Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA aktualizē jautājumu par nozaru ministriju finansējuma novirzīšanu valsts pētījumu programmu īstenošanai

Trešdiena 12/12/2018

 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aktualizējot jautājumu par nozaru ministriju plānoto finansējuma novirzīšanu zinātnei 2019.gada budžetā ietvaros ir rakstiski vērsusies pie nozaru ministrijām, jo īpaši tām, kuru padotībā ir augstākās izglītības iestādes. LIZDA aicināja ministrijas rakstiski informēt par iespējamo finanšu līdzekļu apjomu, ko tās savas kompetences ietvaros plāno novirzīt valsts pētījumu programmām zinātnes finansēšanai 2019.gadā.

LIZDA atsaucoties uz Grozījumiem Zinātniskās darbības likumā (Zinātniskās darbības likuma grozījumi 21.06.2018., stājas spēkā 12.07.2018.), kas nosaka: “Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

LIZDA vēstulē uzsver, ka labumu no zinātniskās darbības sasniegumiem Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības attīstībā gūst gan visa sabiedrība kopumā, gan konkrētas nozares, tādēļ lūdzam iespēju robežās paredzēt finansējumu zinātnes pētījumiem. Šāds ministriju atbalsts veicinātu pakāpenisku Zinātniskās darbības likuma 32. panta trešās daļas izpildi, kas nosaka ka „Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta”.

LIZDA uzsver nepieciešamību pildīt likuma normu par finansējuma nodrošinājumu, lai zinātnē nodarbinātie saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu, un, lai beidzoties ES struktūrfondu finansējumam 2020. gadā, Latvijas pētniecība netiktu pakļauta kārtējam krīzes un lejupslīdes riskam. Zinātnes finansējuma palielināšana no valsts budžeta, t.sk., iesaistot nozaru ministrijas, uzsvērta arī vairākos pēdējā laika vietējos un ārvalstu pētījumos (Pasaules Banka, Eiropas Komisijas ekspertu pētījums, LR Valsts Kontroles ziņojums, u.c.).

IZM atbildes vēstulē norāda: ministrija piekrīt, ka ir būtiski palielināt finansējuma apmēru zinātnei normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, kas rezultātā nodrošinās nozaru attīstībai nepieciešamās zināšanas un cilvēkkapitālu, veicinās inovācijas privātajā sektorā, ekonomisko izaugsmi un produktu ražošanu ar augsto pievienoto vērtību, kā arī veicinās RIS3 mērķa sasniegšanu. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā zinātnei aprēķinātais finansējums no IKP ir viens no zemākajiem. Tā 2016.gadā finansējums zinātnei Latvijā sastādīja tikai 0,44% no IKP, kad ES vidējais rādītājs bija 2,03%. Tādejādi, nepalielinot finansējumu un tam nesasniedzot normatīvajos aktos noteikto apmēru, vienlaikus veidojas arī draudi zaudēt Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju.

IZM Pamatojoties uz no nozaru ministrijām saņemto informāciju, ministrija sagatavoja un likumdošanā paredzētajā kārtībā iesniedza Ministru kabinetam prioritāro pasākumu 2019.-2021.gadam par papildu finansējuma piešķiršanu zinātnei, kurš paredz papildus finansējuma piešķiršanu valsts pētījumu programmām 2019.gadā - 7 393 700 euro apmērā, 2020.gadā - 9 495 450 euro apmērā un 2021.gadā - 9 975 450 euro apmērā. Līdz ar to turpmākais finansējuma piešķīrums Valsts pētījuma programmu īstenošanai ir atkarīgs no Ministru kabineta un Saeimas lēmumiem budžeta veidošanas procesā.

IZM atbildes vēstule par nozaru ministriju finansējuma novirzīšanu zinātnei

IZM informācija par pieprasīto papildu finansējumu prioritārā pasākuma 2019.-2021.gadam ietvaros Valsts pētījumu programmu īstenošanai