Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Pēc Satversmes tiesas sprieduma Saeimai būs jāgroza Izglītības likums?

Trešdiena 20/12/2017

Izglītības likuma 50.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka “par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas Ministru kabineta noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu”. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm, 2014.gada 15.aprīli pieņemot noteikumus Nr.195 “Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs izglītojamo interesēm”. Šī izvērtēšana neattiecas uz personām, kas bija sodītas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, kas saprotams kā absolūts aizliegums šīm personām strādāt par pedagogu.

Šo kategorisko aizliegumu Satversmes tiesā apstrīdēja fiziska persona R. V. uzskatot, ka aizliegums strādāt par pedagogu aizskar viņam Satversmes 106.pantā garantētās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Pieteikuma iesniedzējs kopš 1998.gada strādāja par pedagogu un savulaik 1994.gadā bija notiesāts par tīša smaga nozieguma izdarīšanu.

Satversmes tiesa 2017.gada 24.novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā “Par Izglītības likuma 50.panta 1.punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106.pantam”.

Savā spriedumā Satversmes tiesa norādīja, ka pedagoga profesija ir uzskatāma par sabiedriski nozīmīgu profesiju. Pedagogam ir būtiska loma ne tikai izglītības kvalitātes un zināšanu nodrošināšanā, bet arī izglītojamā attieksmju un vērtību veidošanā. Tādēļ likumdevējs ir tiesīgs noteikt personām, kuras vēlas strādāt par pedagogu, stingras prasības, kas attiecas ne tikai uz profesionālo kvalifikāciju un prasmēm, bet arī uz personību un iepriekšējo pieredzi.

Satversmes tiesa secināja, ka no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Turklāt šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, citu cilvēku tiesību, sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzība. Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējam, nosakot absolūtu aizliegumu, ir ne tikai jāpamato šāda aizlieguma nepieciešamību, bet arī jāpārliecinās par to, ka absolūts aizliegums ir vienīgais līdzeklis, ar kuru var sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi. Tomēr Satversmes tiesa secināja, ka ņemot vērā vienīgi to, ka persona ir sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, un nevērtējot konkrēto gadījumu individuāli, ne vienmēr ir iespējams gūt pilnīgu pārliecību par to, ka sodāmības fakts ir neatgriezeniski ietekmējis potenciālā pedagoga personību. Likumdevējs ir tiesīgs noteikt arī papildu nosacījumus, kam jābūt izpildītiem, lai varētu tikt individuāli vērtēta personas piemērotība pedagoga darbam.

Satversmes tiesa arī uzsvēra, ka iespēja individuāli izvērtēt, vai persona, kura sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, drīkst strādāt par pedagogu, tai nebūt negarantē tiesības uz konkrēto nodarbošanos. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums neatbilst samērīguma principam un līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 106.pantam.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) tika atzīta par pieaicināto personu lietā un sniedza viedokli šajā jautājumā. Tajā LIZDA norādīja, ka atsevišķos gadījumos Ministru kabineta izveidotajai institūcijai vajadzētu būt iespējai izvērtēt arī tādas personas piemērotību pedagoga amatam, kura izdarījusi smagu noziegumu. Ja noziegums pēc sava rakstura nav atstājis uz personu negatīvas sekas un persona īpaši lūdz, tad atsevišķos izņēmuma gadījumos būtu pieļaujams tas, ka komisija vērtē arī par tīšu smagu noziegumu sodītas personas atbilstību pedagoga amatam. Ir jāņem vērā laika posms, kas pagājis pēc nozieguma izdarīšanas, līdzšinējais darbs, kā arī ieguldījums izglītības iestādes attīstībā.

Satversmes tiesa nosprieda:

atzīt Izglītības likuma 50.panta 1.punktu, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, strādāt par pedagogu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106.pantam un spēkā neesošu no 2018.gada 1.jūnija.

Satversmes tiesas spriedums nozīmē to, ka līdz 2018.gada 1.jūnijam Saeimai jāpieņem jauna Izglītības likuma 50.panta 1.punkta redakcija, kas atbilstu Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam.