Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta LIZDA prasību par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra

Pirmdiena 18/03/2019

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir saņēmusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) priekšsēža Ginta Kaminska parakstītu atbalsta vēstuli LIZDA prasībām politikas veidotājiem pildīt Izglītības likumu un 2018. gada Ministru kabineta lēmumu, kas nosaka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi no 2019. gada 1. septembra.  

 

LPS savā vēstulē uzsver:

·  “LPS sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldības 2018. gada sarunās norādīja, ka skolu tīkla sakārtošana  2016., 2017. un 2018. gadā, tas ir, trijos gados mērķdotācijas ietaupījumu ir devusi vien 4 334 553 euro, 2016. gadā 1 229 232 euro, 2017. gadā 1 189 560 euro un 2018. gadā 1 915 766 euro.

2014.gadā  Latvijā bija 807 skolas, bet šogad - 717. Vidusskolu skaits šajā laikā samazinājies par 35 - no 358 līdz 323. No tām desmit slēgtas tieši pirms šā mācību gada. Kopumā pirms šā mācību gada slēgtas vai citādi reorganizētas 64 skolas.

Pedagogu - cilvēku skaits pēdējos trīs gados arī ir samazinājies. Šā mācību gada sākumā no valsts budžeta finansēto pedagogu skaits vispārējās izglītības iestādēs bija 23 745, kas ir par 260 cilvēkiem mazāk nekā pagājušajā mācību gadā (24 005 cilvēki) un par 364 cilvēkiem mazāk nekā vēl gadu iepriekš.

Taču, ietaupījums nav pietiekošs, lai segtu  nepieciešamo finansējumu pedagogu atalgojuma paaugstināšanai. Jāņem arī vērā, ka pie pašreizējā finansēšanas modeļa “Nauda seko skolēnam”, kādu skolu slēdzot vai pazeminot izglītības pakāpi,  finansējums  seko skolēnam uz citu skolu.

· Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Izglītības pārskatā “Education at a Glance” tiek secināts, ka absolūtajos skaitļos vidējās Latvijas pedagogu algas vidēji gadā ir zemākās starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. Vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 15 482 eur (USD 18 400), t.i. apmēram 2,5 reizes mazāk par 27 766 euro (USD 33 000) OECD valstīs vidējo.

· Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina, ka 2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 euro, salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 euro jeb 7,9%, un tā pieauga visās jomās. Salīdzinoši – izglītībā strādājošajiem vidējā bruto darba samaksa 2017. gadā 775 euro, kas ir viena no zemākajām starp darbības jomām.

· Latvijas sabiedrība, t.sk., pedagogi noveco. Pamatizglītības otrajā posmā un vidējās izglītības pakāpē skolotāju vidējais vecums Latvijā ir 48 gadi, kas ir trešais augstākais visās OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Vēl vairāk, apmēram 50% šajās izglītības pakāpēs strādājošo skolotāju ir 50 gadus veci un vecāki, kas ir ievērojami vairāk nekā OECD vidēji 36% (vidējās izglītības pirmajā posmā) un 40% (vidējās izglītības otrajā posmā). LPS norāda, ka zemais pedagogu atalgojums ir viens no galvenajiem riska faktoriem jaunu pedagogu piesaistei.

LPS norāda, ka svarīgi ir paredzēt pedagogu darba samaksas celšanas ietekmi uz pašvaldību budžetiem un aicina ievērot spēkā esošos normatīvos aktus un nodrošināt pedagogiem cieņpilnu, konkurētspējīgu atalgojumu salīdzinājumā ar citām intelektuālajām profesijām, kas atbilst pedagogu veiktajam darbam un atbildībai, izglītojot un audzinot paaudzi, kas veidos Latvijas nākotni”.

LPS atbalsta vēstule (PDF)