Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Arodbiedrība uzklausa ministrijas skaidrojumu

Pirmdiena 17/10/2011

14.10.2011. atsaucoties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumam, Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvā vadība tikās ar arodbiedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu finansējuma samazinājuma iemeslus modelī "Nauda seko skolēnam",  uzturēšanas līdzekļu nepietiekamību speciālās izglītības iestādēm, kā arī nepilnību novēršanu valsts izglītības informācijas sistēmā.
Uz tikšanos no ministrijas ieradās valsts sekretārs Mareks Gruškevics, finanšu departamenta direktore Aiva Kenkle, izglītības finansēšanas stratēģijas nodaļas vadītāja Svetlana Batare, profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece, vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņeviča, informācijas tehnoloģiju departamenta direktore Inese Gludīte, savukārt, arodbiedrības biedru intereses pārstāvēja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere, referente sociāli ekonomiskajos jautājumos Rasma Stabiņa un sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
2010./2011. mācību gadā „vienam skolēnam sekoja” vidēji Ls 678,48, bet 2011./2012. mācību gadā Ls 677,40, kas ir par Ls 1,08 mazāk. Šogad izglītojamo skaits samazinājies par 10 722 skolēniem.
Finansējuma samazinājumu modelī "Nauda seko skolēnam" ministrijas administratīvā vadība skaidro ar padziļināto izglītības programmu skaita pieaugumu, skolēnu ar īpašām vajadzībām skaita pieaugumu, kuri integrēti vispārējās izglītības iestādēs, to pašvaldību skaita pieaugumu, kurām piemēro blīvuma koeficientu. Tāpat speciālajās izglītības iestādēs pedagogu slodzes tarificētas par 315 likmēm vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, kā arī darbu sākušas divas jaunas pirmsskolas izglītības iestādes bērniem ar speciālām vajadzībām.
Arodbiedrība norādīja, ka speciālās izglītības iestādes jau iepriekš nav varējušas apmaksāt visus pedagogu pienākumus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, tādēļ šo iestāžu vadība pagājušajā gadā, tiekoties LIZDA speciālās izglītības komisijas sanāksmē, ņēma vērā tā laika IZM finanšu departamenta direktores ieteikumu 2011./2012. mācību gadā tarifikācijās drosmīgi iekļaut visas reāli nepieciešamās pedagogu slodzes.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks 04.10.2011. mediju brīfingā par mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm izteica varbūtību, ka pašvaldības izglītības iestāžu nepietiekamā finansējuma problēmu var risināt, skolā akreditējot padziļinātās mācību priekšmeta programmas, kas dotu 30% piemaksu.
Arodbiedrība uzskata, ka padziļināto programmu apstiprināšanas procesam IZM finansēšanas stratēģiem ir jāseko līdzi un jārēķinās ar esošajiem līdzekļiem šo programmu finansēšanai, jo pretējā gadījumā teorētiski visas izglītības iestādes Latvijā nākamgad varētu akreditēt padziļinātās mācību programmas, kā rezultātā atkal radot finansēšanas problēmas. Turklāt normatīvajos aktos nav definīcijas padziļinātai mācību programmai. Klātesošie ministrijas pārstāvji apņēmās sakārtot normatīvos dokumentus.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja uz ministrijas politisko uzstādījumu trūkumu, jo šobrīd daudzos nozares jautājumos sabiedrībai nav skaidra ministrijas ilgtermiņa apņemšanās, nemaz nerunājot par virzību uz konkrētu rezultātu īstermiņā. Piemēram, jau iepriekš arodbiedrība ir kritizējusi finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam”, jo pedagogi nav atbildīgi par demogrāfisko situāciju valstī un bērnu skaita samazināšanās klasē nedrīkst finansiāli ietekmēt pedagogu atalgojumu. Turklāt līdzšinējā finansējuma sadalē nav caurskatāmības.
