Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Anapas piezīmes: Zandas stāsts

Piektdiena 02/09/2011

Zandas vārdā Stalbes vidusskolas arodkomitejas priekšsēdētāja Antra Priedīte

Piedzīvojums sākās 4.jūlijā četros no rīta, kad no Rīgas lidostas pacēlās lidmašīna un lidoja uz Maskavu. Pasākuma organizators bija Krievijas Federācijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Maskavas pilsētas organizācija, tādēļ, pirmkārt, viesiem tika izrādīta Maskava. Zanda apskatīja Kremli, Ļeņina tētiņu, kura tuvumā pat runāt nedrīkst, vizinājās ar kuģīti pa Maskavas upi un baudīja lieliskas vakariņas bohēmiskā restorānā ar lielisku skatu uz botānisko dārzu. Vārdu sakot, izbaudīja visu, ko dienas laikā var pagūt tik milzīgā iespēju jūrā kā Maskava. Tālāk ceļš ar vilcienu 30 stundu garumā veda uz Anapu.
Kopumā pie Melnās jūras sabrauca ap 150 izglītības darbinieku vecumā līdz 35 gadiem, no visiem Maskavas apgabaliem, viena grupa no Kijevas un viena no Latvijas. Latvijas grupu veidoja divi Edgari, viens no Rīgas, otrs no Daugavpils, Inta no Kurzemes un Zanda no Stalbes. Maskavas skolotāju arodbiedrību interesēja Latvijas pieredze un konkrēti par principu „nauda seko skolēnam”. Pirmais darbs, protams, iepazīšanās. Domāts par sevis prezentēšanu tika jau mājās, tādēļ līdzi tika vesta Lāču maize, Melnais balzāms, un rotaļa Tūdaliņ, tāgadiņ. Vēl katrs Latvijas dalībnieks veda savas dzimtās puses suvenīrus.
Dienas režīms nometnes dalībniekiem bija veidots, lai iepazītos, apmainītos ar pieredzi, mazliet pastrādātu intelektuāli un arī izklaidētos. Katru rītu notika grupas vadītāju sanāksme, kur tika saskaņoti dienas plāni. Uz rīta sanāksmēm devās latviešu delegācijas vadītājs Edgars. Saimnieki maskavieši, kuru rokās bija pārējo labsajūta, bija padomājuši, lai interesantas būtu ne tikai kopīgās nodarbības, bet arī tādi brīži kā ēdienreizes, kurās katru dienu iezīmējās citā tematikā, piemēram, kādu rītu visus brokastīs sagaidīja un izklaidēja Salatēvs un Sniegbaltīte. Katras dienas sastāvdaļa bija nodarbības, ko parasti veidoja mākslas terapijas, psiholoģiski treniņi vai kas cits. Tā, piemēram, pēc savdabīgām norādēm notika orientēšanās pilsētā, kas deva iespēju sadraudzēties ar komandas biedriem, iepazīties ar orientēšanās spēles konkurentiem un nokļūt tādās pilsētas vietās, kur tāpat vien neaizietu. Obligāti pasākumi bija vakaros, tad parasti visi piedalījās lekcijās, diskusijās, meistarklasēs, arī uzklausīja jurista konsultācijas.
Iespaidus papildināja ekskursijas uz dabas rezervātu Lago Naki, kas atrodas Kaukāza kalnu rajonā. Rezervātā dziļu iespaidu Zandai atstāja savdabīgā, neskartā daba, stalagmītu un stalaktītu alas, elpu aizraujošs piedzīvojums – ekstrēms brauciens pa nemierīgu kalnu upi. Zanda apskatījās un nogaršoja, kādu šampanieti ražo vietējā rūpnīcā Abrau Djurso. Apmeklētajā rūpnīcā ticis pat ražots Sovetskoje šampanskoje.
Kaut arī vasaras saulgrieži jau bija aiz muguras, pludmales smiltīs svinējām krievu nacionālos svētkus Ivana Kupala dienu. Vainagu vīšana un lēkšana pār ugunskuru ir līdzīgas mūsu tautu tradīcijas, kas sakņojas kopīgajā izcelsmē. Bet Zanda secina, ka latviešiem tomēr šie svētki ir spēcīgākām, noturīgākām un vairāk izmantotām tradīcijām, kas balstās senču ticējumos un vairāk vai mazāk vismaz mūsu apkārtnē, un, vispār lauku apvidos, tos svin iekšējas sajūtas vadīti. Tā latvieši bija izcēlušies ar skaistākajiem vainagiem, kaut pieejamo ziedu klāsts nebija tas plašākais. Mūsējie mācīja  pārējiem latviešu tautas rotaļas, kas radīja lielu sajūsmu.
Iepazīties ar visiem nometnes dalībniekiem lielā skaita dēļ bija neiespējami, bet draugi radās kopīgajos pasākumos, improvizētajās viesībās un pašu iniciatīvas rezultātā. Protams, kur pedagogi, tur sarunas par skolu arī tad, kad varētu runāt par ko citu. Izrādās problēmas visur ir vienas un tās pašas: jaunās paaudzes savādākais skatījums uz disciplīnu, dažādo kultūru migrācija, kuras rezultātā sastopamies ar skolēniem, kuru tradīcijas pilnīgi neatbilst mūsu saprašanai. Mūžīgais samaksas jautājums, kurš sāpīgs arī pie mums, un kā sakārtot skolas sistēmu, lai tā atbilstu prasībām, kuras izvirza dzīve. Neatbildami jautājumi! Atbildes uz tiem meklējam mēs visi ik dienas.
Pati notikuma vaininiece pārbrauca mājās emociju pārpilna, ar tādu pacēlumu, kuru novēlu viņai saglabāt visu mācību gadu, lai tas dod spēku arī tad, kad būs sasnidzis sniegs un Melnā jūra rādīsies vien nesasniedzams sapnis! „Ak, Melnā jūra…,” saka Zanda, „Delfīni un zilzilais ūdens!”
Veiksmīgu un iespaidiem bagātu, radošu un iekšējā pacēlumā balstītu jums jauno mācību gadu!

Noskaties LIZDA video īsfilmu „Četri letiņi Anapā”!