Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Samazinoties skolēnu skaitam, samazinās arī skolotāju algas

Ceturtdiena 20/10/2011

Ja pagājušajā mācību gadā no mērķdotācijām skolotāju algām vienam skolēnam „sekoja” vidēji 678,48 lati, tad šajā mācību gadā šī summa jau ir sarukusi par 1,08 latiem katram skolēnam, kaut arī skolēnu skaits valstī ir samazinājies par 10 722 skolēniem. Šajā mācību gadā skolotāji par tādu pašu darba apjomu daudzviet valstī saņem mazāku algu nekā pagājušajā mācību gadā. Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns uzskata, ka finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam” nav labvēlīgs lauku skolām un tas apliecina – valstī nav reģionālās politikas, kas veicinātu lauku reģionu attīstību. Dobeles novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntis Safranovičs atzinis, ka, skolēnu skaitam samazinoties, būs jādomā par iestāžu tīkla tālāku optimizāciju. Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Vilis Deksnis teicis, ka izglītības finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam” tā pašreizējā formā ilglaicīgā perspektīvā lauku skolām ir nāvējošs. Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs stāsta, ka šogad skolā mācās par 46 skolēniem vairāk, bet skolotāju algas nav paaugstinājušās, tās izdevies nodrošināt tādā pašā līmenī kā pagājušajā mācību gadā. Rīgas klasiskajā ģimnāzijā skolotāju slodze vidēji ir 24–25 kontaktstundas nedēļā.

Latgales izglītības darbinieki aicina finansēšanas modelim piemērot koeficientu sistēmu
Šajā mācību gadā Baltinavas vidusskolas skolotājiem par vienu likmi, kas ir 21 kontaktstunda nedēļā, skolotājiem var samaksāt tikai valdības noteikumos paredzēto summu – 245 līdz 255 latus (atbilstoši katra pedagoga darba stāžam). Direktors I. Slišāns stāsta, ka skolēnu skaits šogad ir samazinājies par 20 skolēniem. „Mēs vēl varam samaksāt skolotājiem par darbu pagarinātajā dienas grupā, gatavošanos stundām, individuālajām konsultācijām un klases audzināšanu, bet, cik man zināms, mazajās lauku pamatskolās skolotājiem par šiem darbiem nevar samaksāt un viņi strādā kā brīvprātīgie. Pilsētas skolās, kur skolēnu skaits ir lielāks, arī algas skolotājiem ir lielākas, tādēļ konkurence lauku skolām nāk par sliktu,” teica direktors. I. Slišāns atceras, ka pirms finansēšana modeļa „nauda seko skolēnam” Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji kādā diskusijā runājuši, ka vajadzētu piemērot reģionālo koeficientu, taču vairāk tas nekad arī neesot pieminēts. „Ja grib noturēt valsti, tad vajadzētu piemērot pierobežas koeficientu ne tikai pierobežas skolās strādājošajiem skolotājiem, bet arī visiem valsts pārvaldē strādājošajiem darbiniekiem, līdzīgi kā tas bija pirmās Latvijas brīvvalsts laikā,” uzskata I. Slišāns.
Rēzeknes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks V. Deksnis aģentūrai LETA stāstīja, ka pašreizējā izglītības finansēšanas modeļa ieviešanas dēļ gada laikā Rēzeknes novadā nācies slēgt astoņas un reorganizēt vēl piecas skolas. Ja ņem vērā, ka novadā patlaban ir 20 vispārizglītojošās mācību iestādes, kļūst skaidrs, ka notikušās izmaiņas ir vairāk nekā būtiskas.
Tāpat kā citās, arī Rēzeknes novada pašvaldībā skolēnu skaits salīdzinājumā ar pagājušā mācību gada sākumu ir samazinājies vēl par 73 bērniem, patlaban vispārējās pamata un vidējās izglītības mācību iestādes novadā apmeklē 2604 skolēni. Tādējādi par 2236 latiem ir samazinājies arī valsts piešķiramās ikmēneša mērķdotācijas apjoms pedagogu algām un nācies samazināt pedagogu likmju skaitu par vēl piecām.
Kaut arī Rēzeknes novadā notikusi izglītības iestāžu tīkla tā saucamā optimizācija, pedagogiem novada skolās vienalga tiek maksātas minimālās atļautās darba algas – 250–255 lati par likmi. Samaksāt lielāku darba algu nav iespējams, jo vienkārši nav naudas. Smagās finansiālās situācijas dēļ arī pašvaldība nav spējīga palīdzēt skolotājiem, piešķirot piemaksas, jo tai daudzo skolu slēgšanas dēļ jau tā krietni pieauguši arī ar skolēnu pārvadāšanu saistītie izdevumi.
Lai rastu izeju no izveidojušās situācijas, izglītības finansēšanas modelim „nauda seko skolēnam” V. Deksnis piedāvāja piemērot koeficientu sistēmu, kā tas ir, piemēram, Lietuvā, kas ļautu lauku skolām izdzīvot, bet pedagogiem saņemt par savu darbu adekvātu samaksu.

Visu Zanes Kļaviņas rakstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 20.oktobra numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)