Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Jaunie pedagogi: Mana skolas diena

Pirmdiena 06/06/2011

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aprīlī – maijā rīkoja plakātu konkursu „Mana skolas diena”. Konkursā varēja piedalīties ikviens LIZDA biedrs vecumā līdz 35 gadiem, izveidojot plakātu, kas raksturo pedagoga darba vidi. Konkursam kopā tika iesniegti 16 plakāti no Rīgas, Stalbes, Kandavas, Daugavpils, Iecavas, Jaunsilavas, Vecsaules, Liepājas, Jelgavas.
Plakātu konkursā uzvarēja vizuālās mākslas skolotājs Edgars Davidčuks no Daugavpils BJC „Jaunība” un Daugavpils 15. vidusskolas, pirmsskolas skolotāja Zanda Krūmiņa no Stalbes vidusskolas, krievu valodas skolotāja un internāta audzinātāja Inta Neiciniece no Kandavas internātvidusskolas.

03.06.2011. arodbiedrība konkursa uzvarētājiem pasniedza atzinības rakstus un pārrunāja uzvarētāju – LIZDA jauniešu delegācijas – dalības jautājumus arodbiedrību jauniešu nometnē Anapā, kas bija konkursa galvenā balva. Vēl pirms jauniešu delegācijas došanās uz Krieviju, aicinājām plakātu konkursa uzvarētājus uz interviju, lai uzzinātu nedaudz vairāk par jauno pedagogu darba ikdienu un pamudinājumiem piedalīties konkursā.

Cik ilgi Tu strādā izglītības iestādē un kādas vērtīgākās atziņas šajā darbā esi iemantojis/-usi?
Edgars Davidčuks: Skolā strādāju jau septiņus gadus un atziņas ir dažnedažādas. Sākot ar to, ka zināšanas, kas nav apgūtas ar prieku, nav apgūtas vispār un beidzot ar to, ka skolotājs, tāpat kā jebkurš cits cilvēks, radīts pēc Dieva tēla un līdzības, taču nav Dievs.
Zanda Krūmiņa: Piecus gadus strādāju skolā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Par vērtīgāko atziņu domājot, es līdz galam negribētu piekrist teorijai, ka bērns vienmēr jāpieņem tāds, kāds viņš ir, bet, ja nepieņemu atšķirīgo, tad veidojas konfliktsituācijas un nekas labs galā nesanāk. Tādēļ jācenšas pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir patiesībā un jāpieņem dažādi audzināšanas stili ģimenēs.
Inta Neiciniece: Internātskolā strādāju septīto gadu, jūtos labi un kolektīvā ienācu jau kā savējā, jo esmu absolvējusi šo skolu. Darbs ir grūts, bet atbildīgs un man patīk! Es laikam esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuriem vairāk patīk audzināšanas darbs, nekā mācību stundas un mācību process. Lielākā vērtība ir būt kopā ar bērniem! Man tas ir arī sava veida izaicinājums, jo darba slodze ir liela – audzināšanas darbam vien tiek veltītas 30 stundas nedēļā.

Kā aizrit Tava darba ikdiena?

