Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Skolotājiem ir jānāk klasē pie kolēģiem

Ceturtdiena 07/04/2011

„Svarīgākais, kas jāievēro pārmaiņu ieviešanas procesā, ir mijiedarbība,” tā 4.aprīlī  notikušajā lekcijā „Vadītāju un skolotāju loma pārmaiņu ieviešanas procesā skolā” uzsvēra Kanādas vieslektores Feja Braunlija (Faye Brownlie) un Maurīna Dokendorfa (Maureen Dockendorf). Skolotājiem ir jānāk klasē pie kolēģiem. Jārunā par to, ko var citādāk, kā izdevās un kā izmaiņas izskatītos attiecībā uz skolēniem. Ja to nedarām, nevar būt labāki rezultāti. Vienmēr, runājot ar kolēģiem, jādefinē, kas ir tas, ko skolotājs vēlētos, lai viņa stundā apskata. Profesionāli pedagogi paši izvirza sev mērķus, tāpēc sadarbība ar pedagogiem kolēģiem ir efektīvs veids, kā savus mērķus sasniegt. Abas vieslektores pamanījušas – ja šādi mudinājumi sadarboties tiek izteikti kā aicinājumi, nevis pieprasījums, skolotājiem pieeja patīk un darbs uzlabojas. „Kopīga plānošana, izvērtēšana un pārrunāšana palīdz darbam, tas apliecina, ka kopā mēs varam labāk. Šādi strādājot, vienalga, kādā profesijā, panākumus gūst jebkurš,” norāda vieslektore no Kanādas F.Braunlija. Kanādas lektoru ilggadējā pieredze skolu darba novērtēšanā liecina, ka augstākos rezultātus sasniedz tās skolas, kurās skolu direktori mērķtiecīgi un efektīvi vada pārmaiņu īstenošanu skolā un mācās ne tikai skolēni, bet arī skolotāji un skolu vadība.

No labas līdz lieliskai izglītības sistēmai

Pieminot Makenzija (McKinsey) 2007.gadā veikto pētījumu, tika secināts, kādas ir galvenās trīs lietas, kas izglītības sistēmai ļauj kļūt labai. Pirmkārt, ir nepieciešami skolotāji ar motivāciju strādāt, turklāt neatkarīgi no tā, kāds ir atalgojums. Otrkārt, skolotāju atbalsts visa pedagoga karjeras laikā un, treškārt, kvalitatīvas izglītības nodrošinājums jebkuram skolēnam. F.Braunlija norādīja, ka šādu izglītības sistēmu izveidē katram skolotājam un skolas vadītājam jāizprot savstarpējās sadarbošanās nozīme. „Daloties savā pieredzē viens ar otru, mēs iniciējam pārmaiņas, radām sev jaunus aspektus attīstībai. Vairākās skolu sistēmās, ko raksturojam kā labas, panākumi bāzējās uz pamatīgu skolotāja darbu klasē. Kad skolotājs pats vēro savus skolēnus, kopā strādā un pilnveidojas. Skolotāji tālākizglītoties iet nevis tikai ārpus klases uz kādām noteiktām lekcijām, semināriem, bet dara to klasē, atverot savas klases durvis kolēģiem. Un vēl viens no svarīgākajiem faktoriem skolas panākumu nodrošināšanā – spēcīgs skolas vadītājs. Viņa spēks atbalsojas skolēnu sekmēs, motivācijā, rezultātos.” Jau vairākus gadus strādājot skolotāju tālākizglītībā dažādās pasaules valstīs, F.Braunlija secinājusi, ka skolotāja darbs nav individuāls. Viņa saka, ka pedagoga darbs ir pārāk grūts, lai to darītu viens cilvēks, „tāpēc mums jādomā, ko mēs kā skolotāju kolektīvs, kā komanda katrs varam izdarīt, lai tiktu sasniegti mūsu kopējie skolas mērķi”, jo „kā komanda mēs esam spēcīgāki”.
Zinot, ka Latvijai, pēc 2010.gadā veiktā Makenzija pētījuma rezultātiem, ir viena no 20 izglītības sistēmām, kas no viduvējas uzlabojusies līdz labai, jādomā, kā panākt, lai laba izglītības sistēma kļūtu par lielisku. Kā viens no aspektiem, kas ļāvis izglītībai uzlaboties, tiek minēts valsts inspekciju un valsts izglītības centra izveide. F.Braunlija norāda – lieliskās sistēmās skola pati nosaka, kas ir labs pedagogs un kādi ir sasniedzamie mērķi, turklāt visam kolektīvam ir kopīga izpratne par mācīšanas mākslu. Kopīga valoda ļauj saprasties. Vēl viena lieta – skolotāji, direktori, administrācija mācās viens no otra. Visi ir atvērti ieteikumiem un vērtējumiem, un paša gūtās atbildes ir ceļš, kā virzīties uz priekšu.

