Aptauja
Kā Jūs vērtējat savu dzīves kvalitāti 10 ballu vērtējuma skalā? (10 - izcili, 1 - ļoti, ļoti vāji)
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Stājas spēkā jauni grozījumi Darba likumā

Trešdiena 28/11/2018

Ar 2018.gada 28.novembri, stājas spēkā Saeimā 2018.gada 1.novembrī pieņemtie “Grozījumi Darba likumā”.

Grozījumi izdarīti vairākos pantos kā kompromiss starp sociālajiem partneriem. Īpaši uzsverami grozījumi trīs pantos.

Tiek grozīts Darba likuma 90.pants attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Vecā redakcija noteica, ka darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu mēneša laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas likuma 94.pantā noteiktajā kārtībā. Darba likuma 94.pants paredz, ka darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī arodbiedrībai. Šādu sūdzību izskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Līdz šim likums nenoteica kārtību, kā risināt jautājumu gadījumā, ja neizdodas panākt vienošanos starp darbinieku un darba devēju vai darba devējs nav atbildējis uz darbinieka sūdzību. Jaunā norma nosaka, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piemēroto piezīmi vai rājienu. Savukārt gadījumā, ja darba devējs septiņu dienu laikā nav sniedzis darbiniekam atbildi par pieņemto lēmumu, tad uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis.

Tiek grozīts arī Darba likuma 110. vai t.s.  “arodbiedrību” pantsNo šī gada 28.novembra darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu šajā pantā noteiktajos gadījumos darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja darba līgumu paredzēts uzteikt Darba likuma 101.panta pirmās daļas 7. (darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums) un 11.punktā (darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem) minētajā gadījumā, darba devējs iepriekš informē arodbiedrību un konsultējas ar to. Informēšana un konsultēšanās jāveic atbilstoši Darba likuma 11.pantā minētajam. Informēšana ir process, kurā darba devējs nodod informāciju arodbiedrībai, ļaujot iepazīties ar attiecīgo jautājumu un to izpētīt. Saskaņā ar likumā ietverto regulējumu, informācija arodbiedrībai sniedzama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā. Savukārt konsultēšanās ir viedokļu apmaiņa un dialogs starp arodbiedrību un darba devēju ar mērķi panākt vienošanos. Konsultēšanās veicama atbilstošā līmenī, savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā, lai arodbiedrības pārstāvji varētu saņemt pamatotas atbildes.

Darba likuma 112.pants turpmāk precizēs 100.panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā noteiktās tiesības uz atlaišanas pabalstu. Likums noteiks, ka tajā gadījumā, ja darbinieks uzsaka darbu, pamatojoties uz Darba likuma 100.panta piekto daļu, t.i., darbiniekam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības, un darba devējs piekrīt tam, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā. Savukārt tajā gadījumā, ja starp pusēm ir strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu. Šāda prasība ceļama viena mēneša laikā no darbinieka atlaišanas dienas.