Aptauja
Kā Jūs vērtējat Jūsu izglītības iestādes vadītāja sadarbību ar arodbiedrību?
Ļoti laba sadarbība
Vairāk laba nekā slikta
Vairāk slikta nekā laba
Ļoti slikta sadarbība
Neesmu informēts par to
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











LIZDA NTSP sēdē aktualizē problēmjautājumus augstākajā izglītībā un zinātnē

Piektdiena 11/05/2018

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2018.gada 9.maijā notikušajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē aktualizēja vairākus problēmjautājumus augstākajā izglītībā un zinātnē. LIZDA jau no pērnā gada novembra aktualizē jautājumu par augstskolu mācībspēku darba slodzes aprēķināšanas problemātiku un atkārtoti lūdz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izveidot darba grupu par augstākās izglītības iestāžu docētāju darba slodžu veidošanu, lai apkopotu un izstrādātu priekšlikumus esošā normatīvā regulējuma pilnveidei Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) darba ietvaros.

LIZDA uzsver, ka pašreizējā situācijā Latvijas augstākās izglītības institūciju vidū veidojas izteikta nevienlīdzība docētāju nodarbinātības, darba slodžu un atalgojuma ziņā, kas, savukārt, pasliktina augstākās izglītības un augstskolas docētāju amata vērtējumu un prestižu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Problēmas būtība ir tajā, ka praksē nākas sastapties ar augstāko izglītības iestāžu atšķirīgu interpretāciju par docētāju darba slodzes aprēķināšanu. Dažādo normatīvo aktu pielietojums rada situācijas, kad docētāju slodzes tiek veidotas izmantojot atšķirīgas komponentes, vai arī daļa no veiktajiem darba pienākumiem netiek uzskaitīti.

LIZDA norāda, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansējumiem pētniecība Eiropas Savienībā (ES). Pēc “Eurostat” datiem, 2016.gadā tie bija 0,58% no valsts budžeta, lai gan vidēji ES tie ir 1,38%.

Arodbiedrībā uzsver, ka netiek pildītas Zinātniskās darbības likumā noteiktās norma, kas paredz, ka ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ir ne mazāks par 0,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no IKP. Saskaņā ar “Eiropa 2020” izvirzīto pamatmērķi – ieguldīt pētniecībā un attīstībā 3% no Eiropas Savienības kopprodukta  - Latvija ir noteikusi kvantitatīvo mērķi līdz 2020.gadam palielināt pētniecībā ieguldīto finansējumu līdz 1,5% no Latvijas IKP, bet līdz 2030.gadam – līdz 3% no IKP. Arodbiedrība šobrīd neredz aktīvi darbību no politikas veidotājiem, lai šāds mērķis tiktu sasniegts.
Kā vienu no problēmām LIZDA norāda to, ka netiek nodrošināts finansējums starpnozaru un starpdisciplinārajiem pētījumiem, kur nepieciešams finansējums vienam un tam pašam pētījumam no dažādām ministrijām. Arodbiedrības atbalsta grozījumus Zinātniskās darbības likumā, ļautu iesaistīt visas ministrijas finansējuma novirzīšanai pētniecībai savā nozarē, tādejādi finansējot Valsts pētījumu programmas. LIZDA norāda, ka finansējumu zinātnei varētu rast valsts kapitālsabiedrībās. Arodbiedrība uzskata, ka normatīvajos dokumentos būtu jānosaka, ka no valsts kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 3% no valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītā maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu tiek novirzīti zinātnei.

Aktuālie problēmjautājumi un to risinājumi augstākajā izglītībā un zinātnē – LIZDA nostāja (ppt)