Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas vadītāji un biedri viesojas Igaunijā

Pirmdiena 03/09/2018

LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas vadītāji un biedri devās ikgadējā divu dienu ekskursijā uz Igauniju. Ceļojuma sākumā piestājām pie  restaurētās Alatskivi pils. Pils gide iepazīstināja ar muižnieku ģimenes dzīvi un muižas vēsturi. Pilij blakus stalti stāv arī daudzas citas ēkas. Padomju gados ēkā bija graudu noliktava un kolhoznieku dzīvokļi. No 2005. līdz 2011. gadam pilī notika restaurācijas darbi, kurā pils telpas tika atjaunotas interesentiem tīkamā veidolā. Tāpat jāpiemin, ka pils otrajā stāvā piecās istabās iekārtots komponistam Eduardam Tubinam un viņa sasniegumiem veltīts muzejs.

Igaunijas austrumu pusē gar Peipusa ezera krastu vijas ceļš, kas savieno krievu vecticībnieku, igauņu zemnieku un vācbaltiešu muižniecības kultūru, un to sauc par Sīpolu ceļu. 17. gadsimtā šeit uz dzīvi apmetās Krievijā vajātie vecticībnieki, sadraudzējās ar vietējiem iedzīvotājiem un atnesa līdzi sīpolu audzēšanas tradīciju. Paguvām izgaršot Kolkjas zivju un sīpolu restorāna maltīti, iegādāties sīpolu virtenes un kūpinātas zivis. Pie Peipusa ezera izbaudījām ezera varenību un plašumu,   lielajā vējā ūdens draudīgi viļņojās.

Ceļotājus kalna virsotnē pārsteidza Pihticas Dievmātes aizmigšanas sieviešu klosteris, kurš ir vienīgais pareizticīgo klosteris Igaunijā, kas aizvien darbojas. Klostera arhitektūras ansamblis ietver iespaidīgu baznīcu ar pieciem kupoliem, koka namus mūķenēm, skolu, māju veciem cilvēkiem un hospitāli, telpas svētceļotājiem un kapsētu. Teritoriju iepazinām zinošas mūķenes pavadībā. Apskati noslēdzām ar peldi dziedējošā, mistiskā avota ūdeņos.

Dienas izskaņā apskatījām Narvas cietoksni, kurš ir vecākais un lielākais cietoksnis Igaunijā (būvēts 13.–17. gadsimtā), kopā ar Ivangorodas cietoksni Narvas upes pretējā krastā tas veido unikālu arhitektūras ansambli, kas ir viens no Ziemeļeiropas ievērojamākajiem šāda veida vēstures pieminekļiem. Narvas krastā aktīvi darbojās muitas darbinieki, kas apkalpoja braucējus Igaunijas un Krievijas virzienā.

Pa ceļam  uz kempingu, Somu jūras līča krastā, apskatījām dīvainu priedi, kas tiek dēvēta par krievu gleznotāja Šiškina priedi. Mākslinieks reizēm atpūtās Narva-Jēsū un Udrijā, mīlēja sēdēt zem šī koka un gleznot. Tautas valodā šis koks tiek saukts par Skūpstu priedi. Leģenda vēsta, ka mīlnieki, kas skūpstās zem koka, mūžīgi paliek kopā. Māņticīgi jaunlaulātie priedes zaros iesien krāsainas lentes, lai kopdzīve būtu veiksmīga. Tādējādi šeit bieži piestāj kāzinieki, un līgavainis rāpjas priedē, lai piesietu tās zaram lentīti.

Ontikas stāvkrasts ir Igaunijas augstākais kaļķakmens stāvkrasts, kura krastos var apbrīnot vairākus ūdenskritumus, bet karstās vasaras iespaidā ūdenskritumi bija izsīkuši. Stāvkrasts ir 55 metrus augsts un kā grāmata atklāj vērotājam dažādo ēru slāņus. Iespaidīgas vītņu kāpnes noveda lejā pie līča un bija iespējams iepazīties dabas daudzveidību izveidotajās dabas takās.

Pazemes muzejs ir Igaunijas ziemeļaustrumos esošā Kohtlas Raktuvju parka saistošākā un aizraujošākā atrakcija, kuru veido agrākās degakmens raktuvju ejas aptuveni kilometra garumā. Ekskursijas gaitā, zinoša gida pavadībā, ikviens apmeklētājs pārvēršas par kalnraci, uzvelkot kalnraču jaku un uzliekot galvā ķiveri, nolaižas līdz astoņu metru dziļumā esošajās raktuvju ejās, sper soli īsto kalnraču pēdās un gūst ieskatu viņu kādreizējā darba dzīvē - visai nepatīkamos, mitros un krēslainos apstākļos.

Rakvere apmeklētājus piesaista ar iespaidīgajām XIII gadsimta pilsdrupām, modernu pilsētas laukumu un attīstītu SPA kultūru. Rakveres cietokšņa centrā  nevar nepamanīt Tauru- septiņus metrus garo, četrus augsto un septiņas tonnas smago bronzas skaistuli, kas atzīts par lielāko Baltijā, 2002. gadā mērija uzslējusi par godu pilsētas 700 gadu jubilejai.

Pilsētas parkā atklāta skulptūra “Jauneklis ar velosipēdu klausoties mūziku”, veltīta komponistam Arvo Pertam (Arvo Pärt). Skulptūras ideja meklējama komponista jaunības dienās, kad viņš bieži nāca uz Tirgus laukumu (tagadējo Centrālo laukumu) klausīties radiopārraides un mūziku, ko atskaņoja uz telefona staba novietots skaļrunis. 

Mājupceļā notika sarunas par pieredzēto un piedzīvoto Ziemeļigaunijas reģionā. Liels paldies maršruta veidotājai Andai Asafrejai un ekskursijas iedvesmotājai, LIZDA Valmieras vadītājai  Zintai Irbei.

Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, arodbiedrības pirmorganizācijas biedre Ineta Amoliņa