Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA aicina IZM rast atbildes uz vairākiem jautājumiem par skolas gaitu uzsākšanu 1. klasē no sešu gadu vecuma

Pirmdiena 12/03/2018

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) iepazīstoties ar Ministru kabineta likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” vērš Izglītības un zinātnes ministra K.Šadurska uzmanību uz vairākiem jautājumiem par plānoto reformu īstenošanu.

Likumprojekts paredz skolas gaitu uzsākšanu 1.klasē 6 gadu vecumā no 2019.gada 1.septembra, bet joprojām nav pietiekamas informācijas par virkni būtiskiem jautājumiem. LIZDA aicina, pirms lēmuma pieņemšanas par atbalstu tālākai reformas virzībai, rast atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

·  Kāda ir fiskālā ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu izglītības iestāžu vides pilnveidošanai, jaunu mācību līdzekļu iegādei, pedagogu profesionālajai pilnveidei?

·   Kad tiek plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai izglītības iestādē sešus gadus veciem bērniem varētu nodrošināt pamatizglītības apguvei atbilstošu vidi?

·   Kad pedagogiem būs pieejams pirmsskolas izglītības vadlīniju un pamatizglītības standarta projekts? Kad iepriekš minētie normatīvo aktu projekti tiks aprobēti praksē un pilnveidoti? Kad tos plānots apstiprināt Ministru kabinetā, lai pedagogi savlaicīgi tiktu informēti par pirmsskolas vadlīnijām un jauno saturu (1,5-5 gadi), kas jāsāk īstenot no 01.09.2018.?

·   Vai pedagogiem no 01.09.2018. būs paralēli jāstrādā ar jauno programmu (1,5-5 gadi) un šobrīd spēkā esošo (1,5-6 gadi), ja vecākiem būs tiesības izvēlēties līdz 2021. gadam, vai bērns uzsāk mācības 1.klasē no 6 vai 7 gadiem?

·   Vai IZM ir izvērtējusi, cik lietderīgi ir izlietot līdzekļus 1.klases nodrošināšanai pirmsskolas izglītības iestāžu telpās, ja 1.klase tajās varēs būt no 2019. gada līdz 2023.gadam?

·    Kad un kādi mācību līdzekļi būs pieejami pedagogiem? Vai tie būs praksē aprobēti un pilnveidoti?

·   No kādiem finanšu resursiem tiks nodrošināta visu pirmsskolas un sākumskolas pedagogu profesionālā pilnveide? Vai ir apzinātas pedagogiem nepieciešamās profesionālās pilnveides vajadzības? Kad un kur tiks nodrošināti kursi pedagogiem, ja pirmsskolas izglītības posmā jaunā satura īstenošana jāsāk no 01.09.2018.?

·    Kas mainīsies sagatavošanas vecuma posma programmas daļā, ja šobrīd tā ir 5-6 gadīgiem bērniem, bet jaunās vadlīnijas paredz vienu gadu – 5 gadus veciem bērniem? Kad pedagogi uzzinās par šīm izmaiņām, ja reformu paredzēts uzsākt no 01.09.2018.?

·   Kā tiks nodrošināts metodiskais atbalsts pedagogiem pašvaldībās un izglītības iestādēs, kas uzsāks jaunā satura īstenošanu?

·    Kas un kādā veidā nodrošinās nepieciešamās informāciju tehnoloģijas izglītības iestādēs digitālās caurviju kompetences īstenošanai?

·   Kā tiks novērsti riski, kas saistīti ar sešgadīgu bērnu drošību? (Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka nedrīkst atstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo klātbūtnes.)

·   Vai ir apzināts pedagogu skaits, kas varētu zaudēt darbu pēc šīs reformas īstenošanas? Vai tiek plānoti valsts finansēti pasākumi šo pedagogu pārkvalifikācijas nodrošināšanai?

·    Vai tiks noteikts maksimālais sešgadīgu bērnu skaits uz vienu pedagogu?

·    Vai tiek plānots finansēt otru pedagogu un/vai pedagoga palīgu 1.klasē?

·   Kā tiks rēķināta pedagoga slodze, ja pamatizglītības ieguve 1.klasē tiks nodrošināta pirmsskolas izglītības iestādē – kā pirmsskolas skolotājam vai kā pamatizglītības skolotājam? Vai un kāda tam ir fiskālā ietekme?

