Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Anapas piezīmes: Edgara stāsts

Piektdiena 02/09/2011

Edgars Davidčuks, vizuālās mākslas skolotājs no Daugavpils

Man pats lielākais pārsteigums bija uzvara LIZDA plakātu konkursā. Es tiešām negaidīju, ka par manu veikumu iespējams piešķirt tik ievērojamu balvu. Lai nu kā, doties tik tālā ceļā, piedevām zinot, ka tur būs vairāk kā simts citi jaunie skolotāji – tas radīja nelielu uztraukumu un neziņu. Taču šis uztraukums nebija ar negatīvu noskaņu. Jo tālāk no mājas biju un, jo tuvāk Anapai, jo vairāk kļuva skaidrs, ka būs tas, kas būs un nav ko daudz prātot – laiks rādīs.
Sākumā nebija vienkārši iejusties, jo pilnīgi viss apkārt bija svešs un nepazīstams. Jāteic gan, ka pašsajūta tur bija ļoti atkarīga no paša aktivitātes un sabiedriskuma – jo aktīvāk iesaistījos, jo vairak iepazinu citus skolotājus no Maskavas, Zeļenogradas, Kijevas un citām pilsētām. Kopā laiks tika pavadīts gana daudzpusīgi – gan volejbola spēlēšana vienā komandā ar kijeviešiem, gan piedalīšanās meistarklasēs, vakara lekcijās, diskusijās, jūra, saule,  u.tml. Ļoti daudz kas atkarīgs no paša. Informācijas bija daudz, lielāko daļu, protams, nebija iespējams iegaumēt, taču bija vērtīgi dzirdēt un salīdzināt izglītībā notiekošo Latvijā, Krievijā un Ukrainā. Apmēram 80% no visām problēmām ir tādas pašas vai vismaz līdzīgas kā pie mums. Nevaru teikt, ka man tagad ir pilna galva un pierakstu klade ar idejām un projektiem, taču zināmu ierosmi turpināt darbu savā profesijā es guvu noteikti, jo kļuva skaidrs tas, ko es jau agrāk nojautu – ka skolotāja amats ir ļoti grūts un skaists reizē, un tā augļus jāgaida pēc pāris gadiem vai pat drīzāk gadu desmitiem, bet šobrīd jāstrādā. Mēdz būt grūtības, lielas grūtības, taču tās pārvar, domā un izdomā, atrod risinājumus, meklē pieejas, paņēmienus un bija prieks redzēt, ka jaunie skolotāji, zinot visu sava amata un situācijas problemātiku, tomēr nebija sašļukuši vai padevušies. Gluži pretēji – atpūtās, priecājās, labprāt dalījās pieredzē, zināšanās.
Līdzīgā pasākumā es labprāt piedalītos atkal, vienīgi, ja nav jābrauc tik tālu projām no savas ģimenes – esmu diezgan liels mājās sēdētājs. Tiesa gan, tāds pamatīgāks brauciens arī kādreiz ir jāizmēģina katram. Diezgan nepierasti ir justies tik īpašam, jo neapšaubāmi bijām tur īpaši viesi, kuru dzimto valodu uz ielas izdzirdot, vietējie iedzīvotāji, ieplestām acīm burtiski skatījās mums mutē. Arī viesu nama reģistratūrā, pierakstot mūsu vārdus uz kupona, darbiniece pamatīgi „iestrēga” jau pie pirmā nosauktā vārda. Tas viss, protams, tikai padarīja mūsu ciemošanos amizantāku un saskarsme bija atvērta un gana sirsnīga. Visa ceļojuma laikā no 02.07.-16.07. kā negatīvas (vairāk vai mazāk) varu pieminēt tikai pāris lietas – nedz Maskavā, nedz Anapā (kur vien bijām) nebija iespējams norēķināties ar  bankas karti, un Maskavā viesnīcā, kurā nakšņojām pirms izlidošanas uz Rīgu, numuros bija vairāk kā 30 grādu karstums. Ja neskaita šīs nianses, tad viss patiesībā bija diezgan labi vai pat ļoti labi izdevies. Esmu priecīgs un pateicīgs, ka man tika dota šāda vienreizēja iespēja – veselu nedēļu atpūsties, iepazīties un mācīties kopā ar citiem skolotājiem Melnās jūras krastā. Paldies arodbiedrībai!

Noskaties LIZDA video īsfilmu „Četri letiņi Anapā”!