Kāds ir labs skolu direktors?

Kokitlamas reģiona skolu pārvaldes (Coquitlam School District) vadītāja vietniece M. Dokendorfa ir atbildīga arī par reģiona skolu personāla profesionālo pilnveidi un tā profesionālo novērtējumu. Viņa daudzus gadus strādājusi ar Kanādas skolu vadību, kā arī pati bijusi skolas direktore. Būdama atbildīga par 135 skolu direktoriem un strādājot arī ar 65 skolām, viņa apliecina, ka atbalsts skolas personālam ir visas valsts attīstības garants. „Kanādā mēs pašlaik strādājam ar divām lielām idejām – kā iemācīt 21.gadsimta prasmes un kā izveidot sociāli atbildīgu sabiedrību. Es domāju, ka ne tikai Kanādā, arī Latvijā un citās pasaules valstīs skolēnu dzīve, attieksme koncentrējas tikai uz „es”, tāpēc mūsu doma ir pamācīt skolēnus centrēties ne tikai uz sevi, bet rūpēties arī par apkārtējiem un vidi.”
Taču kādi ir labie skolu direktori? „Pirmkārt, ja skolotāji uzskata, ka direktors ir labs, paaugstinās arī skolēnu sasniegumi. Es katru nedēļu strādāju ar skolu direktoriem, lai konsultētu viņus. Direktori ir apvienojušies mazākās grupiņās, un katra nāk reizi mēnesī kopīgi strādāt. Viņi koncentrējas uz sava darba pilnveidošanu – kā mācīšanās vadītāji. Turklāt katram direktoram ir sava lieta, pie kuras jāstrādā. Kopā mēs strādājam pie konkrētu problēmsituāciju risināšanas, un viņi, atgriežoties skolā, izmēģina jaunos secinājumus.” Piemēram, viens no direktoriem, kas vada 1500 skolēnus, gribēja, lai skolēni rūpētos viens par otru. Direktors kopā ar četriem skolotājiem katru rītu vēl joprojām stāv pie skolas ieejas durvīm un sagaida katru skolēnu, taču gada laikā skolas kultūra ir mainījusies un kļuvusi humānāka. Pamatskolā, kurā ir skolēni no 9. līdz 12. klasei, direktors gribēja atrast tos skolēnus, kam ir dažādas problēmas, kuru dēļ viņi varētu pamest mācības. Direktors nolēma katram šādam skolēnam piesaistīt vienu cilvēku no skolas personāla, kādu, kuram jau bija izveidojušās attiecības ar šo skolēnu. Skolēns ar piesaistīto skolas darbinieku tiekas vismaz četras piecas reizes nedēļā un pārrunā savu situāciju.
M.Dokendorfa sacīja, ka jau izsenis skolu direktori tiek vērtēti kā labi birokrātisko darbu veicēji, pārzinātāji un tie, kas zina, kā labāk vajag un kā rīkoties dažādās situācijās. Taču viņa uzsver, ka Kanādā šobrīd pievērš uzmanību tam, kā direktoram labāk vadīt mācīšanās procesu skolā. Un, lai to izdarītu, ir jāveido skolas vīzija un mērķi. Vieslektore, stāstot par savu pieredzi, sacīja, ka visbiežāk tā ir teorija, nesaistīta ar reālo situāciju, vajadzībām skolā. „Bet skolas direktori varētu sākt kaut vai ar to, ka aprunātos ar pilnīgi katru savas skolas skolotāju, izrunājot, kas, viņaprāt, ir labās lietas, kuras sasniegtas līdz šim, un ko vajadzētu pilnveidot.” Otrkārt, jāveido spēcīga skolas programma, jārada un jāatbalsta profesionālā kultūra. Piemēram, skolu direktori, vietnieki kopā ar skolotājiem piedalās dažādos profesionālās pilnveides kursos, pēc tam kopīgi pārrunājot jauno informāciju. Varbūt arī izklausās pēc amerikāņu labākajām tradīcijām pamanīt kolēģī labāko un novērtēt viņa veikumu skolā, kā arī ticēt katra bērna potenciālam, taču šāds ieteikums no skolu personāla profesionālās pilnveides ekspertes M.Dokendorfas izskanēja pārliecinoši.

Pilnu rakstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 7.aprīļa numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)