Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Latvijas Studentu apvienība pauž atbalstu LIZDA prasībām par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra

Pirmdiena 18/03/2019

 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir saņēmusi Latvijas Studentu apvienības (LSA) Prezidentes J. Širinas parakstītu atbalsta vēstuli LIZDA prasībām politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu un 2018. gada Ministru kabineta lēmumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra. 

 

 

 


LSA savā vēstulē norāda,
 “ievērot iepriekšējās valdības apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku un Izglītības likuma, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normu izpildi attiecībā uz valsts finansējuma palielināšanu izglītībai un zinātnei.

Atbildība par Latvijas augstākās izglītības kvalitāti gulstas ne vien uz valsts un augstskolu, bet arī akadēmiskā personāla un pedagogu pleciem. Pedagogu profesijas prestižam un atalgojuma apmēram ir jāpalielinās, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācībspēku ataudzi, augstus studiju rādītājus, modernas, studentcentrētas pieejas ieviešanu Latvijas augstskolās un motivētu akadēmisko personālu pastāvīgi strādāt augstskolās.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pārskata par augstāko izglītību 2017. gadā datiem, Latvijā 24,8% no akadēmiskā personāla pamatdarbā sastādīja vismaz 60 gadu vecumu sasnieguši pedagogi, bet tikai 6% akadēmiskā personāla bija jaunāki par 30 gadiem. Fakts, ka gandrīz ceturtdaļa augstskolu docētāju ir pensijas vai tuvā pirmspensijas vecumā, bet jauns ir tikai viens no 16 docētājiem, liecina par akadēmiskā personāla zemo ataudzi un rada risku, ka palielināsies studējošo skaits uz vienu pedagogu. Šādā situācijā nebūs iespējams nodrošināt individuālu, studentcentrētu, Standartiem un vadlīnijām Eiropas augstākās izglītības telpā atbilstošu augstāko izglītību.

OECD dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā uz vienu pedagogu bija vidēji 18,4 studējošie, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas norāda uz pedagoga profesijas zemo prestižu. LSA iestājas par to, ka studentiem Latvijā ir jāsaņem kvalitatīva augstākā izglītība, tāpēc pedagogiem ir jābūt kapacitātei pildīt sava amata pienākumus, jābūt motivētiem un ieinteresētiem savā darbā.

Latvijas augstākās izglītības sistēma šobrīd nemotivē pedagogus strādāt augstākās izglītības iestādē kā pamatdarbā. 2017. gadā 27% akadēmiskā personāla augstskola nebija pamatievēlēšanas darba vieta [IZM pārskats par Augstāko izglītību 2017. gadā]. Tas bieži liecina par akadēmiskā personāla zemo atalgojumu un tā nespēju nodrošināt stabilitāti. Ja pedagogs strādā vairākās darba vietās, no tā cieš pasniegšanas kvalitāte un studējošie, tāpēc LSA uzskata, ka akadēmiskajam personālam ir jāsaņem tik augsts atalgojums, lai izvēlētos strādāt augstākās izglītības iestādē kā savā pamatdarba vietā”.

LSA atbalsta vēstule (PDF)