisko stāvokli pētnieku atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, kas lielā mērā izveidojies ilgstoši zemā bāzes finansējuma dēļ. Tā rezultātā ir grūti nodrošināt cienīgu atalgojumu zinātniskajam personālam, piesaistīt jaunos zinātniekus un nodrošināt pilnu darba slodzi.