Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Veselīgs uzturs skolā. Priekšlikumi. Pieredze

Ceturtdiena 13/10/2011

Neatbilstošs uzturs bērnu augšanas laikā var nopietni ietekmēt viņu fizisko un garīgo attīstību, kā arī veselības stāvokli visas turpmākās dzīves laikā. Tāpat nepareizs uzturs ietekmē spējas apgūt mācību vielu skolā: daudzi bērni nespēj koncentrēties, bieži slimo, viņiem trūkst enerģijas, iespējama mazasinība un pazemināta imunitāte.
Kamēr pat mediķu acu priekšā bērniem tiks piedāvāti produkti, ko saucam par neveselīgiem, tikmēr bez speciālas definīcijas, likumiem un priekšrakstiem patiešām neiztikt! Lai gan tā vietā pietiktu ar godprātīgu attieksmi un sociālo atbildību.

Veselīga uztura paradumi neveidojas vienā dienā
Veselīgs dzīvesveids nav vienas dienas jautājums, bet gan process gadu garumā. Var piekrist tiem, kuri apgalvo, ka ekoloģisku pārtiku mūsdienās ēst nav iespējams, jo videi kaitīgas vielas augsnē nonāk arī nokrišņu veidā. Un tomēr – ja jāizvēlas starp pārtiku, ko varētu nosaukt par „lēno indi”, un mazāk kaitīgu vai tikpat kā nekaitīgu, tad nepārprotami priekšroka dodama pēdējai.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas šefpavāre Irēna Lāce klāsta: „Skolā esam veikuši neskaitāmas aptaujas, lai bērni iesaka, ko grib ēst. Rezultāts ir šāds: zemenes ar putukrējumu, čipsi, Coca-Cola. Viss, ko nedrīkstētu, – to grib mūsu bērni. Pie viena – viņi ir arī izdomas bagāti.” Bērnam iedod maizes zupu, pēc tam vaicā: „Kas tev bija pusdienās?” Bērns atbild: „Kaut kādas smiltis ar putukrējumu.”
Pēc ārstu ieteikuma, cilvēkam dienā vajadzētu patērēt vismaz 500 gramus augļu un tikpat daudz dārzeņu, kas patiesībā nemaz nav tik daudz, piemēram, trīs āboli un viens banāns dienā. Pusdienās pie gaļas vai zivīm var ēst, piemēram, sautētus dārzeņus, nevis rīsus vai makaronus. Var būt arī pupiņas, kartupeļi, burkāni, bietes. Turklāt diētas ārsti norāda – lai uzņemtu dienas normu, der arī glāze svaigi spiestas sulas.
Vajadzētu pilnībā atteikties no majonēzes, margarīna, krējuma izstrādājuma, balto miltu produktiem (baltmaizes, cepumiem, bulciņām), gataviem gaļas produktiem (cīsiņiem, sardelēm, desām), citām sāļām uzkodām – čipsiem, kartupeļu plāksnītēm, sliktas kvalitātes kečupa, sausajām zupām, produktiem, kas satur palmu eļļu, un no baltā cukura. Mēģinot ietaupīt uz šo produktu rēķina un lietojot uzturā neveselīgus pusfabrikātus, piemēram, frī kartupeļus, tikai īsu brīdi jūtamies paēduši, turpretī ar kilogramu parasto kartupeļu labām pusdienām pietiek divām reizēm. Gan veselīgi, gan izmaksas mazākas.
2006. gada 1. novembrī spēkā stājās Ministru kabineta grozījumi higiēnas prasībās pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm, kas nosaka, ka Latvijas izglītības iestādēs ir aizliegts tirgot neveselīgu pārtiku un dzērienus, arī čipsus un sāļās uzkodas, krāsainās limonādes, kvasu un krāsvielas saturošas košļājamās gumijas. Latvijas izglītības iestādēs netiek tirgotas uzkodas, kas satur 1,25 gramus (vai vairāk) sāls uz 100 gramiem produkta vai pusgramu (vai vairāk) nātrija uz 100 gramiem produkta. Latvijas lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs „Latfood” pievienojies Eiropas Savienības starptautiskajam memorandam. Saskaņā ar to produktu reklāmas netiek izvietotas raidījumos, kuru tiešā auditorija ir bērni līdz 12 gadu vecumam, kā arī skolās.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā 1.–4. klasēm Baiba Amoliņa-Treija skaidro: „No valsts budžeta vienam 1. klases skolēnam paredzēti 80 santīmi dienā, un tos piešķir neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja statusa. 20 santīmus piemaksā pašvaldība. No 2. klases brīvpusdienas nav paredzētas, taču attiecībā uz skolēnu ēdienkarti ir daudz ieteikumu, kas mudina izglītības iestāžu virtuvēs gatavot veselīgu uzturu. Ēdināšanas kvalitāti skolā uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

