Aptauja
Kā Jūs vērtējat Jūsu izglītības iestādes vadītāja sadarbību ar arodbiedrību?
Ļoti laba sadarbība
Vairāk laba nekā slikta
Vairāk slikta nekā laba
Ļoti slikta sadarbība
Neesmu informēts par to
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











LIZDA uzskata, ka pedagogu algas publiskot nedrīkst, norādot vārdu un uzvārdu

Trešdiena 28/03/2018

Latvijas Republikas Saeimā 2018. gada 22. februārī 2. lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, kurā tika arī iekļauts arī I. Dāldera priekšlikums papildināt likuma pantu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kurā norāda uz 2018. gada 22. februārī medijos izskanējušo ziņu, ka deputāti 2. lasījumā pieņēmuši normu arī par pedagogu algu publicēšanu, jo priekšlikuma tekstā minēti vārdi “darbiniekiem un amatpersonām”. Tomēr likuma 2. panta trešā daļa skaidri nosaka, ka “uz pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam, zinātnisko institūtu akadēmiskajos amatos nodarbinātajiem, ostu pārvaldniekiem un citiem ostu darbiniekiem attiecas tikai šā likuma 3. panta astotā un devītā daļa”. LIZDA uzsver, ar darbiniekiem ir jāsaprot vienīgi izglītības iestāžu tehniskie darbinieki, kuru atlīdzība tiek finansēta no pašvaldību budžeta.

LIZDA norāda, ka likumdevējam būtu skaidrāk jāformulē likumprojektos ietvertais normatīvais regulējums, jo jau sākot ar 2018. gada janvāri atsevišķas pašvaldības savās mājaslapās publicē arī pedagogu algas, kas radījis virkni domstarpību un neizpratnes. Pedagogiem joprojām nav noteikts tāds nodarbinātības nosacījums kā darba laiks. Izglītības likuma 14. panta 22. punkts nosaka, ka Ministru kabineta kompetencē ir noteikt pedagogu darba slodzes lielumu, proti, stundu skaitu vai pedagoģisko likmi, par kuru noteikta zemākā mēnešalga. Pedagogi ir nodarbināti uz ļoti nevienlīdzīgām slodzēm, arī samaksa par likmi ir būtiski atšķirīga skolēnu skaita un līdz ar to piešķirtās budžeta mērķdotācijas dēļ. Zemās algas dēļ daudzi pedagogi strādā blakus darbā, veicot tehnisko darbinieku amata pienākumus. Līdz ar to publiski tiek norādīts uz milzīgo nevienlīdzību gan salīdzinot izglītības pakāpes, gan izglītības iestāžu tipus.

LIZDA uzskata, ka publicējot fizisku personu datus, tai skaitā pedagogu atalgojumu, jāsasniedz mērķis – skaidrība par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietojumu. Tomēr vienlaicīgi būtu arī jāizsver, vai sasniedzot vienu mērķi, netiek pārkāptas citu sabiedrības locekļu tiesības. Arodbiedrība uzsver, ka pedagogu atalgojuma aprēķins pietiekami skaidri ir noteikts Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”. Bez tam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta devītā daļa jau kopš likuma spēkā stāšanās brīža (2010. gada 1. janvāra) nosaka, ka valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, kas attiecas arī uz pedagogiem atbilstoši pedagogu amatu sarakstam.

LIZDA lūdz komisiju atkārtoti izskatīt I. Dāldera priekšlikumu, kā arī rast iespēju uzaicināt LIZDA uz komisijas sēdi, lai diskutētu par šiem grozījumiem.