Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA iesniedz vairākus priekšlikumus Valdības rīcības plāna projektam

Otrdiena 23/04/2019

 

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 2019.gada 18. maijā ir nosūtījusi Pārresoru koordinācijas centram, Izglītības un zinātnes ministrijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai priekšlikumus Valdības rīcības plāna projektam, kurš izstrādāts balstoties uz 2019. gada 23.janvārī apstiprināto Deklarāciju par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. LIZDA aktualizēto dokumentu saņēma tikai š.g. 12. aprīlī, tādēļ atkārtoti tiek nosūtīti papildināti arodbiedrības priekšlikumi un komentāri.

Deklarācijas sadaļa un rīcības joma: “NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA.

Produktivitātes kāpināšana” pasākums - Panāksim, ka Latvijā pieaug informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studentu skaits.

Rīcības plāna pasākums. Izveidot Baltijas jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

Darbības rezultāts. Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku piesaistei un attīstībai.

LIZDA komentārs: bāzes finansējums valsts augstskolām ilgstoši netiek nodrošināts Augstskolu likumā paredzētajā apmērā (nav izdevies nodrošināt, ka ikgadējais finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās nav mazāks par 0,25% no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP). Tādejādi, rodas jautājums – kā izdosies nodrošināt valsts finansējumu IKT mācībspēku piesaistei un attīstībai, ja valsts nav spējusi atbalstīt augstskolas, piešķirot likumā paredzēto bāzes finansējumu? Tāpat LIZDA uzskata, ka izceļot vienas jomas mācībspēkus, kā šajā gadījumā – IKT, akadēmiskajā vidē radīsies vēl dziļāka atalgojuma nevienlīdzība starp zinātņu jomām, un jomu pārstāvošajiem mācībspēkiem.

Deklarācijas sadaļa un rīcības joma: “NĀKOTNES TAUTSAIMNIECĪBA. Zinātne un pētniecība” pasākums - Panāksim, ka ir izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma. Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas institucionālo modeli.

Rīcības plāna pasākums. Atbilstoši Saeimas 21.06.2018. paziņojumā noteiktajam izveidot no valsts budžeta līdzekļiem finansētu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa projektu atbalstīšanai, tehnoloģiju pārneses procesu veicināšanai un inovācijas atbalsta institucionālā ietvara konsolidēšnai.

Darbības rezultāts. Izveidots Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds.

LIZDA komentārs:  02.04.2019. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomitejas sēdē tika sniegta informācija, ka Latvijas inovāciju fonds izveidots ar mērķi piesaistīt finansējumu pētniecībai un attīstībai. Finansējumu paredzēts piesaistīt no valsts budžeta ieņēmumiem. Tai pašā laikā, valstī ilgstoši netiek pildīta Zinātniskās darbības likuma norma, kas paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no IKP,  līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no IKP. Tādejādi rodas jautājums – kā iespējams, ka no valsts budžeta inovāciju fondam katru gadu tiks investēti 50 milj. EUR, ja vairāku gadu garumā netiek nodrošināts finansējums zinātnei.

Pasākums - Nodrošināt zinātnes bāzes finansējuma pakāpenisku pieaugumu, veicinot finansējuma nepārtrauktību un stabilitāti (t.sk par atalgojumu).

Darbības rezultāts. Sagatavots prioritārais pasākums budžeta veidošanas procesā, paredzot zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, kas veicina ilgtspējīgu valsts tautsaimniecības attīstību. Šī mērķa izpildei nepieciešams ieguldīt būtisku daļu no ikgadējā Zinātniskās darbības likumā paredzētā 0,15% IKP pieauguma pētniecībai un attīstībai, kas 2020. gadā veido vismaz 20 milj. eiro, 2021. gadā vismaz 40 milj. eiro, 2022. gadā vismaz 60 milj. eiro, kurus investē, izpildot jaunos kvalitātes kritērijus.

LIZDA komentārs: Atbalstām, ka budžetā plānots paredzēt zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, bet nav skaidrs nosacījums, ka budžeta finansējuma palielinājums tiks investēts tikai “izpildot jaunos kritērijus”. Pašlaik zinātnē nodarbināto darba pienākumus nosaka vairāki normatīvie akti un par šo pienākumu veikšanu netiek nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums, daudzu gadu garumā netiek pildīta Zinātniskās darbības likuma norma par valsts budžeta finansējumu zinātnei.

