Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA aicina Saeimas deputātus 2019.gada valsts budžetam iesniegt nozarei svarīgus un argumentētus priekšlikumus

Ceturtdiena 14/03/2019

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aizstāvot savu biedru tiesības un intereses, kā arī īstenojot sociālo dialogu ar valdību, ir nosūtījusi aicinājumu visām 13. Saeimas frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem novērtēt izglītības un zinātnes sektora nozīmi un iesniegt vairākus atbildīgus priekšlikumus. Pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) atbalstīto un Saeimai iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2019. gadam”, LIZDA rosina iesniegt likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” šādus priekšlikumus:

1.Priekšlikums: pieprasīt finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika nodrošināšanai no 2019. gada 1. septembra. Izglītības likums un MK 2018.gadā apstiprinātais grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk., pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 euro plānots celt līdz 750 euro – 2019. gada septembrī, 790 euro – 2020. gada septembrī, 830 euro – 2021. gada septembrī un 900 euro – 2022. gada septembrī. SUMMA: 9,4 milj. euro.

2.Priekšlikums: nodrošināt pakāpenisku (2019.gadā - 4 stundas) pirmsskolas izglītības iestāžu (PII) bērnu no 1,5 līdz 4 gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.

PAMATOJUMS: Būtiski nodrošināt visu PII pedagogu darba samaksu no valsts budžeta, jo ir konstatēta nevienlīdzība darba slodzes veidošanās principos un darba samaksas apmērā. SUMMA: 4,2 milj. euro.

3.Priekšlikums: pieprasīt finansējumu zinātnes bāzes finansējuma nodrošināšanai atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33. panta otrās daļas prasībām (ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta).

PAMATOJUMS: Nepieciešams pilnā apmērā nodrošināt zinātnes bāzes finansējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, lai tiktu nodrošināta zinātnes kapacitāte Latvijā turpmākajos gados. SUMMA: 25 milj. euro.  

4.Priekšlikums: nodrošināt finansējumu Valsts pētījumu programmu īstenošanai.

PAMATOJUMS: Pamatojoties uz Zinātniskās darbības likuma 13.pantā “Zinātniskās darbības nodrošināšana” otrās daļas 3.punktā noteikto ir nepieciešams izveidot valsts pētījumu programmas, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts pētījumu programmām. SUMMA: 7.4 milj. euro.

5.Priekšlikums: pieprasīt papildu finansējumu ikgadējam finansējuma pieaugumam studijām valsts dibinātās augstskolās atbilstoši Augstskolu likuma 78. panta septītās daļas nodrošināšanai (ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta).

PAMATOJUMS: Augstskolu likuma 78.panta (7) „Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta” izpilde. SUMMA: 20.8 milj. euro.

6.Priekšlikums: nodrošināt papildus finansējumu augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmes pietuvināšanai vispārējās izglītības pedagogu zemākai darba algas likmei.

PAMATOJUMS: MK noteikumi Nr. 445 “Par pedagogu darba samaksu” nosaka zemākās mēneša darba algas likmes. Asistents ir viens no akadēmiskajiem amatiem augstākās izglītības iestādē. Nav pieļaujams, ka asistentam ir noteikta zemākā mēneša darba algas likme zemāka nekā skolotājiem un, ka viena pedagogu grupa ir diskriminēta salīdzinājumā ar citām (piem., pirmsskolas, profesionālās, speciālās, interešu izglītības pedagogu grupām). SUMMA: 0.5 milj. euro.

7.Priekšlikums: nodrošināt papildus finansējumu atbilstoši MK noteikumu projektam «Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām». PAMATOJUMS: Papildus finansējumu atbilstoši MK noteikumu projektam «Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām» ir aprēķinājusi IZM, pamatojoties uz starpinstitucionālas darba grupas pārstāvju vienošanos. SUMMA: 0.7 milj. euro.

8.Priekšlikums: pieprasīt papildus finansējumu kompetencēs balstītā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai, jo ir nepieciešams paredzēt pedagoga slodzē apmaksātu darba laiku mācību procesa plānošanai un pedagogu savstarpējai sadarbībai.

PAMATOJUMS: 2018.gada 21. novembrī MK, apstiprināja IZM sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020. mācību gada. SUMMA: 1 milj. euro.

9.Priekšlikums: precizēt likumprojekta: “Par valsts budžetu 2019. gadam” 3.panta ceturto daļu “(4) Noteikt, ka pašvaldības ir tiesīgas pieprasīt un izmantot papildus mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, lai finansētu atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā, ja reorganizācija vai likvidācija ir pabeigta ne vēlāk kā līdz 2019. gada 31. augustam”.

   PAMATOJUMS: Atlaišanas pabalstu izmaksa pedagogiem, kas zaudē darbu izglītības iestāžu likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā tiek finansēta no mērķdotācijas, kura pašvaldībai jāpieprasa, kā papildus finansējums, ja pašvaldībā tiek pieņemts lēmums par izglītības iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju.

LIZDA par minētajiem priekšlikumiem 2019. gada valsts budžetam un to tālāko virzību no deputātiem gaidīs rakstiskas atbildes, lai par to saturu varētu informēt savus biedrus.

LIZDA vēstule Saeimas deputātiem (PDF)