Edgars Davidčuks: Ļoti dažādi. Parasti ceru, ka bērni ieradīsies uz nodarbībām, bet protam arī kopā jautri atpūsties. Labākā darba diena ir tā, kad ar bērniem esam cītīgi darbojušies un beigās jūti – o, jā! Ir gandarījums, par paša centieniem un kvēlošo dzirksti bērnos. Tas, protams, tā vienmēr nav, ka mēs tikai uz iedvesmas spārniem lidotu, mēdz būt visādi.
Zanda Krūmiņa: Darbs sākas astoņos no rīta un beidzas pēcpusdienā. Ir iestrādājies dienas ritms – brokastis, nodarbības, rotaļāšanās, pusdienlaiks, pēcpusdienas nodarbības un rotaļas. Bet tā nav rutīna, jo katru dienu ir kaut kas cits un katru nedēļu mums ir cita tēma. Nereti man pašai sanāk vairāk iedziļināties dažādos jautājumos, piemēram, par kukaiņiem vai par zivīm – atkarībā no izvēlētās nodarbību tēmas.
Inta Neiciniece: Mana darba diena sākas septiņos no rīta, kad dodos uz internātu modināt bērnus un sagatavot viņus skolai. Jau astoņos bērni dodas gūt zināšanas skolas solā, bet es šajā laikā vadu savas mācību stundas. Manai audzināmajai klasei viena no tradīcijām ir katru dienu pēc stundām neizklīst, bet sanākt kopā un pārrunāt dienā piedzīvoto, stundās uzzināto. Pēc tam mani audzēkņi kontrolēti izklīst un pavada savu brīvo laiku, bet jau pulksten piecos tiekamies uz vakarmācībām, lai izpildītu mājas darbus. Tad nāk vakara cēliens ar kopīgu brīvo laiku, vakariņām, mazgāšanos un bērnu nolikšanu gulēt. Pēc visiem darbiem pulksten desmitos vakarā dodos uz savām mājām.

Kas Tevi pamudināja piedalīties LIZDA plakātu konkursā?
Edgars Davidčuks: Kolēģi pārsūtīja elektronisko vēstuli un es padomāju, kāpēc gan ne. Nekādas cerības gan neloloju, jo biju domājis, ka piedalīsies vēl daudzi, daudzi cilvēki ar ievērojamām dizaineru dotībām, kas nekādas iespējas man nedotu.
Zanda Krūmiņa: Piedalīties konkursā mani pamudināja skolas direktore.
Inta Neiciniece: Plakātu konkursā piedalījos nejauši. Mūsu skolas arodbiedrības vadītāja parādīja piedāvājumu un domāju, kāpēc gan ne. Piedaloties konkursā, arī atskārtu, ka pēdējo septiņu gadu laikā mūsu skolas kolektīvā nav ienācis neviens jaunais skolotājs.

Kā Tu vērtē LIZDA ideju par septembra akciju „Skolas diena”?
Edgars Davidčuks: Nezinu, ko varētu prognozēt, taču ir skaidrs, ja pašu deputātu attieksme būs neviltota, tad tas šīm iecerēm varētu piešķirt tālejošāku virzību. Jebkurā gadījumā ļoti ceru, ka viss izdosies un vajadzīgie cilvēki, idejas un vēlmes satiksies.
Zanda Krūmiņa: Šis ir atbalstāms pasākums, jo cik man bijusi saskare ar vietējo pašvaldības vadītāju, reizēm šķiet, ka vajadzētu vairāk iepazīstināt ar maniem darba pienākumiem un ikdienas slodzi! Jo šobrīd izveidojies priekšstats, ka deputātiem pirmsskola nešķiet nekas īpašs un tiek uzskatīts, ka pedagogiem tas ir ļoti vienkāršs darbs.
Inta Neiciniece: Pozitīvi, it īpaši mūsu skolā, jo mums dienas ritms ir atšķirīgs no citām skolām un būtu patiešām jauki, ja deputāti atnāktu paskatīties kā ikdienā strādājam.

Tavs vasaras brīvdienu vēlējums kolēģiem!
Edgars Davidčuks: Atpūsties tik labi un piepildīti, lai pēc tam, kad septembris knapi pusē, nesāktu uzvesties kā skolēni – pīkstēt un teikt, ka gribu pagarināt vasaru u.tml. Visiem gribas vasaru un lai tā nekad nebeigtos, taču visam savs laiks, tāpēc pavadīsim to ar patiesu prieku!
Zanda Krūmiņa: Lai nestrādā papildus darbu, bet kārtīgi atpūšas un izbauda vasaru!
Inta Neiciniece: Labi atpūsties, baudīt sauli un nedomāt par skolu!