Stingri noteikumi tikai 1. klasēm
Stingri noteikumi, kādam jābūt uzturam skolās, patlaban attiecas tikai uz 1. klašu skolēniem, kuri saņem valsts finansētas brīvpusdienas. To nosaka 2010. gada 28. decembra MK noteikumi Nr. 1206 „Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai”. Saskaņā ar šiem noteikumiem pirmklasnieka pusdienu ēdienkartē iekļauj pārtikas produktus, kas bagāti ar saliktajiem ogļhidrātiem (piemēram, rupjmaizi vai pilngraudu maizi, vārītus kartupeļus vai kartupeļu biezeni, vārītus griķus, putraimus, rīsus vai makaronus). Nelieto fritētus (frī) kartupeļus. Pirmklasnieku pusdienās jābūt vismaz 100 g (neto) dārzeņu (no tiem 50 g – svaigā veidā) un 50 g (neto) augļu, vēlams – svaigu, kā arī vismaz 70 g (neto) olbaltumvielām bagātu pārtikas produktu (piemēram, liesas gaļas, putnu gaļas, zivju, olu, pākšaugu). Nelieto gaļas un zivju izstrādājumus, piemēram, desas, cīsiņus, sardeles, gaļas un zivju konservus, žāvētus, kūpinātus, sālītus gaļas un zivju produktus. Uzturā iekļauj pienu vai piena vai skābpiena produktus. Šis kritērijs neattiecas uz izglītības iestādēm, kuras iesaistījušās atbalsta programmā par piena produktu piegādi izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs. Salātu gatavošanā izmanto augu eļļu vai krējumu, piedevās neizmanto majonēzi, kečupu un krējuma izstrādājumus. Ēdiena gatavošanā nelieto pārkarsētas vai vairākkārt karsētas taukvielas un samazina ēdienam pievienojamā sāls daudzumu, aizstājot to ar garšaugiem un garšvielām. Pievienotā sāls daudzums gatavajā produktā nepārsniedz 1 g uz 100 g produkta (Veselības ministrija rekomendē aizstāt sāli ar garšaugiem un garšvielām).
Ziemeļvalstu ģimnāzijas sākumskolas šefpavāre I. Lāce savā darbā izmanto Valdas Kozules izstrādāto rokasgrāmatu „Ēdināšanas darba organizācija skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs”, kur norādīti vēlamie produkti un to uzturvērtība dažādām vecuma grupām. „No rokasgrāmatas piedāvājuma mēs izsveram, ko varam iedot bērniem, par kādu cenu varam iedot, un tad veicam kalkulāciju,” viņa stāsta. Uz jautājumu, kā būtu jāorganizē vecāko klašu ēdināšana, I. Lāce atbild: „5.–9. klasēs noteikti varētu būt brīvāka ēdināšana, tikai jāseko līdzi produktiem, ko drīkst un ko nedrīkst iekļaut ēdienkartē, un produktu uzturvērtībai. Jo bērni ir tādi – ja viņiem kas nepatiks, viņi tāpat aizies un nopirks to, ko gribēs.”

Visu Ineses Matisānes rakstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 13.oktobra numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)