Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA aicina zinātnes nozari iekļaut Stabilitātes programmā, lai pašreizējā un vidēja termiņa budžetā tiktu paredzēts finansējuma palielinājums zinātnei

Pirmdiena 15/04/2019

 

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pēc iepazīšanās ar “Latvijas Stabilitātes programma 2019. – 2022. gadam” projektu (turpmāk – Stabilitātes programma) ir nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai,  Izglītības un zinātnes ministrijai, LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā vērš politikas veidotāju uzmanību uz vairākiem aktuāliem jautājumiem izglītības politikas veidošanā un zinātnes nozarē kopumā.

LIZDA vērš uzmanību, ka zinātne kā Latvijas tautsaimniecības attīstībai būtiska nozare netiek aktualizēta Stabilitātes programmā. Latvijas pētniecības ekosistēmā ietvertie prioritārie virzieni zinātnē (Fundamentālie un lietišķie pētījumi, Valsts pētījumu programmas, tirgus orientētie pētījumi) un Latvijas viedās specializācijas stratēģija (RIS3) nosaka Latvijas ekonomiskās izaugsmes izaicinājumus.

Atsaucoties uz Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014-2020. gadam, LIZDA atgādina, ka  valsts ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vērsti uz viedās specializācijas jeb RIS3 mērķu sasniegšanu. Tie paredz tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi. Viena no prioritātēm ir zināšanu bāzes attīstība visās zinātņu nozarēs. Latvijas RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā.

LIZDA atkārtoti vērš uzmanību, ka nepieciešams palielināt zinātnes finansējumu atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33. pantā noteiktajam: “Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no iekšzemes kopprodukta.”

Zinātniskās darbības likuma 35. panta grozījumi, kas stājās spēkā 12.07.2018., nosaka, ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar LZA un LZP. Nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Lai arī vairākas ministrijas 2019. gadā pieprasīja valsts budžeta līdzekļus pētniecībai, praksē finansējums šim mērķim netika piešķirts.

LIZDA atkārtoti vērš uzmanību, ka pētniecības un attīstības ieguldījumi 2017.gadā sasniedza tikai 0,51% no IKP.  2018. gadā zinātnes bāzes finansējums nodrošināts tikai 55% apmērā (25 milj. EUR). Lai zinātnes bāzes finansējumu nodrošinātu pilnā apmērā, 2019. gadā bija nepieciešami papildus 25 milj. EUR (IZM, Par finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, 2018), kas pašreizējā likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” netika iekļauti.  Plaisa starp Latviju un citām ES valstīm pētniecības un attīstības izdevumos joprojām saglabājas, turklāt tendences parāda to, ka šī plaisa ne tikai samazinās, bet tieši paliek lielāka (IZM, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde, 22.01.2019)

Zinātnē nodarbinātie Latvijā ilgstoši nesaņem adekvātu atalgojumu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Finanšu ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes prognozēm vidējā bruto darba alga valstī pieaugs, sasniedzot apmēram 1063 eiro 2019. gadā (EM, Tautsaimniecības nozaru un darba tirgus attīstības tendences, 2018). Tai pašā laikā LIZDA biedru rindās ir zinātnes darbinieki, kuru atalgojums no bāzes finansējuma nepārsniedz 220 eiro mēnesī. Neadekvāti zemo atalgojumu veicina arī zinātnieku sadrumstalotās un nepilnīgās darba slodzes - tikai 20% zinātnieku strādā pilnu slodzi zinātnē, vidējais zinātnieks nodarbināts 0,4 slodzēs (IZM, Par finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, 2018). Zinātniskajos institūtos raksturīga situācija, ka samazinot zinātnē nodarbināto darba slodzi, veicamo pienākumu apjoms nesamazinās.

LIZDA uzskata, ka neadekvāti zemais atalgojums zinātnē nodarbinātajiem ir necieņas apliecinājums profesionāļiem, kuru zināšanas un pieredze balstīta gadiem ilgās studijās un pētniecībā, un, kuru ieguldījums ir stratēģiski svarīgs gan Latvijas cilvēkresursu, gan ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. LIZDA uzsver nepieciešamību pildīt likuma normas par finansējuma nodrošinājumu, lai zinātnē nodarbinātie saņemtu cilvēka cienīgu atalgojumu, un, lai beidzoties ES struktūrfondu finansējumam 2020. gadā, Latvijas pētniecība netiktu pakļauta kārtējam krīzes un lejupslīdes riskam.

LIZDA aicina izglītības politikas veidotājus atbalstīt zinātnes kā nozares iekļaušanu Stabilitātes programmā, lai pašreizējā un vidēja termiņa budžetā tiktu paredzēts finansējuma palielinājums zinātnei.