Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Arodbiedrības lepnums – konkurētspējīgi pedagogi

Otrdiena 05/04/2011

Lai pedagogiem sniegtu atbalstu pārmaiņu apstākļos, no 2009.gada rudens IZM īsteno projektu „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. LIZDA projektu vērtē pozitīvi, jo tas sniedz atbalstu pedagogiem, kuriem mūsdienu pārmaiņu procesā ir svarīgi realizēt savu profesionālo darbību izglītības kvalitātes paaugstināšanas kontekstā.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzīst: „Pedagoga profesijas novērtēšana sabiedrībā ir ļoti būtiska, tādēļ LIZDA uzskata par nepieciešamību piedalīties šī projekta norisēs. Projekts palīdz pedagogiem būt konkurētspējīgiem darba tirgū un tādas izglītošanās procesa veicinātājiem, kuri spēj motivēt savus skolēnus iegūt patiesi labu izglītību.”
Šoreiz īpaši vēlamies uzsvērt projekta pieprasītāko – trešo – aktivitāti, kurā līdz šim piedalījušies 82% no projektā iesaistītajiem skolotājiem. Trešās aktivitātes rezultātā skolotāji brīvprātīgi iesaistās pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas aprobācijā. Iesaistoties trešajā aktivitātē, pedagogi četrus mēnešus saņem 100 latu mērķstipendiju. Lielākā daļa skolotāju iegūst pirmo, otro un trešo kvalifikāciju, jo šie skolotāji strādā tikai skolas mērogā, savukārt augstākās pakāpes iegūst salīdzinoši neliels skolotāju skaits. Ceturto pakāpi iegūst tie skolotāji, kuri strādā novada mērogā, bet piekto pakāpi – skolotāji, kuri strādā valsts līmenī, rakstot mācību grāmatas, piedaloties mācību satura pilnveidē, labojot centralizēto eksāmenu darbus.

LIZDA izsaka atzinību visiem pedagogiem, kuri ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes pakāpes,
bet īpašu atzinību un lepnumu paužam par saviem arodbiedrības biedriem!


Pedagogu 4. kvalitātes pakāpes pretendentu profesionālās darbības novērtēšanas komisijās reģionos piedalās arī arodbiedrības valdes deleģēti pārstāvji. Savukārt 5. kvalitātes pakāpes pretendentu vērtēšanas komisijā darbojas LIZDA izpildbiroja speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere. Viņa atzīst, ka darbs izvērtēšanas komisijā ir ļoti atbildīgs. Komisijas pārstāvjiem jāiepazīstas ar pedagogu portfolio, jāaizpilda mācību stundu vērošanas anketas. Ļoti svarīgi ir izvērtēt pedagoga darbību un pieņemt adekvātu lēmumu. „Uzskatu, ka iegūtā pakāpe tiek piešķirta par reālu darbu, kas atbilst katras pakāpes kritērijiem. Šajā gadījumā nepietiek tikai ar to, ka esi labs pedagogs. Izvērtēšanas procesā galvenais informācijas avots par pedagogu ir pašvērtējums. 5. pakāpes pretendentiem pašvērtējumam ir jābūt  ļoti augstā līmenī, īpaši analītiskajai daļai. Tāpat ir būtiski, kādu, cik kvalitatīvu materiālu un cik rūpīgi sakārtotu pedagogs piedāvā savu portfolio. Tomēr pats svarīgākais ir prasme pašvērtējumā atspoguļot to procesu, kurā pedagogs izklāsta savu ieguldījumu skolēnu izaugsmē, 5. pakāpes pretendentiem – valsts līmenī. Izvērtēšanas komisija strādā ļoti nopietni un pieņem pārdomātu, izdiskutētu lēmumu. Tomēr gribu teikt: ja arī kādam no pretendentiem netiek piešķirta 5. pakāpe, tas nenozīmē, ka pedagogs slikti strādā vai ka tādēļ viņam jāiet prom no skolas, tas nozīmē tikai to, ka 5. kvalitātes pakāpei viņa darbs vēl īsti neatbilst,” tā Baiba Bašķere.

Ko šis projekts un augstākās – 5. kvalitātes pakāpes iegūšana ir devusi pedagogiem, kuri ir arodbiedrības biedri, centāmies noskaidrot, uz interviju aicinot LIZDA biedri, Rīgas 95. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Maiju Berķi (attēlā) un LIZDA biedri, Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāju Inetu Amoliņu.