Pasākums - Īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, definējot un ieviešot jaunus zinātnes kvalitātes kritērijus izcilībai, internacionalizācijai (tostarp Latvijas un ārvalstu zinātniskā personāla mobilitātei) un sadarbībai ar industriju.

Darbības rezultāts. Sagatavoti un iesniegti MK 12.11.2013. grozījumi noteikumos Nr. 1316 "Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām".

LIZDA komentārs: LIZDA atbalsta kvalitatīvu pētniecību un tās rezultātu pārnesi uz ražošanu, tomēr uzsver, ka Latvijā pastāv zinātņu jomas, kurās pētījumu rezultātu tieša sasaiste ar industriju nav iespējama (piem., humanitārās zinātnes, daļēji arī sociālās zinātnes), vai arī zinātnes jomas, kurās ir vairāk lokāli orientētas, un, kurās nav nepieciešama izteikta internacionalizācija vai ārvalstu zinātniskā personāla piesaiste, piem., lauksaimniecības zinātņu joma. Tādejādi, ieviešot jaunus zinātnes kvalitātes kritērijus, vairākas zinātņu nozares ir pakļautas iznīcībai, jo tās atbilstoši savai specifikai nespēs nodrošināt izcilību.

Deklarācijas sadaļa un rīcības joma: LATVIJAS CILVĒKI. Izglītība.

Pasākums - Nodrošināsim mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli mazaizsargātām ģimenēm.

Rīcības plāna pasākums. Sniegt atbalstu vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, tai skaitā izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām.

LIZDA komentārs:  Grozījumi Vispārējās izglītības likumā  paredz, ka speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskajām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem no 2020.gada 1.septembra nevarēs  īstenot speciālajās izglītības iestādēs, bet iekļaujoši – tikai vispārizglītojošo skolu speciālo klašu vai grupu veidā, kā arī integrēt izglītojamos vispārējās izglītības klasēs. Šobrīd tam netiek paredzēti atbilstoši finanšu resursi.

Papildus finansējumu atbilstoši MK noteikumu projektam «Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām» ir aprēķinājusi IZM, pamatojoties uz starpinstitucionālas darba grupas pārstāvju vienošanos. Pārstāvji vienojās: 1) paplašināt un precizēt atbalsta pasākumu kopumu, kas izglītības iestādei jānodrošina izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstoši izglītojamā vajadzībām, ja  izglītojamais tiek iekļauts izglītības iestādē; 2) noteikt, ka atbalsta  pasākumi īstenojami arī izglītojamajiem, kuriem nav valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinuma, bet speciālās vajadzības ir identificējuši izglītības iestādes atbalsta komandas speciālisti; 3) atbalsta pasākumi piemērojami un individuālie izglītības programmas apguves plāni veidojami pirmsskolas izglītojamajiem; 4) par iespēju izglītības iestādei organizēt izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu, kas netiek finansēti no izglītības procesa nodrošināšanai paredzētā budžeta 5) aprēķinot mērķdotāciju izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitam skolā piemēro palielinātus koeficientus atbilstoši speciālās izglītības programmai. Pēc IZM sniegtās informācijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (2019.gada 26.februāra vēstule Nr. 4-2e/19/607) aprēķināts, ka atbilstoši darba grupā izstrādātajiem priekšlikumiem, papildus atbalsta pasākumu finansēšanai nepieciešams 147 365 euro mēnesī. 

           1. LIZDA PRIEKŠLIKUMS: Darbības rezultātus papildināt  ar 3.punktu “Izstrādāti un apstiprināti MK noteikumi «Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām» līdz 2019.gada 1.jūnijam.

            Pasākums - Celsim pedagoga profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju, turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai.

            Rīcības plāna pasākums. Izveidot valsts un reģionālu profesionālās pilnveides un metodiskā darba sistēmu pedagogiem un sekmēt sabiedrības izpratni par pedagoga profesiju.

            2. LIZDA PRIEKŠLIKUMS: papildināt 3.darbības rezultātu ar vārdu “atbildību” aiz vārda “lomu” izsakot to šādā redakcijā “3)  Izstrādāts un publiskots piedāvājums skolas, skolotāju un vecāku sadarbības modeļiem, lai stiprinātu vecāku lomu, atbildību un iesaisti izglītības procesā.”

            Pasākums - Turpināsim palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas pedagogiem.

            Rīcības plāna pasākums. Pilnveidot normatīvo regulējumu par valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai sadali. Veikt pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa monitoringu. 

