Aptauja
Kā Jūs vērtējat jauno pedagogu algu paaugstināšanas grafiku?
Ļoti labi, ka beidzot ir apstiprināts
Labāk vēlāk nekā nekad
Pastāv risks, ka grafiks netiks pildīts
Neesmu informēts par to, ka grafiks ir apstiprināts
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











LIZDA pozitīvi vērtē pilnveidotos MK noteikumus par pedagogiem nepieciešamo izglītību, profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību

Trešdiena 03/10/2018

Izglītības un zinātnes ministrija 2016.gada septembrī izveidoja darba grupu, kurai viens no uzdevumiem bija pārskatīt prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un kvalifikācijai, profesionālās kompetences pilnveides saturu un kārtību. Šajā darba grupā darbojās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji. Pēc daudzām sanāksmēm un ilgām diskusijām, šī gada 14.septembrī ir stājušies spēkā jauni Ministra kabineta (MK) noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”.

Līdz šim spēkā esošo MK Nr.662 piemērošana radīja problēmas praktiskajā izglītības iestādes darbībā. Uzsākot darbu darba grupā, tika aptaujāti LIZDA biedri, dalīborganizāciju priekšsēdētāji, reģionālie eksperti un apzināti galvenie problēmjautājumi un priekšlikumi. Darba grupas darbības laikā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju un darba grupā pārstāvētajām organizācijām notika konstruktīva sadarbība – lielākā daļa LIZDA apzinātās problēmas un priekšlikumi tika ņemti vērā gan darba grupas darba procesā, gan noteikumu projekta saskaņošanas procesā.

Aptaujā LIZDA biedri norādīja, ka izglītības iestādēs nepieciešami pedagogi ar vairākām, nevis sadrumstalotām un šaurām kvalifikācijām. Tas nereti rada situāciju, ka izglītības iestādē strādā daudz pedagogu ar mazu slodzi. Izmaiņas pilnveidotajos noteikumos paredz neierobežot mācību priekšmeta skolotāja kvalifikāciju pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Pamatizglītības 1.klasē būs iespējams strādāt pedagogam ar pirmsskolas pedagoga kvalifikāciju vai apgūtu pedagoga profesionālās kompetences pilnveides programmu pirmsskolas saturā un didaktikā. Pirmsskolā varēs strādāt arī pedagogs ar sākumizglītības skolotāja kvalifikāciju.

Pedagogi norādīja, ka otras kvalifikācijas iegūšanai ir nepietiekama augstskolu īstenoto B programmu pieejamība – netiek piedāvāti pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi atbilstoši pedagogu vajadzībām. Jaunie noteikumi paredz, lai pedagogs varētu mācīt citu mācību priekšmetu, turpmāk būs jāapgūst īsāka profesionālās kompetences pilnveides mācību programma. Tomēr vēl nepieciešams risinājums, lai profesionālās pilnveides programmas, kuras dod tiesības pedagogiem mācīt citu priekšmetu, atbilstu pedagogu reālajām vajadzībām. LIZDA priekšlikums ir veidot šādas programmas kā moduli pedagoģijas studiju programmās un vairāk izmantot tālmācības un tiešsaistes iespējas, kas varētu atrisināt nepieciešamo programmu pieejamību, nepietiekamo piedāvājumu, grupu nenokomplektēšanos.

Līdz šim netika atzīta sociālā pedagoga izglītība, kas tika iegūta SIA Sociālā darba un sociālās pedagoģijas “Attīstība” augstskolā un piešķirtā kvalifikācija sociālais darbinieks ar specializāciju sociālajā pedagoģijā. Jaunie noteikumi atrisina šo problēmu un paredz plašākas iespējas darbam izglītības iestādēm piesaistīt atbalsta speciālistus – sociālā pedagoga amatā un skolotāja logopēda amatā, kā arī skolotāja karjeras konsultanta amatā.

