Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Sešgadnieku mācību programmu pedagogi vērtē kā interesantu, bet pārāk apjomīgu

Ceturtdiena 14/04/2011

Šajā mācību gadā 22 Latvijas izglītības iestādes īsteno pilotprojektu „Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija”, kura uzdevums ir veikt sešgadīgo bērnu visu mācību satura dokumentu projektu un mācību līdzekļu izmēģināšanu, lai iegūtu daudzveidīgus, ticamus un detalizētus datus, novērtētu minēto materiālu kvalitāti un izteiktu priekšlikumus to pilnveidei. Lai jaunieši ātrāk nonāktu darba tirgū, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plānoja, ka bērni mācības 1. klasē varētu sākt jau no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks gan ir publiski paudis viedokli, ka bērniem no sešu gadu vecuma skolas gaitas tomēr nevajadzētu sākt. Izglītības iestāžu pārstāvji atzīst, ka mācību saturs ir apjomīgs un bērniem vislielākās grūtības ir apgūt rakstītprasmi, taču pedagogi stāsta, ka bērni ar interesi un aizrautību apgūst mācību saturu. Arī pedagogi uzskata, ka sešu gadu vecumā bērniem sākt mācības 1. klasē skolā ir pāragri. Tāpat viņi norāda, ka sešgadniekiem piemērotas mācību vides iekārtošana būs dārga un diezin vai pašvaldībām esošajos ekonomiskajos apstākļos ir nauda, ko izmantot šim mērķim. Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis atzīst, ka izstrādātā mācību programma ir atbilstoša bērnu vecumposmam un nepieciešamās korekcijas tajā tiks veiktas pēc programmas aprobācijas perioda beigām – šā gada jūnijā. Visi bērni, kuri būs mācījušies pilotprojekta grupās, mācības šoruden sāks 1. klasē. Sākumskolas skolotājiem, kuri turpinās mācīt pilotprojekta bērnus, organizēs semināru, lai informētu par to, kā mācīti un cik daudz zināšanu un prasmju šie bērni apguvuši.

Pedagogiem būs nepieciešams atbalsts
„Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācijas pirmā pusgada gaitā, izvērtējot pedagogu veiktās piezīmes par programmas īstenošanu un bērnu runas attīstības diagnostiku, regulāri veicot rotaļnodarbību vērošanu un filmētā materiāla analīzi pedagogu fokusgrupu diskusijās, secināms, ka kopumā programma ir atbilstoša bērnu vecumposmam. Nepieciešamās korekcijas tajā tiks veiktas šā gada jūnijā pēc programmas aprobācijas perioda beigām,” stāsta I. Vasmanis. VISC secināts, ka pedagogiem nepieciešams metodisks atbalsts, tāpēc tiks īstenota pedagogu profesionālā pilnveide, kā arī izstrādāti metodiskie materiāli. Šā gada maijā paredzētas atkārtotas VISC speciālistu un aprobācijā iesaistīto ekspertu tikšanās ar aprobācijā iesaistīto bērnu vecākiem. Pirmoreiz šādas tikšanās notika jau 2010. gada rudenī, aprobācijas perioda sākumā. VISC rīcībā nav informācijas par gadījumiem, kad vecāki būtu lūguši bērnus pārcelt uz citu grupu, kurā nenotiek sešgadīgo programmas aprobācija.

Grūtāk sokas ar rakstītprasmes apguvi

Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes „Urdaviņa” vadītāja Valda Krinkule stāsta, ka vislielākās grūtības sešgadniekiem sagādā rakstītprasmes apguve. „Savādi, ka mēs šogad aprobējam sešgadīgo bērnu mācību programmu, bet pagājušā gada augustā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kurās jau ir noteikts, ka, beidzot pirmskolu, bērns pazīst iespiestos un rakstītos burtus, raksta burtus, vārdus un vienkāršus teikumus. Manuprāt, vispirms vajadzēja sagaidīt šīs programmas aprobācijas rezultātus un tikai tad pieņemt vadlīnijas, taču bērna sasniedzamie rezultāti pirmskolā jau ir noteikti. Es piekrītu, ka bērniem ir jāprot rakstīt burtus, vārdus, bet šaubos vai pirmskolā vajag iemācīties rakstīt teikumus. Jā, protams, būs bērni, kuriem tas nesagādās grūtības, taču būs bērni, kuri to nespēs izpildīt, jo katra bērna attīstības līmenis ir individuāls. Ja gribam, lai sešus gadus vecs bērns apgūst rakstītprasmi, tad daudz lielāka vērība rakstītprasmes pamatiem jau ir jāvelta piecgadniekiem, kad bērns sāk obligāto sagatavošanos skolas gaitām,” uzskata V. Krinkule. Viņa piebilst, ka ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, cik liels apjoms ir jāiemāca pirmskolā, jo patskaņus, līdzskaņus māca sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā. Vadītāja mudina speciālistus analizēt, vai pārāk sarežģītais mācību saturs dzimtajā valodā nav cēlonis vājajām latviešu valodas zināšanām, kādas ir pēdējos gados.

Pilnu Daigas Kļanskas rakstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 14.aprīļa numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)