Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA iebilst, ka pašvaldībai vairs nebūs tiesības pārdalīt mērķdotāciju interešu izglītības programmām

Trešdiena 28/06/2017

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sniedza atzinumu par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumos Nr.447 „Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs””,  kurā vislielākais risks, ko LIZDA saskata un pret ko iebilst ir tas, ka pašvaldībai vairs nebūs tiesību pārdalīt mērķdotāciju, kas paredzēta interešu izglītības programmām.


LIZDA uzskata, ka pašvaldības izveidotā komisija nodrošina kvalitatīvas interešu izglītības programmas, jo šī komisija izvērtē programmas un finansējumu piešķir atbilstoši sasniegumiem un citiem kvalitātes kritērijiem konkrētajā novadā kopumā.

1. Plānotais finansējuma modelis nenodrošinās naudas ekonomiju, bet samazinās vienlīdzīgas iespējas izglītojamajam apmeklēt sev interesējošu interešu izglītības programmu.

2. Arodbiedrība uzsver, ka būtiski var samazināties interešu izglītības programmu skaits tieši lauku skolām, jo pilsētu skolu izglītojamajiem ir iespējas darboties sporta, mūzikas, mākslas, deju skolu un citās interešu izglītības iestādēs, bet lauku skolām bieži vien interešu izglītība ir vienīgā iespēja lietderīgai brīvā laika pavadīšanai.  Līdz ar to pilsētas skolas nevar izlietot visu finansējumu un iesniedz mazāk interešu izglītības programmas.

3. Ne vienmēr tur, kur ir vairāk skolēnu, ir kvalitatīvāka interešu izglītība. Tas palielina iespēju pazaudēt spēcīgas tradīcijas lauku izglītības iestādēs, kur ir skaitliski mazāk skolēnu.

LIZDA uzskata, ka šobrīd tiek nodrošināta daudzveidīga interešu izglītības programmu pieejamība visiem konkrētās pašvaldības izglītojamajiem.

1. Audzēknis var izvēlēties apmeklēt interešu izglītību savā skolā vai savā pašvaldībā citā vietā, kur ir profesionāls pedagogs,  labāks materiāltehniskais nodrošinājums, cita vide un izaugsmes iespējas. Citā vidē skolēnam ir iespējas sevi parādīt, iespējams, attīstīt to, kas neizdodas skolas vidē.

2. Ne visas vispārizglītojošās skolas varēs nodrošināt kvalitatīvus interešu izglītības pedagogus un daudzveidīgas programmas. Bieži vien novadā ir viena programma, bet tā ir iespēja skolēniem attīstīt savus talantus izvēlētajā jomā.