Aptauja
Vai Jūs zinājāt, ka no 2017. gada 1. decembra pedagogiem ir tiesības pieteikties savas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai?
Jā, esmu informēts
Nē, neesmu informēts
Esmu informēts, bet nepieteikšos
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











Skolu vadībai konfliktu risināšanā nākas iesaistīt arī tiesībsargājošās iestādes

Ceturtdiena 31/03/2011

Lai arī skolu iekšējās kārtības noteikumos ir noteikts, kādas ir skolēnu tiesības, pienākumi un atbildība par to neievērošanu, skolēni dažkārt konfliktē ne tikai ar saviem vienaudžiem, bet arī skolotājiem. Gadījumos, kad skolas vadība skolotāja un skolēna konfliktu nevar atrisināt, tā vēršas pēc palīdzības pašvaldības vai Valsts policijā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) juriskonsulte Brigita Fricsone gan atzīst, ka skolas, rūpējoties par skolas prestižu, konfliktsituācijas cenšas risināt saviem spēkiem vai arī atstāj bez ievērības, kas liedz skolēniem apzināties savu vainu.

LIZDA saviem biedriem sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas par dažādu konfliktsituāciju risināšanu! Ogres 1. vidusskolas direktore Ineta Tamane stāsta, ka konfliktsituācijas skolā ir obligāti jārisina un tas jādara uzreiz pēc notikušā. Direktore atzīst, ka kopš pērn veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem tika palielināti skolēnu pienākumi, situācija skolā ir uzlabojusies. Arī Valsts bērnu tiesību un aizsardzības inspekcijas apkopotie dati par pagājušo gadu liecina, ka skolā ir samazinājusies fiziskā un emocionālā vardarbība.

Skolas iekšējās kārtības noteikumos jābūt noteiktai atbildībai
LIZDA juriskonsulte B. Fricsone stāsta, ka skolas iekšējās kārtības noteikumos ir jābūt noteiktai kārtībai, kāda būs skolēna atbildība, ja viņš nebūs ievērojis savus pienākumus. Kopš pagājušā gada marta, kad stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, skolēniem iepriekš noteikto triju pienākumu vietā ir deviņi pienākumi. Šie likumā noteiktie skolēnu pienākumi ir jānosaka skolas iekšējās kārtības noteikumos. Jāizklāsta, kā tiks sekots līdzi pienākumu ievērošanai un kāda būs skolēna atbildība par pienākumu neievērošanu. „Skolā ir jābūt konkrētiem soļiem, kas notiek tālāk, ja pienākumi netiek ievēroti, proti, pārrunas ar skolēnu, vecākiem, skolēnu sapulce, saruna ar direktoru. Ja pārkāpums robežojas ar huligānismu, ir jāsauc policija. Taču tas ne vienmēr notiek, jo skolas ļoti rūpējas par savu prestižu un vēlas labi izskatīties sabiedrības acīs. Bieži esmu dzirdējusi, ka skolotājiem direktori ir aizlieguši skaļi runāt par incidentiem, ko skolotāji arī dara, jo baidās par savu darba vietu,” stāstīja LIZDA juriskonsulte.
Viņa atceras gadījumu vienā no Rīgas vidusskolām, kur skolēns uzspļāva skolotājai. „Toreiz izrādījās, ka šī skolēna mamma pati ir skolotāja, kura ļoti sāka sūdzēties par skolas direktoru un skolotājiem, un šī lieta apklusa. Lieta beidzās ar to, ka skolēns turpināja staigāt ar augsti paceltu galvu, bet skolotāja bija nekas. Skolā nebija izstrādāta kārtība, kāda ir skolēnu atbildība par šādu pārkāpumu. Direktors pieņēma lēmumu, ka skolēnam ir jālabojas vai arī jāmeklē cita skola. Tā nebija pareiza direktora rīcība, jo nekādi audzināšanas pasākumi netika veikti,” stāstīja B. Fricsone. Būtu citādi, ja gadījums tiktu izskatīts pedagoģiskās padomes sēdē, klases sapulcē un tiktu diskutēts par to, vai šāda rīcība ir pieņemama vai nosodāma. Viņa uzskata, ka nav jēgas, ka pašu izstrādātie iekšējās kārtības noteikumi stāv kādā mapē, bet skolas direktors tikai saka „kuš, kuš”. „Problēma ir skolu direktoru attieksmē. Pie manis pēc palīdzības skolotāji bieži nevēršas, taču tas nebūt nenozīmē, ka konfliktsituāciju skolās nav,” stāsta LIZDA juriskonsulte.
I. Tamane uzskata, ka skolas iekšējās kārtības noteikumi nekad nebūs gatavi, jo visas situācijas nevar aprakstīt. Ogres 1. vidusskolā skolas iekšējās kārtības noteikumi katru gadu tiek izvērtēti un papildināti. Piemēram, tajā noteikts, ka mobilo telefonu nedrīkst izmantot, lai fotografētu skolotāju, pārbaudes darbus – ne savus, ne klasesbiedra. I. Tamane stāsta, ka pēdējos gados aizvien vairāk problēmu sākumskolā, jo īpaši liels darbs ir ar 1. klases skolēniem, lai iemācītu viņiem, ko drīkst skolā darīt un ko nedarīt. Šogad nolemts, ka skolas iekšējās kārtības noteikumi sākumskolas skolēniem uzrakstīti tādā valodā, kas atbilst viņu vecumposmam. Skolā bijis gadījums, ka pirmklasnieks, kuram bija veselības problēmas, saplēsa skolotājai drēbes. Lai risinātu šo situāciju, skolas vadība lūgusi palīdzību skolas atbalsta personālam. I. Tamane stāsta – Ogres 1. vidusskolā patlaban nepastāv problēma, ka skolēni ierastos skolā alkohola reibumā. Pirms vairākiem gadiem Sporta dienas laikā 8. klases zēni bija lietojuši alkoholu. Skolas vadība uzreiz izsaukusi pašvaldības policiju. Bijis gadījums, ka skolas pasākuma beigās nācies izsaukt vecākus kādam vidusskolēnam, kurš bijis skolā alkohola reibumā. „Ir ļoti būtiski konfliktsituācijas risināt tajā pašā brīdī, nevis pēc nedēļas vai divām. Ja situācijas nerisina, tad jaunieši zina, kur normas var neievērot. Galvenais ir katru lietu korekti izdarīt līdz galam,” uzskata I. Tamane.

Pilnu raksta versiju lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 31.marta numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)