             LIZDA komentārs: Iepazīstoties ar 1. darbības rezultātu “1) Izvērtēts esošais pedagogu atalgojuma sistēmas finansēšanas modelis un iesniegti izskatīšanai MK  grozījumi noteikumos saistībā ar pedagogu darba samaksu, lai virzītos uz optimālu pedagoģisko likmju skaitu;”, LIZDA vērš uzmanību, ka Valdības rīcības plānā jāparedz arī pārkvalificēšanās vai sociālā atbalsta pasākumi pedagogiem, kuriem pedagoģisko likmju skaita optimizācijas rezultātā nebūs iespējas turpināt darbu izglītības iestādēs.

          3. LIZDA PRIEKŠLIKUMS: svītrot 2. darbības rezultāta redakcijā vārdus “ATR virzības ietvaros” izsakot to šādā redakcijā 2) Sagatavots piedāvājums pakāpeniskai pārejai uz pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu no valsts budžeta.”  LIZDA pieprasa precizēt izpildes termiņu, nosakot - 30.10.2019., jo IZM kā vienu no 2019.gada  prioritātēm ir izvirzījusi “Pedagogu darba samaksas nodrošināšanu bērnu no 1.5 gadu vecuma nodarbinātajiem pedagogiem, vienlaikus nododot brīvpusdienu nodrošināšanas funkciju pašvaldībām” un IZM aprēķinātais finansējums 2019.gadā sasniedz 45 026 856 euro, 2020.gadā – 49 363 908 euro, 2021.gadā – 54 752 628 euro. Pamatojoties uz to, ka šis jautājums no IZM puses ir politiski akceptēts, bet netiek risināts finansiālu iemeslu dēļ LIZDA rosina nodrošināt pakāpenisku finansēšanas uzsākšanu no 2020.gada 1.septembra.

            4. LIZDA PRIEKŠLIKUMS: svītrot 3. darbības rezultāta redakcijā vārdus “sākot ar 2020.gadu” izsakot to šādā redakcijā 3) Nodrošināta pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas grafika izpilde. LIZDA pieprasa precizēt izpildes termiņu, nosakot 01.09.2019.,  atbilstoši spēkā pastāvošajiem normatīvajiem aktiem:

 1. Izglītības likuma 53. panta trešā daļa: “Pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par MK apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā.”,

2. 2018. gada 15. janvāra MK rīkojums Nr. 17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim”,

3. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam noteikto, ka izglītībā strādājošo vidējā darba alga (bruto) salīdzinājumā ar vidējo darba algu valstī - 2020. gadā ir vienāda.

            5. LIZDA PRIEKŠLIKUMS: papildināts ar jaunu - 5. darbības rezultātu šādā redakcijā “Sagatavoti grozījumi MK noteikumos, lai nodrošinātu augstskolu asistenta amata zemākās darba algas likmespietuvināšanu vispārējās izglītības pedagogu zemākai darba algas likmei.” LIZDA atkārtoti norāda, ka MK noteikumi Nr. 445 “Par pedagogu darba samaksu” nosaka zemākās mēneša darba algas likmes. Asistents ir viens no akadēmiskajiem amatiem augstākās izglītības iestādē. Nav pieļaujams, ka asistentam ir noteikta zemākā mēneša darba algas likme zemāka nekā pedagogiem un, ka viena pedagogu grupa ir diskriminēta salīdzinājumā ar citām (piem., pirmsskolas, profesionālās, speciālās, interešu izglītības pedagogu grupām). 2018.gadā asistentu zemākā darba algas likme noteikta 577 euro mēnesī, kas ir par 133 euro mazāka nekā pedagogu zemākā darba algas likme, kura ir sasniegusi 710 euro mēnesī.

LIZDA lūdz sevi norādīt kā līdzatbildīgo institūciju 35 Valdības rīcības plāna pasākumos.

LIZDA norāda, ka arodbiedrība ir sociālais partneris un vienmēr ir bijusi ieinteresēta izglītības un zinātnes sistēmas pilnveidošanā, lai paaugstinātu nozarē strādājošo darba (profesionālās) dzīves kvalitāti. LIZDA apliecina, ka ir gatava Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta Valdības rīcības plāna darbības laikā sadarboties kā līdzatbildīgā institūcija rīcības jomu “Zinātne un pētniecība” un “Izglītība” sekmīgai darbības rezultātu sasniegšanai.

LIZDA priekšlikumi Valdības rīcības plāna projektam