Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA uzņem kolēģus no Zviedrijas

Otrdiena 25/09/2018

  2018.gada 24.septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzņēma Zviedrijas izglītības darbinieku arodbiedrības delegāciju 16 personu sastāvā. Zviedrijas kolēģi tikās ar LIZDA priekšsēdētāju I.Vanagu un priekšsēdētājas vietnieci I.Priževoiti, kas iepazīstināja ar situāciju izglītībā Latvijā, arodbiedrības darbību, struktūru, uzdevumiem un sociālā dialoga īstenošanu starp LIZDA un Izglītības un zinātnes ministriju.

Ikgadējā Valstu labklājības reitingā, kurā tiek novērtēti pasaules valstu panākumi pēc to labklājības un attīstības līmeņa, Zviedrija ir labklājības reitinga augšdaļā (2017.gadā – piektā vieta). Tomēr, tiekoties ar Zviedru kolēģim, secinājām, ka arī viņi šobrīd izglītības sistēmā sastopas ar līdzīgām problēmām, kā mēs Latvijā – pedagogu trūkums (īpaši STEM priekšmetos), pedagogu noturēšana izglītības sistēmā, jauno pedagogu motivācija u.c. Tāpat kā mums Latvijā, arī Zviedrijā koplīgums tiek attiecināts uz visiem izglītības iestādē strādājošajiem pedagogiem – gan uz arodbiedrības biedriem, gan tiem, kas nav arodbiedrībā. Neskatoties uz to, Zviedrijas izglītības darbinieku arodbiedrībā ir liels biedru skaits, tādēļ tai ir liela ietekme uz lēmumiem saistībā ar darbinieku darba, ekonomiskajām, sociālajām un profesionālajām tiesībām un interesēm. Arodbiedrība ir respektabla organizācija, tai ir spēcīga pozīcija sarunās ar darba devējiem un valdību.

Viesi atzina, ka ir guvuši pozitīvas emocijas un plašu priekšstatu par izglītības sistēmu Latvijā. Tikšanās laikā secinājām, ka mēs – arodbiedrības - viena no otras varam daudz mācīties, un nolēmām attīstīt ciešāku sadarbību.

Pēc tikšanās ar Zviedrijas kolēģiem mēs guvām apstiprinājumu, ka mēs varam sasniegt vairāk tikai pie viena nosacījuma – ir jābūt aktīviem pilsoņiem savā valstī un nozarē strādājošajiem vairāk ir jāiesaistās un jābūt arodbiedrībā. Nedrīkstam domāt, ka politika tiek veidota bez mums – Latvijas iedzīvotājiem – un ar mums nerēķināsies. Tā nedrīkst būt, un mēs nevaram to pieļaut. Tikai mēs paši ar savu līdzdalību un godīgo attieksmi pret savu valsti varam ietekmēt politikas veidošanos.