Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA viedoklis par IZM publiskotajiem datiem, kuri atspoguļo skolotāju vidējo algas likmi

Ceturtdiena 07/03/2019

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vairākkārt ir vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gan oficiālā vēstulē, gan Ministru kabineta sēdē, gan neoficiālos lūgumos par to, lai IZM sniedz detalizētākai esošās situācijas analīzei nepieciešamos statistikas datus par pedagogu skaitu, darba samaksu par likmi, darba slodzēm, pedagoģisko likmju skaitu 2018./2019.mācību gadā - dažādās izglītības pakāpēs.

LIZDA ir pateicīga IZM ministrei I.Šuplinskai, ka beidzot informācija ir pieejama ministrijas mājaslapā, tomēr tā atspoguļo situāciju tikai 618 pašvaldību pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, nepieskaitot valstī esošās pirmsskolas izglītības iestādes. 

LIZDA datu salīdzināšanai šo informāciju strukturēja atbilstoši MK 2018. gada 15. janvārī apstiprinātā Pedagogu darba samaksas pieauguma grafika soļiem (skatīt tabulu), veicot arī vidējos aprēķinus (pēc rīcībā esošās informācijas) par vidējo algu skolotājiem, kura ir aprēķināta atbilstoši vidējai slodzei skolās (bruto) un saņemama algas dienā faktiski (neto).

MK Grafikā apstiprinātās algas likmju grupas

Skolu skaits

Skolēnu skaits

Skolotāju skaits

Skolas % no kopējā skaita

Skolēni % no kopējā skaita

Skolotāji % no kopējā skaita

Vidējā bruto darba alga grupā (atbilstoši vidējai slodzei skolā)

Vidējā neto darba alga (pieņemot, ka vidēji 30% ir nodokļos ieturamā summa)

līdz 710

240

21561

3803

38,83

10,84

19,27

433

303

711-750

58

15395

1758

9,39

7,74

8,91

544

380

751-790

88

34821

3425

14,24

17,50

17,35

614

430

791-830

95

43291

4025

15,37

21,76

20,39

651

456

831-900

95

52724

4419

15,37

26,50

22,39

722

505

901 un vairāk

42

31172

2306

6,80

15,67

11,68

839

587

Kopā

618

198964

19736

100,00

100,00

100,00

X

X

 

Aprēķini liecina, ka gandrīz pusē (48%) skolās skolotāju vidējā darba alga par likmi nesasniedz 751 EUR mēnesī. Zemākā vidējā darba algas likme skolā ir 707 EUR, bet augstākā – 1061 EUR mēnesī.  Tikai 13 no 618 skolām vidēji skolotājiem ir iespēja strādāt 1 likmi vai nedaudz vairāk. IZM publicētajā materiālā tiek norādīts, ka “Lai gan jau tagad pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestādēs vidējā algas likme no valsts budžeta 750 eiro un vairāk ir noteikta 72,8% jeb 14 358 skolotājiem...”. Būtiski, analizējot IZM publiskoto informāciju, ņemt vērā skolotāju vidējo darba slodzi! Piemēram, ja skolotāja darba slodze ir 0,75 likmes un darba algas likme ir 850 EUR, tad skolotāja bruto darba alga ir 795 EUR un neto darba alga aptuveni 557 EUR.

Vienā piektajā daļā skolu (128 skolās no 618) pedagogiem par darbu vidējā aprēķinātā alga mēnesī (bruto) ir mazāka, nekā minimālā alga valstī (430 EUR). Mazākā vidējā darba slodze skolā ir 0,23, kas nodrošina skolotājiem 163 EUR vidējo algu (bruto) un atbilstoši - 114 EUR izmaksājamo algu (neto). Pat, ja vidējā algas likme ir 1061 EUR, tad tas nodrošina, ka neto alga ir 743 EUR.

IZM publicētie dati kārtējo reizi apstiprina, ka ir problēmas ar pedagogu uzskaitīšanu, piemēram, ja kāds skolotājs strādā vairākās skolās nepilnas slodzes, tad viņš tiek saskaitīts vairākkārtīgi. Šie dati arī apliecina, ka problemātiska ir cienīga atalgojuma nodrošināšana pedagogiem, kuri strādā mazās skolās 1.-6.klases posmā, turklāt vairāki izglītības politikas plānošanas dokumenti liecina, ka 1.-6.klases posma izglītībai jābūt pieejamai maksimāli tuvu izglītojamā dzīvesvietai.

Statistiskie dati uzrāda lielu nevienlīdzību starp skolotāju darba samaksu par likmi dažādās pašvaldībās, tāpēc aktuāla ir finansēšana modeļa “Nauda seko skolēnam” pārskatīšana un retorisks ir jautājums - kas skolotājiem vēl ir jādara, lai politiķi viņus sadzirdētu un algu paaugstināšana tiktu izvirzīta kā prioritāte arī faktiski ne tikai solījumu līmenī?