Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Pārmaiņas profesionālajā izglītībā notiks pakāpeniski

Ceturtdiena 21/04/2011

Trīs balsti, kas būs pamats pārmaiņām profesionālajā izglītībā gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, ir mācību satura un izglītības standarta pilnveide, augsti kvalificēti pedagogi, kā arī izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere intervijā stāsta par pārmaiņām profesionālajā izglītībā.

Uz kādām pārmaiņām virzāmies profesionālajā izglītībā?

Profesionālā izglītība ir tā, par kuru varu teikt – redzam reālu rezultātu: atbildīgus audzēkņus, lai cik apzināti vai mazāk mērķtiecīgi arī šis ceļš izvēlēts. Viņiem ir zināšanas, iemaņas, iespēja studēt un iespēja pelnīt. Pašlaik tiek darīts daudz, lai profesionālā izglītība kļūtu mūsdienīgāka un kvalitatīvāka, spētu elastīgāk reaģēt uz pārmaiņām darba tirgū, kas piesaistītu šai sistēmai vēl lielāku jauniešu skaitu nākotnē.

Kādā stadijā pašlaik ir infrastruktūras pilnveidošanas un modernizēšanas projekti?
Situācija skolās ļoti atšķiras, bet lielākā daļa skolu, kas iesaistītas projektā „Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās”, jau veiksmīgi veikušas priekšdarbus, lai vasarā varētu veikt ēku siltināšanas darbus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” ietvaros gandrīz visas skolas ir saskaņojušas attīstības stratēģijas gan no nozaru attīstības viedokļa, gan atbilstoši demogrāfiskajai situācijai un nepieciešamo speciālistu skaitam nākotnes darba tirgus struktūrā, gan izglītības iestāžu izvietojumam Latvijas teritorijā. Atbilstoši stratēģijām, pienākot 2015. gadam, kas minēts valdībā apstiprinātajās pamatnostādnēs, pakāpeniski būs notikusi un atsevišķos gadījumos vēl turpināsies veiksmīga funkciju un skolu nodošana pašvaldībām. Tās skolas, kurām ir precīzs redzējums un detalizēts laika plāns, kā mērķi sasniegt, projektu ieviešanā virzās uz priekšu ļoti labi. Atsevišķos gadījumos ir sagatavoti tehniskie projekti, notikusi sabiedriskā apspriešana. Neteiksim, ka šis ir viegls darbs, jo projektu ir daudz un ieguldītie līdzekļi profesionālajā izglītībā ir apjomīgi – 68 miljoni latu, bet mēs ļoti cenšamies skolas atbalstīt. Projektu uzraudzību un konsultācijas problēmjautājumos nodrošina Valsts izglītības attīstības aģentūra, ar kuru kopā savlaicīgi tiek risināt arī neskaidrie jautājumi, jo ir zināmi speciālisti, pie kā vērsties.

Vai, profesionālajām izglītības iestādēm kļūstot jauniešiem pievilcīgākām, vispārizglītojošās skolas nejutīs apdraudējumu? Tas taču ir jautājums par finansējumu.
Tieši tā, tāpēc ministrija redz, ka situācija mainītos tad, ja gan vispārizglītojošās izglītības iestādes, gan profesionālās izglītības iestādes būtu pašvaldības padotībā. Tas situāciju būtiski mainītu, jo visām skolām būtu viens saimnieks un vienoti tiktu plānota skolu attīstība. Šajā virzienā pirmie soļi ir sperti. Ir pašvaldības, kas pārņem profesionālās izglītības iestādes, lai veidotu integrētu izglītības iestādi. Viens no piemēriem ir Bebrenes Profesionālā vidusskola, kas tika nodota Ilūkstes pašvaldībai. Viņi ir celmlauži, taču pašvaldība ir situāciju vērtējusi un lēmumu izdarījusi un redz, ka tā ir iespēja attīstībai un citādam skatījumam skolu tīkla plānošanā. Domāju, ka šādi piemēri sekos un līdz brīdim, kad pašvaldības pārņems skolas savā pārziņā, nav ilgi jāgaida. Protams, lai to izdarītu, ir jādiskutē un jārod risinājums profesionālās izglītības finansēšanas nosacījumiem.

Kuri no sešiem izstrādātajiem modeļiem šķiet visreālāk īstenojami?
Pēc sarunām ar pašvaldībām vairāk atbalstāms šķiet modelis, kur savstarpējie norēķini attiecas uz vispārizglītojošiem mācību priekšmetiem, lai būtu līdzīgi kā vispārējā izglītībā. Savukārt par speciālajiem priekšmetiem notiek diskusija, vai šis finansējums iekļaujams norēķinu daļā vai tos finansēs skolas dibinātājs. Šobrīd ar Latvijas Pašvaldību savienību par šo tēmu notiek sarunas.

Zināms, ka, īstenojot pamatnostādnes, notiks izglītības iestāžu diferenciācija. Ar ko kompetences centri atšķirsies no citām izglītības iestādēm?
Ja velkam paralēles, tad, skatoties uz vispārizglītojošo izglītību, mums ir valsts ģimnāzijas – tie ir vispārējās vidējās izglītības kompetences centri, kuros nodrošināts metodiskais atbalsts un pedagogu tālākizglītība. Arī profesionālās izglītības kompetences centri balstīsies uz spēcīgu, zinošu pedagogu sastāvu, kuri strādā ar jaunām, radošām metodēm, ieviesīs jaunas iniciatīvas. Kompetences centri nodrošinās ļoti labu sadarbību ar nozaru asociācijām, uzņēmumiem, skolotāju tālākizglītību un kvalifikācijas paaugstināšanu ārvalstīs. Saturiskā komponente ir svarīga, turklāt tiks nodrošinātas eksaminācijas centra funkcijas un neformālā ceļā iegūtās izglītības atzīšana. Otra lieta – metodiskais darbs: darbs pie jaunām metodēm un pieejām, kā padarīt profesionālās kvalifikācijas iegūšanu interesantāku skolēnam.

Pēc kādiem kritērijiem kompetences centros uzņems skolēnus?
Pašlaik ir izstrādāti kritēriji, kas jāizpilda, lai profesionālās izglītības iestādes kļūtu par kompetences centriem. Taču, runājot par audzēkņu atlases kritērijiem, gribu uzsvērt, ka pārmaiņas notiks pakāpeniski un, iespējams, nākotnē nonāksim arī pie diskusijas par kritērijiem kompetences centru audzēkņiem.

Pilnu Vitas Pļaviņas rakstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 21.aprīļa numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)