Vai projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” Jums ir sniedzis atbalstu šā brīža pārmaiņu apstākļos?
Maija Berķe: „Man šis projekts ir devis iespēju apkopot visu, ko līdz šim esmu paveikusi. Ir tā, ka ļoti reti pietiek laika kārtīgam kopsavilkumam, bet kad tu sakārto savu darba mapi, tad, protams, rodas gandarījums par paveikto”.
Ineta Amoliņa: „Pagaidām man vēl ļoti grūti atbildēt par konkrētiem ieguvumiem, jo vēl īsti neviens nav noformulējis nākotnes redzējumu šim projektam. Esmu ieguvusi jaunu pieredzi, kā arī ir cēlusies mana pašapziņa, jūtos novērtēta valstiskā līmenī. Strādājot Valmieras Valsts ģimnāzijā visi ir pieraduši pie mana darba metodēm, augstajām prasībām un saniegumiem, kā arī ir piedalījušies manās stundās, kuras esmu rādījusi visiem interesentiem. Protams, projekts ir apstiprinājis manu radošo attieksmi, kā arī guvu apliecinājumu, ka rīkojos pareizi, ka mana darba pieredze kādu interesē un var noderēt tīri prakstiskā veidā.”

Kā Jūs vērtējat sava darba kvalitāti?
Maija Berķe: „Pedagoga darba kvalitāte ir ļoti atkarīga no cilvēka personības. Man nepatīk rutīna un arī pēc dabas ikdienā cenšos būt radoša. Viena lieta ir iepriekš sagatavota mācību stunda, bet pavisam cita, kad ieej klasē un redzi, ka starpbrīdī pirms tās ir noticis kaut kas būtisks un pēkšņi esi spiesta mainīt sagatavoto stundas plānu. Skolotājam vienmēr ir jāpiedomā pie tā, lai skolēniem būtu interesanti, jo kuram tad patīk mācīties gramatiku. Mācību procesu mēs veidojam kopā, skolēniem līdzdarbojoties, jo viņi ir arī līdzatbildīgi – eksāmeni taču jākārto būs skolēniem, nevis skolotājam. Skolēnu motivācija mācīties veidojas no pozitīvas attieksmes. Ja man skolēni pēc stundas saka, ka vēlas palikt uz vēl vienu nodarbību, tad es to uztveru kā komplimentu.
Lielākais kompliments, ko esmu saņēmusi par savu darbu mazākumtautību skolā bija no manas pēdējās izlaiduma klases meitenēm, kas šobrīd strādā Anglijā. Nesen savām bijušajām audzēknēm jautāju, kas viņām ārzemēs visvairāk trūkst, pati nodomājot – droši vien, ka rupjmaize. Bet viņas atbildēja: „Nē, skolotāj, latviešu valodas!” Turklāt, ja krievu meitenes man vēl pajautā kādu grāmatu latviešu valodā es ieteiktu izlasīt, tad tas ir ļoti augsts novērtējums. Skolotāja darba kvalitāti ir ļoti grūti izmērīt, bet, ja skolēni nāk konsultēties un uzticas tev, tad tu jūti, ka ir! Protams, ir grūti strādāt, zinot, ka pastāv dažādas ķibeles ar pedagogu atalgojumu, mērķtiecīgiem ķengu rakstiem, bet ir jāprot dzīvot dzīvi, jo čīkstēt jau mēs visi protam. Mana svēta pārliecība – kā domāsi, tā dzīvosi! To es saku arī saviem skolēniem – ja domāsi labu, tad tev viss arī izdosies!
Ir vēl viena ļoti svarīga nianse, kuru ļoti bieži piemirst – strādājot par latviešu valodas un literatūras skolotāju cittautu skolā, skolotājs tiek uztverts kā valsts pārstāvis un nosacīti pat kā politiska figūra. Ja Latvijā kaut kas notiek, tad cittautieši to redz un asociē ar tevi, jo tu esi latvietis. Ļoti bieži caur latviešu valodas skolotāju veidojas attieksme pret valsti un valsts valodu! Mazākumtautību skolā tas ir ārkārtīgi svarīgi.”
Ineta Amoliņa: „Esmu apzinājusies, ka esmu kļuvusi par valsts ekpertu, bet kādus pienākumus, tas uzliek, nav skaidrs. Raksturā neesmu mainījusies, turpinu strādāt un jaunas idejas jauniem projektiem birst kā no pārpilnība raga, šīs idejas realizēju kopā ar saviem jauniešiem. Ar savu personisko piemēru spēju motivēt savas skolas jauniešus veikt pētījumus, veidot vēsturiskas filmas, piedalīties konkursos, sasniegt labus rezultātus.”

