Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Diskutē par pedagogu darba vidi un izglītības kvalitāti

Ceturtdiena 06/10/2011

Lai aktualizētu valsts un pašvaldību atbildību mūsdienīgas darba vides nodrošināšanā, sekmīgai pedagogu misijas īstenošanai Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 28.septembrī rīkoja konferenci „Pedagogu darba vide un izglītības kvalitāte”.
Konferencē tika meklētas atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, kā pedagogu darba vide ietekmē izglītības kvalitāti; kāda ir valsts atbildība par pedagogu darba vidi un izglītības kvalitāti; kādas ir valsts budžeta iespējas 2012. gadā, vidējā termiņā un ilgtermiņā; kādas ir pedagogu darba vides attīstības galvenās vajadzības, kā arī citiem izglītības darbiniekiem šobrīd aktuāliem jautājumiem.
Pedagogi jau ir pieraduši, ka katrs mācību gads sākas ar trauksmi par darba samaksu. Tas, protams, nevar veicināt darba kvalitāti. „Vai tiešām nav iespējams izveidot tādu naudas sadales sistēmu, lai skaidrība par algām būtu mēnesi agrāk?” pamatoti jautā skolotāji. Šogad vislielākais uztraukums ir speciālajās skolās.
Konferences noslēgumā skolotāju skatieni bija pievērsti zāles durvīm cerībā sagaidīt izglītības un zinātnes ministru vai Finanšu ministrijas pārstāvi, kas varētu viest skaidrību šajā jautājumā. Diemžēl tā arī nevienu no viņiem 240 konferences dalībnieki nesagaidīja.
Kā zināms, 27. septembrī valdības darba kārtībā netika iekļauts jautājums par mērķdotāciju sadali, jo izglītības ministrs dokumentus esot iesniedzis pēdējā brīdī. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tomēr pārskaitījusi pašvaldībām finansējumu skolotāju algošanai septembrī un informējusi par iecerēto mērķdotāciju apjomu.
28. septembra LIZDA valdes ārkārtas sēdē tika izvirzītas šādas prasības Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM):
1. novērst pilnīgi nepieņemamu situāciju, ka skolotājs Latvijā, uzsākot darbu 1. septembrī, nezina ne pieļaujamo slodzi, ne atalgojumu, jo valsts mērogā netiek iedalīts finansējums;
2. nodrošināt finansējumu modelī „nauda seko skolēnam” 2011./2012. mācību gadā ne mazāku kā 2011. gada pirmajos 8 mēnešos;
3. nodrošināt uzturēšanas izdevumus pilnā apmērā pašvaldību speciālās pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, attīstības un rehabilitācijas centriem, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgas attīstības traucējumiem;
4. nodrošināt precīzu un savlaicīgu datu ievadi valsts izglītības informācijas sistēmā.

Nevienlīdzība izglītības resursu sadalē
Latvijā joprojām izglītības jomā turpinās nevienlīdzīga valsts budžeta līdzekļu pārdale pašvaldībām jeb tā sauktais politiskais klientelisms, kas, atkāpjoties no labas pārvaldības principiem, nozīmē ierobežotu apmaiņu starp politisko resursu turētājiem un atsevišķiem indivīdiem, atsevišķām indivīdu grupām vai kādu elektorāta daļu pretstatā vispārējai apmaiņai, kas kalpo aktuālām sabiedrības interesēm un nodrošina vispārējo sabiedrisko labumu.
Analizējot valsts budžeta sadali mērķdotācijām pašvaldībām, var secināt, ka pastāv sakarība starp attiecīgās pilsētas vai novada pašvaldības vadītāja politisko piederību, valdības koalīcijas sastāvu un mērķdotāciju apjomu, kas piešķirts konkrētai pašvaldībai. Tomēr jāatceras, ka pašvaldību mērķdotācijām tiek piešķirti sabiedrības kopējie līdzekļi un tiem būtu jābūt pieejamiem visām pašvaldībām vienlīdzīgi, neņemot vērā to partejisko piederību. Nav pareizi un ētiski izglītības sistēmas sakārtošanai paredzētos līdzekļus saistīt ar noteiktu politisko partiju. Lai mazinātu nevienlīdzību mērķdotāciju sadalē, lielāka nozīme jāpievērš kritērijiem, pēc kuriem sadala finanses.

