Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Kas notiek aiz klases durvīm?

Piektdiena 18/03/2011

Ļoti neilgā laikā daudz un skaļi „nē” par laikraksta „Diena” iniciatīvu vērtēt mācību procesu skolā, izmantojot skolēnu slēpti veiktus mācību stundu ierakstus, ļāva eksperimentam noslēgties neiesākoties. Nav jau noslēpums, ka sadarbība starp pedagogu un skolēnu ir aktuāls jautājums katram skolotājam. Šī procesa efektivitāti būtu ar mieru izvērtēt un jau šobrīd izvērtē katrs skolotājs, kas gatavs pilnveidoties, taču šoreiz tā bija tāda sasteigta pretendēšana uz rezultātu. Tādējādi varbūt arī jāatzīst – muļķīga. Un tomēr pozitīvo nolūku vajadzētu novērtēt. Proti, aktivizēt diskusiju sabiedrībā par izglītības kvalitātes paaugstināšanu un „pievērst uzmanību tam, kas īsti notiek klasē, kad skolotājs aiz sevis aizver durvis”, uzskata „Dienas mediji” galvenais redaktors Guntis Bojārs. Lai arī mērķi ar eksperimenta īstenošanu un neīstenošanu netiktu un netiek sasniegti, „sarkano lupatu” ieraudzījusi vēl lielāka tā sabiedrības daļa, kas saistīta ar izglītības nozari.
Jautājumu kopums izglītībā pēc būtības nav mainījies nekādos laiku lokos. Kvalitāte, talants, personības, sadarbība, mērķi, valsts prioritātes, godīgums, izaugsme, nauda. Ko risinātu situācija, kad „Diena” rastu atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem un jaunieši zinātu, kādēļ latvieši ir izvesti uz Sibīriju, kad lielākajai daļai skolēnu patiktu eksaktās zinības, kad būtu mazāk otrgadnieku, kad pieaugtu izglītības līmenis starptautisku pētījumu kontekstā? Kāds būtu jūsu atskaites punkts atbildēm?
Sadarbības efektivitāti nevar izmērīt ar komunikācijas atspoguļojumu, bet ar konkrēto komunikācijā iesaistīto cilvēku izmaiņām attieksmēs, patstāvīgi dzīves laikā pieņemot lēmumus. Jebkura sadarbības metode tiek interpretēta atkarībā no indivīda pašreizējās attieksmes. Savukārt, kā strādāt ar savu attieksmi, – par to gan būtu vērts diskutēt, norāda G.Bojārs.

Latvijā šāds eksperiments nav likumīgs
Taču juridiski šāds eksperiments pārkāpj dažādas tiesības. Piemēram, Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības (113. pants).
Autortiesību likums nosaka, ka skolotāja teiktās runas, lekcijas un cita veida materiāli, kurus viņš izmanto saziņā ar skolēniem, atzīstami par aizsargājamiem literāriem darbiem (4. pants) un ka autoram (skolotājam) ir neatsavināmas personiskās tiesības izlemt, vai šis darbs tiks izziņots sabiedrībai (plašākai nekā skolēni klasē) (14. pants). Lai šo skolotāja darbu fiksētu audioierakstā (reproducētu), ir jāprasa atļauja skolotājam (15. pants), kuram to ir tiesības aizliegt vai atļaut un pat prasīt atlīdzību, izņemot likumā paredzētos gadījumus.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību (96. pants) un ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu (95. pants). Taču mūsdienu sabiedrībā tiek uzsvērtas sabiedrības tiesības uz informāciju – tiesības saņemt un dalīties informācijā, kas tiek atzīts par demokrātijas būtisku elementu. Šī tiesība ir nostiprināta Satversmes 100. pantā, kur noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.
Saskaņā ar Satversmes 116. panta nosacījumiem gan 96. panta tiesības (privātās dzīves neaizskaramība), gan 100. panta tiesības (vārda brīvība) var tikt ierobežotas, bet tikai atsevišķā likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Tā kā Latvijā nav nevienā likumā noteiktas tiesības bez atļaujas veikt pedagoga lekcijas audioierakstu, lai to nodotu izvērtēšanai pedagoģijas speciālistiem, kā arī nav atzīstams, ka šāda rīcība nepieciešama, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, tad šāds eksperiments ir atzīstams par nelikumīgu.

Skolēniem būtu jāpārkāpj iekšējās kārtības noteikumi
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītāja Dzintras Kohva pauž viedokli par eksperimenta trūkumiem, jo skolēni tiek aicināti neievērot likumus. Visās Latvijas skolās ir iekšējās kārtības noteikumi, viens no tiem – par mobilā telefona nelietošanu mācību laikā. Turklāt skolu direktori tiek provocēti „21. gadsimtā kļūt par autoritāra stila vadītājiem – aicina vienpersoniski, tātad nedemokrātiski pieņemt lēmumu, kas skar visu kolektīvu”.