·  Kāds ir plānotais finanšu avots, lai nodrošinātu 1.klasei pagarinātās dienas un interešu izglītības pedagogu darba apmaksu no valsts budžeta?

·  Vai IZM analizējusi detalizētāk citu valstu pieredzi, kur 6 gadīgi bērni uzsāk mācības 1.klasē? IZM 05.03.2018. Ministru kabineta komitejas sēdē un preses konferencē pēc tās sniedza prezentāciju, kurā bija atspoguļotas valstis, kurās 1.klasē mācības tiek uzsāktas no 6 gadu vecuma. Vai ir analizēts, kāds ir šajās valstīs, piemēram, metodiskais un profesionālās pilnveides atbalsts pedagogiem, pedagogu skaits uz noteiktu izglītojamo skaitu šajā vecumā, mācību līdzekļu nodrošinājums, infrastruktūras piemērotība, atbalsta personāla nodrošinājums u.tml.?

·    Kad un kas izvērtēs iespējamos riskus un to novēršanas iespējas?

LIZDA vēlas gūt pārliecību, ka visas iesaistītās un ieinteresētās puses ir gatavas no 01.09.2018. jaunajam mācību saturam (1,5-5 gadi) pirmsskolas izglītības iestādēs un ka no 01.09.2019. būs iespējams nodrošināt vienlīdzīgas iespējas gan pedagogiem, gan izglītojamajiem, uzsākot mācības 1.klasē no 6 gadiem.

Likumprojekts paredz liegt speciālās izglītības iestādēm īstenot speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskajām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem un īstenot tās iekļaujoši – vispārizglītojošo skolu speciālo klašu vai grupu veidā, kā arī integrēt izglītojamos vispārējās izglītības klasēs.

Uzskatām, ka, nenodrošinot resursus un neveicot ieguldījumus kvalitatīvu un individualizētu atbalsta pasākumu nodrošināšanai izglītojamo iekļaušanai ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošās izglītības iestādēs, tiks pazemināta izglītības kvalitāte. Uzsākot skolēnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanas īstenošanu izglītības iestādēs, nepieciešams nodrošināt katram skolēnam nepieciešamo atbalstu. Likumprojektā un tā sākotnējās ietekmes novērtējumā netiek minēti nepieciešamie pasākumi un resursi kvalitatīvas un pieejamas iekļaujošās izglītības īstenošanai vispārizglītojošās izglītības iestādēs. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē iekļaujošās izglītības iestādes attīstību, ir atbalsta skolotāja (pedagoga palīga, speciālā pedagoga) esamība klasē un tā sadarbība mācību procesā ar priekšmetu skolotāju. Lai īstenotu šādas pārmaiņas, nepieciešams nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu, jāveic vides pielāgošana, jānodrošina pedagogu profesionālā pilnveide un nepieciešamais atbalsta personāls – logopēdi, psihologi, speciālie pedagogi, sociālie pedagogi, pedagogu palīgi un asistenti. Norādām, ka Izglītības un zinātnes vadītā starpinstitucionālā darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus tādām sistēmiskām pārmaiņām speciālajā izglītībā, kas vērstas uz iekļaujošas izglītības īstenošanu Latvijā, nav beigusi savu darbu un nav izteikusi priekšlikumus iepriekšminētajiem likuma grozījumiem.

LIZDA norāda, ka par iepriekšminētajiem abiem tematiskajiem grozījumiem nepieciešamas papildus diskusijas, kā arī grozījumu virzīšanu par sociālo un pedagoģisko korekciju būtu jāapspriež pēc 19.12.2017. MK lēmuma izpildes (sēdes protokols Nr.63, 59.§ 2.punkts “Izglītības un zinātnes ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību izvērtēt nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai sekmētu iekļaujošo izglītību, sagatavot attiecīgu informatīvo ziņojumu un izglītības un zinātnes ministram līdz 2018.gada 1.jūlijam iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetā.”)

LIZDA nevēlas pieļaut, ka IZM nepārdomāti, sasteigti, neizdiskutēti, ar nepietiekamiem resursiem, bez pietiekama skaidrojuma un atbalsta pedagogiem, un neizanalizētiem riskiem virza reformas. Tas atstās būtiskas negatīvas sekas uz izglītības kvalitāti, kā arī graus pedagoga profesijas prestižu, jo pedagogs ir tas, kas bez pietiekama atbalsta īstenos šīs reformas.