Pedagogu darba vides attīstības galvenās vajadzības
Pedagogi strādāja darba grupās, lai sagatavotu ieteikumus nākamā gada budžetam un valdības deklarācijai. Pirmās darba grupas skolotāju aktuālās vajadzības un prasības izteica moderatore LU profesore Zanda Rubene. Skolotāju galvenā vēlme ir ļaut viņiem strādāt ar bērniem, nevis nodarboties ar atskaišu rakstīšanu un programmu pildīšanu. Pedagogi vēlas saņemt sen solīto portatīvo datoru, jo bez portatīvā datora mūsdienīgs darbs izglītības sistēmā nav iespējams. Tāpat skolotājus vajadzētu nodrošināt ar kancelejas piederumiem, kā tas ir citās tautsaimniecības sistēmās. Tālākizglītības kursus vajadzētu organizēt reģionos saistībā ar konkrētā novada sociālajām un kultūras vajadzībām. Jaunie skolotāji vēlas skolotāju izglītībā vairāk akcentēt praksi, nevis akadēmiskās zināšanas. Skolotājiem, kuri vada praksi studentiem, no valsts ir nepieciešams atbalsts. Tālākizglītības kursus mērķtiecīgāk būtu organizēt ik pēc pieciem gadiem, un šim piedāvājumam jābūt daudzveidīgākam. Skolotāji pēc vēlēšanās varētu papildināt kvalifikāciju arī biežāk. Tālākizglītībai noderētu ne tikai metodiskās un didaktikas tēmas, bet jurisprudences, pirmās medicīniskās palīdzības, retorikas, drošības tehnikas, ergonomikas un citi jautājumi. Ne tikai skolotājiem, bet arī skolas administrācijai nepieciešami sadarbības prasmes kursi. Skolās ir aktualizējušies sociālās psiholoģijas jautājumi, tādi kā mobings profesionālajā vidē un cita veida emocionālā vardarbība. Joprojām pastāv pazīšanās un draugu būšana, lai iegūtu labu darbu. Skolotāji ierosināja ideju – slodzē iekļaut stundas kvalifikācijas paaugstināšanai. Turklāt viņi vēlas piekļūt nesagrozītai informācijai izglītības sistēmas procesu organizēšanas jautājumos.
Otrā darba grupa, ko vadīja privātās vidusskolas „Patnis” direktore Maija Kokare, lai sakārtotu vispārējo izglītību, iestājās par izglītības politikas sakārtošanu, lai tā būtu visiem pārredzama un saprotama. Skolotāji vēlas 40 stundu darba nedēļu ar adekvātu atalgojumu. Pedagogu tālākizglītībai pedagogi ierosināja izveidot institūciju, kas valstiski rūpējas par izglītības sakārtošanu.
Pirmsskolas skolotāji Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības priekšsēdētājas Daigas Kājiņas vadībā izvirzīja šādus priekšlikumus: pedagogu aizvietošanu apmaksāt pilnā apmērā, nevis tikai 20% apmērā; pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, kontaktstundu skaitu paredzēt tādā pašā apmērā kā vispārizglītojošās skolās. Ar 2012. gada 1. janvāri pedagogiem nepieciešams arī darba algas paaugstinājums. Iestāžu vadītājiem ir grūti plānot, ja septembrī vēl nav zināms pedagogu atalgojums. Ar normatīvajiem dokumentiem ir svarīgi noteikt maksimālo bērnu skaitu grupā, jo ir pašvaldības, kurās viens pedagogs strādā ar 28 bērniem grupā. Lai novērstu birokrātiju, jāaktualizē un jāpasteidzina funkciju audita gala ziņojums, kurā ierakstītas daudzas labas lietas, bet, pēc pedagogu vārdiem, nez kur tās ir pazudušas.
Maija Vanaga, Rīgas amatniecības vidusskolas direktore, izteica grupas dalībnieku nožēlu par to, ka uz diskusiju nebija ieradies IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals. Pedagogi iestājas par 40 stundu darba nedēļu un viņu iekļaušanu valsts vienotajā pedagogu atalgojuma sistēmā. Profesionālās izglītības vispārizglītojošo priekšmetu skolotājiem salīdzinājumā ar vispārizglītojošo skolu pedagogiem ir mazākas iespējas piedalīties dažādos Eiropas Sociālā fonda projektos. Tai pašā laikā direktore aicināja neaizrauties ar skolotāju tālākizglītības aktivitātēm, jo primārais tomēr ir darbs skolā. Lai kvalitatīvi iemācītu amatu, nepieciešams samazināt audzēkņu skaitu profesionālās izglītības praktisko darbu grupās. Profesionālajās izglītības iestādēs saistībā ar skolu optimizāciju pašlaik notiek vērienīgi būvdarbi, bet skolu vadītāji pēc izglītības nav būvnieki, tāpēc IZM vajadzētu uzņemties centralizētu šo darbu organizāciju. Arī Eiropas finanšu sadalījums profesionālās izglītības kompetenču centriem un citām profesionālās izglītības skolām ir nevienlīdzīgs un necaurspīdīgs, un tas neapšaubāmi negatīvi ietekmē pedagogu darba vidi. Ministrijai jāturpina pilnveidot pedagogu atalgojuma sistēmu, balstoties uz izglītības iestādes kvalitātes novērtēšanas kritērijiem un iesaistot arodorganizācijas pārstāvjus (iekšēji ir ļoti grūti izveidot šos kritērijus).

Visu Ineses Matisānes rakstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 6.oktobra numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)