Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA Eiropas sektoriālā sociālā dialoga izglītības komitejas (ESSDE) augstākās izglītības un zinātnes darba grupas sanāksmē aktualizē augstākās izglītības un zinātnes jautājumus

Piektdiena 01/03/2019

 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte augstākās izglītības un zinātnes jautājumos - Dita Štefenhagena 2019. gada 25. februārī piedalījās Eiropas sektoriālā sociālā dialoga izglītības komitejas (ESSDE) augstākās izglītības un zinātnes darba grupas sanāksmē Briselē, lai izzinātu citu valstu pieredzi, kā arī Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE) un Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijas un rekomendācijas, un dalītos pieredzē par paveikto LIZDA augstākās izglītības un zinātnes jomā.

Sanāksmes laikā tika apskatītas šādas tēmas:

1. Stratēģijas un prakse kvalitatīvai pasniegšanai un studijām Eiropas augstākās izglītības telpā.

2. Kā sociālie partneri var veicināt efektīvas stratēģijas kvalitatīvākai augstākajai izglītībai Eiropā.

3. Sociālais dialogs un koleģiālās pārvaldības formas AI un pētniecībā: definīcijas, kategorijas un kapacitātes celšanas vajadzības efektīvākam sociālajam dialogam.

4. Diskusija (darba grupās) – kā uzlabot sociālo dialogu un koleģiālo pārstāvniecību AI un pētniecībā. Kādas ir kapacitātes stiprināšanas vajadzības? Kādi ir problēmjautājumi un to risinājumi? Kā sociālo dialogu AI un pētniecībā padarīt jēgpilnu? Kā referents prezentēju darba grupas (Latvija, Norvēģija, Slovēnija, Nīderlande, Portugāle, Beļģija, Somija) rezultātus tēmā – Kādi ir sociālā dialoga līmeņi un koleģiālā pārstāvniecība AI un zinātnē dažādās valstīs, kādas ir problēmas un iespējamie risinājumi?

5. Informācija par Eiropas pensiju fondu (Resaver) pētniecībā nodarbinātajiem.

Secinājumi:

1.Daudzās valstīs (īpaši Slovēnija, Portugāle u.c.) tāpat kā Baltijas valstīs, raksturīgs valsts finansējuma samazinājums AI un pētniecībai pēc 2008. gada sociālekonomiskās krīzes, kas nav atgūts turpmāko gadu laikā. Tāpat vairumam valstu (īpaši Austrumeiropā) raksturīgas nepilnas slodzes un nepietiekošs atalgojums, augstskolu personāls strādā vairākās darbavietās, tendence – pazeminās kvalitāte. Iespējams solidarizēties ar citām valstīm.

2. Problēma, ka pētījumi valstīs vairāk balstās uz finansējumu, nevis uz vajadzību. Tas nozīmē, ka pētījumi tiek veikti jomās, kurās var piesaistīt finansējumu, un nevis tajās jomās, kur būtu akūta vajadzība. Izmantot, argumentējot pētniecības vajadzības Latvijā.

3. Eiropas arodbiedrības iestājas pret pārspīlētu un izteikti komercializētu (kvantitatīvu) rezultātu sniegumu AI un pētniecībā. Izmantot, pārstāvot AI vajadzības Latvijā.

4. Vecās Eiropas valstīs (Nīderlande, Zviedrija) raksturīgi, ka akadēmiskais personāls (īpaši profesora amatā) saņem novērtējumu par pētniecību, studiju darbu atstājot kā sekundāru. Uzskata, ka pētniecībai un studiju darbam (lekciju vadīšana) akadēmiskajā darbā jābūt līdzsvarotam. Izmantot, pārstāvot AI vajadzības Latvijā.

5. Erasmus un Horizon programmu finansējums nedrīkst aizvietot bāzes finansējumu AI un pētniecībā.

 

Materiāli:

Eiropas arodbiedrību pārskats par to, vai valstu AI un zinātne virzās atbilstoši Boloņas procesam. Iekļautas problēmas, risinājumi, rekomendācijas.