Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA un Valsts prezidents vienojas par sadarbību

Otrdiena 04/10/2011

04.10.2011. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, lai pārrunātu izglītības un zinātnes politikas aktualitātes un problēmas pirmsskolas, vispārējā, profesionālajā, augstākajā izglītībā un zinātnē.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nākamās valdības un izglītības ministra viens no galvenajiem uzdevumiem būs izglītības sistēmā aizsākto reformu rezultātu izvērtēšana un kvalitatīvu uzlabojumu ieviešana, lai kvalitatīva izglītība Latvijā, ko par vienu no savām darbības prioritātēm ir nosaucis arī Valsts prezidents, kļūtu par realitāti visās tās līmeņos.
Ar prezidentu panākta vienošanās sadarboties nākotnē, lai diskusijās ar valdības pārstāvjiem panāktu vēlamākos un labākos risinājumus esošajām problēmām izglītībā un zinātnē.
Tikšanās laikā arodbiedrības pārstāvji uzsvēra, ka izglītības politikas problēmu pamatā ir neskaidrība par mērķiem, kas jāsasniedz un arī nepietiekamais valsts finansējums izglītībai un zinātnei, kas atstāj būtiskas sekas uz pedagogu darba vidi un izglītības kvalitāti Latvijā.
Arodbiedrība uzskata, ka modelis „nauda seko skolēnam” šobrīd darbojas nepilnīgi, jo tā rezultātā lauku skolu pedagogi par vienādu stundu skaitu saņem mazāku atalgojumu nekā pilsētās par tādu pašu skaitu. Vienlaikus pilsētu skolās palielinās skolēnu skaits klasēs, rodas skolotāju pārslodze, bet lauku skolas ir uz izzušanas sliekšņa. LIZDA pārstāvji izteica priekšlikumu atbildīgajām valsts institūcijām sadarbībā ar pašvaldībām neatliekami risināt jautājumu par šobrīd vēl darbojošos 291 lauku skolas nākotni, kā arī pauda uzskatu, ka nākamajos budžeta konsolidācijas pasākumos izglītības finansējums vairs nebūtu samazināms.
Informējot par šā brīža nesaskaņām starp arodbiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju, saistībā ar finansējuma sadali pedagogu darba samaksai un speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai līdz 2011.gada beigām, arodbiedrība prezidentu lūdza pievērst uzmanību ministrijas sociālo partneru iesaistei un caurspīdīguma aspektiem valsts finansējuma sadalē izglītībai un zinātnei.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja: „Ministrijai jāveido saprotama un pārskatāma izglītības politika. Skolotāji nav atbildīgi par demogrāfisko situāciju valstī, tāpēc bērnu skaita samazināšanās klasē nedrīkst finansiāli skart skolotājus!” Viņa minēja, ka šobrīd arodbiedrībā vēršas skolotāji, kuri pauž neizpratni par viņu darba algas samazināšanos. Pat, ja skolēnu skaits klasē samazinās no, piemēram, 22 uz 20, tomēr mācību stunda joprojām nemainīgi paliek 40 minūtes gara, uzsvēra Mikiško.
Valsts prezidents atzina, ka lauku skolām ir nozīmīga loma Latvijas lauku teritoriju nākotnes attīstībā, vienlaikus aicinot izglītības nozari jau savlaicīgi pārdomāt risinājumus arī lauku vidusskolu nākotnes funkcionēšanai, jo, samazinoties skolēnu skaitam, daudzās lauku vidusskolu klasēs kritiski samazinās skolēnu skaits. Vienlaikus Bērziņš vērsa sarunas dalībnieku uzmanību uz Eiropas struktūrfondu atbildīgas un pārdomātas apgūšanas nepieciešamību izglītības jomā, lai jau tuvākajā nākotnē par fondu līdzekļiem realizētie projekti nekļūtu par finansiāli nepanesamu slogu pašām mācību iestādēm.
Kā galvenās problēmas profesionālajā izglītībā arodbiedrība minēja nepieciešamību vienādot stundu skaitu par likmi vispārizglītojošo un profesionālo skolu pedagogiem; nepieciešamību aktivizēt sadarbību starp darba devējiem un izglītības iestādēm, lai tiktu nodrošināta saistība starp izglītības procesu un praksi; kā arī necaurspīdīgumu kompetenču centru izveidē un nepietiekamo valsts finansējumu.
Tikšanās darba kārtībā bija jautājums par pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku atalgojumu, kam nepieciešams panākt finansējumu no valsts budžeta. Savukārt par aktuālāko nepieciešamību zinātnē arodbiedrība pauda nepieciešamību nodrošināt pakāpenisku valsts budžeta palielinājumu zinātnes finansēšanai. Valsts prezidents Andris Bērziņš  uzklausīja arī viedokli par augstākās izglītības reformas gaitu un tās finansēšanas jautājumiem.
Pārrunājot šobrīd valstī īstenoto izglītības politiku, LIZDA pauda viedokli, ka IZM uz izglītības kvalitāti virzās caur kontroli un inspicēšanu, nevis sniedz nozarei atbalstu. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzskata, ka nākamajam izglītības un zinātnes ministram ir jābūt profesionālim ar redzējumu par izglītības sistēmas nākotni. Viņasprāt, katra partija ir izvirzījusi uz šo amatu spējīgu kandidātu.
Uz tikšanos ar Valsts prezidentu no arodbiedrības devās priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, Rīgas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja Ligita Semjonova, Cēsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs Modris Krieviņš un LIZDA speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos Ilze Trapenciere.

FOTO no tikšanās