Par kvalitatīvu izglītību un ētisku kontroli

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir saņēmusi vairākus sašutuma pilnus zvanus no skolotājiem Bauskas, Rojas, Rēzeknes, Liepājas un citos Latvijas novados par laikraksta „Diena” uzsākto projektu „Slepenie aģenti skolās”.
„Mēs vēlamies novērst prognozējamas problēmas, jo nepārdomāta rīcība šajā projektā var novest pie nepatikšanām ne tikai konkrētai skolai, bet arī vecākiem, kuru bērni būs „Dienas” slepenie aģenti skolās. Arī pēc arodbiedrības saziņas ar laikraksta atbildīgajiem žurnālistiem mēs nerradām konkrētu atbildi par šī projekta praktisko norisi skolās – nav skaidrības, vai eksperimenta norise tiktu dokumentāli saskaņota ar konkrēto pedagogu un skolas vadību, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpts fizisko personu datu aizsardzības likums un skolu iekšējās kārtības noteikumi.
Arodbiedrība ir lūgusi Datu valsts inspekciju izvērtēt, vai laikraksta uzsāktais projekts ir tiesiski un ētiski korekts attiecībā pret pedagogiem un nav pretrunā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.
Nedz arodbiedrība, nedz skolotāji nav pret darba kvalitātes pārbaudi vai kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm, bet aicina izvēlēties ētiskas pārbaudes metodes. Katrā jomā ir darbinieki ar zemu darba kvalitāti, bet neētiska rīcība nedrīkst būt kā līdzeklis, lai sasniegtu kvalitātes paaugstināšanas mērķi! Arodbiedrība neiestājas par problēmu slēpšanu, bet par ētisku rīcību un izglītības darbinieku interešu aizstāvību.” Zinot, ka skolu darbu pārbauda vairākas institūcijas, par bailēm vai slēpšanos rādīt savu darbu laikam nebūtu vietā runāt, bet par mērķiem un līdzekļiem gan.

Pilnu Vitas Pļaviņas rakstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 17.marta numurā!
(Laikraksts ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)


Eksperiments nemudina uz atklātību
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško: „Šāds eksperiments nemudina uz atklātību. Esmu par izrunāšanos. Ja vecākiem ir pretenzijas, var vērsties pie skolas vadības un runāt par problēmām, skaidrot jautājumus. Nesen biju Dobeles Valsts ģimnāzijā, kur ir sakārtota e-vide komunikācijai ar vecākiem. Sadarbība starp skolu un vecākiem ir jākopj, bet šī sistēma mums nav sakārtota un tādu tradīciju nav. Piemēram, Izraēlā ir valdības atbalsts programmai, kurā māca vecākus. Viņiem stāsta, kas bērnam jāiemācās, kāda viela jāapgūst.”

Eksperiments ir tiesiski un ētiski nekorekts pret pedagogiem
Lielākā daļa jeb 83% no 64 LIZDA mājas lapas aptaujas respondentiem laikraksta "DIENA" projektu "Slepenie aģenti skolās" vērtē kā tiesiski un ētiski nekorektu pret pedagogiem un viņu tiesībām. Vien 4% respondentu uzskata, ka laikraksta iecerētais projekts patiesi varētu uzlabot skolotāju darba kvalitāti.

Datu valsts inspekcija iztaujā „Dienu”

Datu valsts inspekcija pēc iesnieguma saņemšanas ir lūgusi laikrakstu „Diena” sagatavot paskaidrojošas atbildes uz vienpadsmit jautājumiem par iecerēto eksperimentu skolās. Inspekcija vēlas pārliecināties vai eksperimentā varēs nodrošināt personas datu aizsardzību. Inspekcija direktore Signe Plūmiņa: „Problēma ir tajā, ka skolēni, nevis žurnālisti eksperimentā veiktu stundu audioierakstus, un ir iespēja, ka tajos var būt personas dati. Nebrīdinot ierakstītās personas, tos nedrīkst nodot trešajai personai – žurnālistam.”

Laikraksts „Diena” atceļ eksperimentu
Laikraksts „Diena” esot saņēmis pedagoģiski pamatotus argumentus, kas apšaubīja iespēju sasniegt „Dienas” pētījuma mērķi ar stundu audioierakstu palīdzību. Tāpēc pieņemts lēmums – eksperimentu atcelt!