Kā Jūs vērtējat 5. kvalitātes pakāpes iegūšanas procesu?
Maija Berķe: „Īstenība, tā ir liela uzdrīkstēšanās! Es uzskatu, ka ir pareizi ranžēt pedagogus pēc to darba kvalitātes pakāpēm, jo ir būtiski, ka tu jūti sava darba novērtējumu. Kvalitātes kritēriji jau nav noslēpums un pēc tiem jebkurš skolotājs var novērtēt kas viņam ir, kas nav un ar ko var dalīties ar saviem kolēģiem. Process nebija sarežģīts – vienkārši jāpaņem savs iepriekšējais darba portfolio un jāpapildina. Ja man savs portfolio būtu jāveido šobrīd, tad es to darītu pavisam citādāk, jo uzskatu, ka pedagogs ir radoša profesija, kuru ļoti grūti ielikt kaut kādos rāmojs. Vajadzētu arī izvertēt: ja bez kāda papīra iespējams iztikt, tad varbūt tiešām var atteikties no liekas birokrātijas, piemēram, mani mulsina jautājums par datorprasmēm – es ar dokumentiem nevaru apliecināt savas datorprasmes, bet visas skolas kolēģi nāk pie manis un jautā padomus, jo zina, ka datorā protu paveikt daudzas lietas. Savukārt par stundas vērošanu uzskatu, ka ar vienu nodarbību ir par maz, lai varētu novērtēt pedagoga darbu klasē kopumā. Lai saprastu un labi hospitētu stundu, nav jāsēž pie viena skolotāja, bet visu dienu jāiet līdzi konkrētai klasei.”
Ineta Amoliņa: „Process nebija sarežģīts, vienīgi traucēja lielā neziņa un noslēpumainības plīvurs, kas bija uzlikts vērtēšanas punktiem, tā arī neesmu uzzinājusi, cik punktus ieguvu un ko tas nozīmē. Pats pēdējais etaps bija diezgan pazemojošs, jo uzaicināti bija visi, bet 5. kategoriju visiem nepiešķīra, tas traucēja sajust gandarījumu, jutos kā peramais zēns.”

Vai esat guvusi gandarījumu, iesaistoties šajā projektā?
Maija Berķe: „Jā, es lepojos ar sevi!”
Ineta Amoliņa: „Kvalitātes pakāpes iegūšana man ir pozitīvs vērtējums un labs stimuls nākamajiem darba sasniegumiem. Pagājušā gada decembrī šī projekta ietvaros bija arī iespēja piedalīties konferencē „Konkurētspējīga izglītība: radošums, aktivitāte, līdzdalība”. Tas bija pārdomāts, interesants un radošs pasākums. Apmeklēju visas meistardarbnīcas, kas mani interesēja, priecājos par jaunajiem biznesa cilvēkiem, kas uzrunāja un pārliecināja ar saviem darba paņēmieniem. Patīkami pārsteidza „Iespējamās misijas” skolotājs, jo arī manas stundas ir pilnas ar pārsteigumiem un interesantu, radošu pieeju vienkāršām lietām.”

Vai Jūs iedrošinātu citus kolēģus pretendēt uz profesionālās darbības 5. kvalitātes pakāpes iegūšanu?
Maija Berķe: „Es vienmēr to cenšos darīt! Reizēm gan sastopos ar Padomju laiku uzskatu, ka kādam kaut kas vienkārši pienākas. Nu nav tā! Kā es nonācu līdz 5. kvalitātes pakāpei? Patiesībā viss ir ļoti vienkārši – es gāju un darīju! Arī finansiālais aspekts ir svarīgs kā stimuls, īpaši tad, kad nākotnē skolotāju atalgojumu noteiks atbilstoši profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm. Protams, tas nav vienīgais, bet tomēr nozīmīgs stimuls.”
Ineta Amoliņa: „Jā, esmu uzrunājusi vairākus kolēģus, bet tā līdz galam baidās iet, jo vēl nav līdz galam par sevi pārliecināti.”

IZM projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” beigsies 2012.gada septembrī. Ministrija jau šobrīd plāno no 2013.gada skolotāju atalgojumu noteikt atbilstoši profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm. Cik tas ir reāli? Vai pedagogiem būs iespējams pretendēt uz kvalitātes pakāpju iegūšanu arī pēc šī projekta beigām?

Ar projekta vadītājas Evijas Papules atbildēm uz šiem jautājumiem, kā arī interviju ar arodbiedrības biedri un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāju, mācību pārzini Anitu Vanagu vari iepazīties avīzes „Pietura” pavasara numurā!
Pieprasi avīzi „Pietura” savas darba vietas arodorganizācijā!