Pedagogi uzsvēra, ka nepieciešams sabalansēt izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības pedagogiem ar izglītojamo vajadzībām, fokusējoties uz pedagogu profesionālajām kompetencēm, nevis uz pedagogu formālajiem dokumentiem. Jaunajos noteikumos ir paredzētas nedaudz plašākas iespējas speciālo izglītības iestāžu profesionālās pamatizglītības programmu pedagogiem. Noteikumi precizē arī speciālās izglītības īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem nepieciešamo profesionālās kompetences pilnveidi.

Kā kompromiss pedagogu trūkumam, noteikumos paredzēta iespēja personai, kura studē mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, skolotāja mentora vadībā vienu gadu strādāt vienā izglītības iestādē bez pedagoģiskās izglītības. Noteikumi paredz iespēju STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) priekšmetos skolā pieņemt darbā personu, kura vēl studē šajā jomā. Šāda iespēja paredzēta kā terminēts pasākums līdz 2022.gada 31.augustam. Ja šāds pedagogs izvēlēsies turpināt strādāt ilgāk, kā vienu gadu, viņam jāiegūst pedagoģiskā izglītība. LIZDA pozitīvi vērtē to, ka tiek dota iespēja izglītības iestāžu vadītājiem nodrošināt mācību procesu, un iespējams piesaistīt pedagoga darbam jaunus cilvēkus, tomēr, piemērojot šo noteikumu normu, liela atbildība par izglītības procesa kvalitāti jāuzņemas iestādes vadībai un pedagogam mentoram. LIZDA uzsver, ka mentora pienākumi ir pedagoga papildus pienākums, tādēļ šiem pienākumiem ir jābūt apmaksātiem.

Profesionālajā izglītībā LIZDA ir konstatēja problēmas ar modulāro profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo, normatīviem aktiem atbilstošu pedagogu piesaisti. Piemēram, modulim „Sabiedrības un cilvēka drošība” jāpiesaista katram priekšmetam speciālists uz nelielu stundu skaitu, kuram atalgojums kā pedagogam ir mazāks nekā strādājot specialitātē. Turklāt šim speciālistam, jāatrod laiks pedagoģiskajam darbam, nepametot savu pilna laika darbu, un jāapgūst kursi pedagoģijā, kuri izmaksā tik, cik šis speciālists kā pedagogs saņem viena mācību gada laikā. Izglītības iestādes atzīst, ka vislielākā problēma ir nepieciešamo kvalificēto speciālistu piesaiste reģionos. Jaunie noteikumi paredz, ka mācību priekšmetu vai moduli, ko saturiski veido vairākas jomas, ir tiesīgs īstenot pedagogs, kuram ir profesionālā kvalifikācija vismaz viena mācību priekšmeta vai moduļa daļai atbilstošajā jomā, un studiju programmas ietvaros apguvis ar attiecīgā mācību priekšmeta vai moduļa daļu saistītos studiju kursus vismaz sešu kredītpunktu jeb 240 stundu apjomā. Šogad Daugavpils universitāte par valsts budžeta finansējumu uzsākusi īstenot profesionālās kompetences pilnveides programmu “Sabiedrība un cilvēka drošība - saturs un didaktika”, kuru var apgūt esošie pedagogi un iegūt tiesības mācīt šo moduli.

Pedagogi, kas šobrīd strādā izglītības iestādēs, ir pieredzējuši vairākkārtējas normatīvo aktu izmaiņas par prasībām nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, tādēļ LIZDA uzskata - lai nepazaudētu šobrīd sistēmā esošos pedagogus, turpmāk vēl nepieciešams rast risinājumu profesionālajā pieredzē sasniegtu rezultātu atzīšanai un iepriekš izdotu dokumentu pielīdzināšanai. Vairāk izmantot esošo pedagogu resursus sniedzot nepieciešamo metodisko atbalstu un nodrošinot kvalitatīvu un savlaicīgu mācību līdzekļu, materiālu izstrādi un pieejamību.

Šeit var iepazīties ar MK noteikumiem “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”.