Ministrijas pārstāvji atbildēja, ka IZM izstrādājusi informatīvo ziņojumu „Par pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidi”, kurā valdībai pamatojusi, ka finansējuma samazinājums pedagogu darba samaksai nav pieļaujams, jo nepieciešams turpināt iesākto pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidi, nodrošinot pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu par viņu ieguldījumu bērnu izglītošanā un valsts labklājības celšanā.
Ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics nāca klajā ar priekšlikumu celt minimālo samaksu par likmi (šobrīd Ls 245 – 255), tam novirzot 40% piemaksu fondu no pedagogu papildpienākumiem, jo patiesībā tā dēvētie skolotāja papildpienākumi nav nekāds papildus darbs, bet gan profesijas pamatuzdevumi, piemēram, burtnīcu labošana. Vienlaikus tika norādīts, ka par šādu izšķiršanos vēl jābūt nopietnām diskusijām, jo tas būtu solidārs risinājums, izlīdzinot vidējo atalgojumu.
IZM vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņeviča piebilda, ka modeļa "Nauda seko skolēnam" viens no mīnusiem ir nelīdzvērtīgais izglītības piedāvājums dažādās izglītības iestādēs, jo skolas ar mazu skolēnu skaitu reti var atļauties, piemēram, pagarinātās dienas grupas. Tādēļ būtu atbalstāma modeļa "otrā kārta" jeb princips "Nauda seko klasei", kā tas ir Igaunijā.
Arodbiedrība apkopos dalīborganizāciju priekšlikumus pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidei un iesniegs tos ministrijas izveidotai principa „Nauda seko skolēnam” uzlabošanas darba grupai.
I.Mikiško ministrijas pārstāvjiem norādīja arī par nepārdomātajām prasībām pedagogiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 347. Uz ko I.Juhņeviča atbildēja, ka ministrija šobrīd strādā pie minēto noteikumu pilnveides un jau šonedēļ ieskatam nosūtīs arodbiedrībai Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu.
Par katastrofālo samazinājumu uzturēšanas līdzekļiem pašvaldību speciālās pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, attīstības un rehabilitācijas centriem, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās, garīgas attīstības traucējumiem ministrijas finanšu departamenta direktore Aiva Kenkle minēja, ka ministrija no iekšējiem resursiem atradusi nepieciešamos 2,2 miljonus latu un šobrīd notiekot saskaņošanas process ar Finanšu ministriju. Finansējums uzturēšanas līdzekļiem speciālās izglītības iestādēm tikšot nodrošināts iepriekšējā līmenī. M.Gruškevics minēja, ka turpmāk būtu nepieciešams atdalīt atalgojuma fondu un uzturēšanas izdevumus.
Pārrunājot valsts izglītības informācijas sistēmas nepilnības, arodbiedrība uzsvēra nepieciešamību aktualizēt sistēmas pašvaldību koordinatoru atbildību, jo nedrīkst būt situācija, ka dažu cilvēku nekompetence  ietekmē finansējuma savlaicīgu sadali visas valsts pedagogu atalgojumam. Puses vienojās, ka turpmāk datu ievade sistēmā būtu jāsāk ātrāk - augustā un septembra sākumā jāprecizē.
Latvijas Banka publiski paudusi, ka drīzumā  valstī tiks piedzīvots finansiālās krīzes otrais vilnis un, ja valdība pauž politisku uzstādījumu par virzību uz eiro ieviešanu Latvijā, tad jārēķinās arī ar turpmāku valsts budžeta tēriņu samazināšanu, tostarp 2012.gadā, jo nepieciešams samazināt budžeta deficītu līdz minimumam.
LIZDA un IZM pārstāvji bija vienisprātis, ka izglītības un zinātnes nozares turpmākus valsts budžeta konsolidācijas pasākumus vienkārši neizturēs. Tādēļ ministrijas vadošie darbinieki pieņēma arodbiedrības aicinājumu turpmāk katru mēnesi rīkot tikšanos, lai vienotos par kopīgām nozares interešu aizstāvības aktivitātēm.