Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Jaunās valdības iecere veidot programmu mazo skolu saglabāšanai vērtējama pozitīvi

Trešdiena 26/10/2011

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība atzinīgi vērtē Valda Dombrovska vadītās jaunās valdības ieceri veidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, tām kļūstot par kopienu daudzfunkcionāliem centriem.
Runājot par Ministru kabineta deklarācijā plānotajiem pasākumiem izglītības nozarē, LIZDA Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Graudiņa sacīja, ka deklarācijas teksts liecinot par runām ar aizvien sarežģītākiem terminiem, lai, visticamāk, cilvēki mazāk saprastu tos.
"Valdības deklarācijas tapšanas procesā profesionāļi netika iesaistīti, tādēļ deklarācijā ierakstītais izskatās kā pagrābts no gaisa, bez sīkākiem paskaidrojumiem, kā to izdarīs. Arodbiedrībām ir tāda sajūta, ka partijas ir noslēgti klubi, kur pa kluso kaut ko lemj un liek priekšā sabiedrībai pieņemšanai. Ar cilvēku viedokli, kas tieši strādā izglītības nozarē, deklarācijā paredzētie darbi nav saskaņoti," teica Graudiņa.
Deklarācijas pirmais punkts, kurā kā mērķis izvirzīts talantus attīstoša un konkurētspējīgu izglītība, nav saprotams - vai tas nozīmē, ka attīstīs tikai talantīgos skolēnus? Ir ļoti daudz skolēnu ar vājām sekmēm un skolotājam ir jāiegulda ievērojami daudz darba, lai šis skolēns varētu sasniegt sekmīgu vērtējumu. Vēlētos redzēt, lai paustu apņemšanos mācīt katru bērnu, teica LIZDA pārstāve.
"Tāpat nav saprotams, ko nozīmē publiski finansēta pirmsskolas izglītība un aprūpe no pusotra gada vecuma. Vai ar publisko finansējumu ir domāts valsts vai pašvaldību finansējums vai abi kopā, jo tāds termins kā publiskais finansējums nav lietots. Finansēšanas modelis "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei" varbūt spēs nodrošināt finansējumu pietiekamā apjomā, bet ja tas būs kā ar finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" vispārizglītojošā izglītībā, kur nauda tikai samazinās. Daudzi cilvēki uzskata, ka "nauda seko skolēnam" sevi ir izsmēlis un ir jāmeklē cits risinājums. Ja nemainīsies summa, kas ir paredzēta vienam skolēnam, tad nākamajā rudenī situācijā izglītības sistēmā būtiski mainīsies," teica Graudiņa.
Viņa cerīgi raugās arī uz ieceri finansēšanas modeļa izstrādē iesaistīt pašvaldības. "Ja kopīgi izdotos izstrādāt starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, tas vien jau būtu sasniegums," sacīja Graudiņa.
Viņa pauda šaubas par ieceri skolotāju kvalifikācijas un kvalitātes standartu uzturēšanu skolotāju profesionālajām organizācijām, jo par to vēl esot nepieciešamas diskusijas.
Izglītības darbinieki nav guvuši skaidru atbildi par sešus gadus veco bērnu mācību sākšanu 1.klasē. Arī diskusijās pirms Saeimas vēlēšanām ar izglītības un zinātnes ministra amata pretendentu Robertu Ķīli skaidra nostāja neesot gūta. Graudiņa atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem veiktā eksperimenta, kurā sešus gadus vecie bērni sāka mācības 1.klasē, rezultāti nav viennozīmīgi vērtējami. "Eksperimenta bērni pierādīja, ka eksperiments ne visos gadījumos attaisnojās. Ja grib izvirzīt mācības no sešiem gadiem līdz 18 gadu vecumam kā pašmērķi, tad jāraugās cik daudziem bērniem būs sagrauta dzīve. Šis jautājums prasīja diskusijas pirms tas tika iekļauts valdības deklarācijā," uzskata Graudiņa.
Viņa apšaubīja nepieciešamību iekļaut valdības deklarācijā kā atsevišķu punktu letonikas kvalitatīvai attīstībai, jo tā ir latviešu dzīves pamatvērtība.
Graudiņa sacīja, ka arodbiedrības ir gatavas sadarboties ar Ķīli par visiem šiem jautājumiem, jo ir ļoti daudz darāmā, lai veicinātu izglītības kvalitāti un nodrošinātu skolotājiem atbilstošu atalgojumu.
Kā ziņots, jaunā valdība sola nodrošināt pilnībā publiski finansētu pirmsskolas izglītību un aprūpi no pusotra gada vecuma saskaņā ar principu "nauda seko bērnam līdz pirmsskolas izglītības iestādei".
Kā liecina publiskotā valdības deklarācija, jaunā valdība par mērķi izvirzījusi talantus attīstošu un konkurētspējīgu izglītību, kas pieejama ikvienam visa mūža garumā, un to, lai vispārējo izglītību jaunietis iegūtu līdz 18 gadu vecumam.
Plānots ieviest valsts un pašvaldību galvojumu sistēmu izglītības finansējuma modeli - "nauda seko bērnam līdz skolai", iesaistot pašvaldības modeļa izstrādē. Jaunveidojamā valdība apņēmusies izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, tām kļūstot par kopienu daudzfunkcionāliem centriem.