Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Skolēnu mācību sasniegumi – izglītības kvalitātes radītājs

Ceturtdiena 27/10/2011

Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sadarbībā ar laikrakstu „Izglītība un Kultūra” rīkoja diskusiju „Skolēnu mācību sasniegumi – izglītības kvalitātes radītājs”. Diskusijā piedalījās LIZDA Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Māra Graudiņa, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere, Vecsaules pamatskolas arodbiedrības priekšsēdētāja un sākumskolas, vēstures skolotāja Lauma Zariņa, Blīdenes pamatskolas direktore Rasa Bidiņa, Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe, Iecavas vidusskolas direktores vietniece, angļu valodas skolotāja Solvita Dārziņa, Smiltenes Centra vidusskolas metodiķe Ilze Vergina, Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāve Aija Melle, Privātās vidusskolas „Patnis” direktore Maija Kokare, LU profesore un pētījuma „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” pētnieku grupas vadītāja Malgožata Raščevska, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Normunds Venžega, IKVD Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktore Kristīne Strūberga, Valsts Izglītības satura centra Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.

Kā jūs vērtējat, cik piemēroti izglītības standarti ir skolēnu vecumam?

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore
Ne visi bērni šodien standartu spēj izpildīt, tāpēc es domāju, ka ir pienācis laiks domāt par to, ka skolēniem 9. klasi būtu jāļauj absolvēt ar dažādiem līmeņiem. No vienas puses, mēs cīnāmies ar nesekmību, vēlamies samazināt otrgadnieku skaitu, un tajā pat laikā skolotājam ir papildus jāvelta neadekvāti daudz laika, lai strādātu ar šiem bērniem. Turklāt Latvijā ļoti trūkst skolu, kur mācīties bērniem, kas nespēj izpildīt standartus. Es domāju, ka 9. klase būtu jāabsolvē visiem un tālāk varētu diferencēt – skolēni, kuri tālāk izvēlas mācības vidusskolā, un tie, kuri izvēlas citu ceļu. Un par otrgadniekiem runājot – ja atstāj skolēnu uz otru gadu, tad tieši sākumskolas posmā, jo vēlāk vairs nav jēgas.

Maija Kokare, Privātās vidusskolas „Patnis” direktore
Es atbalstu teikto. Standartu jautājums ir cieši saistīts ar normalitātes diskursu. Kas tad ir standartizējams, un kas nē? Faktiski standarts kā vadlīnija ir labākais veids, kā uz to skatīties, jo standartizācija ir jāpiemēro skolēnu spējām, talantiem, ierobežojumiem utt. Standartizācija nevar būt aplūkota atstatus no šī aspekta.

Ilze Vergina, Smiltenes Centra vidusskolas metodiķe
Jau ilgus gadus strādājot skolā, redzu bērna attīstības izaugsmi no piecu līdz 18 gadu vecumam. Un problēmas rodas jau 5. klasē, piemēram, par latviešu valodas standarta izpildi. Standarts latviešu valodā ir sarežģīts, smagnējs, kuru pusaudzim nereti ir problemātiski izpildīt. Mums ir konkrēti ieteikumi, ko no standarta varētu pārcelt uz vidusskolu. Vēl viena būtiska problēma – standarts ir viens, bet gala pārbaudījumi gan 9., gan 12. klasē nereti ir veidoti tā, lai atrastu to, ko skolēns nezina, nevis lai pārbaudītu viņa zināšanas. Tad – ko īsti eksaminē? Skolēnu vai skolotāju?
Vēl viena problēma ir mācību līdzekļi, kas ir izdoti, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, un pieskaņoti standartam. Nereti tie ir pat kaitnieciski, lai neteiktu vairāk. Piemēram, mācību līdzeklī, kuru izstrādājusi Vēsma Veckāgana 2006. gadā, ir darba lapa, kas sākas ar lamuvārdiem. Jautājums – ko mēs gribam sagaidīt?

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore
Vēl par 9. klases matemātikas eksāmenu. Jāizlemj – mēs gribam skolēnus mācīt dzīvei? Ja tā, tad standarts dzen uz priekšu, neatlicinot laiku praktiskiem darbiem. Lai arī standartā ir lietas, kurām jāpieskaras, it kā garāmejot, eksāmenos reizēm prasa tieši tās.

Vai standarts ir kļuvis sarežģīts, vai kaut kas noticis ar bērna attīstību? Gribam vairāk, nekā vispār bērns šajā vecumposmā spēj?

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore
Ir dažādi; arvien vairāk skolēnu uzsāk skolas gaitas arī ar dažādām diagnozēm.

Ilze Vergina, Smiltenes Centra vidusskolas metodiķe
Vēl arī tas, ka ir ļoti pārsātināta šī laika izjūta. Ir daudz informācijas, no tās jāatlasa informācija, kas bērnam ir saistoša. Literatūras saturā esmu pārliecināta, ka jāmāca ir hronoloģiskā kārtībā vēsturiskā skatījumā, nevis pēc žanriem, virzieniem, kā darām to tagad.

Malgožata Raščevska, LU profesore
Kopumā standarta pastāvēšana ir ļoti pozitīvs fakts. Un tas, ka notiek centralizētie eksāmeni vismaz dažos mācību priekšmetos, arī ir pozitīvi. Taču standarta valoda, kādā tie uzrakstīti, nepietiekami efektīvi ietekmē tālākos posmus, piemēram, mācību grāmatu veidotājus. Vēl jāiegulda liels darbs, lai standarts būtu efektīvs līdzeklis izglītības sistēmas vadībai. Te vajadzīgi nopietni pētījumi, bet es tos neredzu.

Ilze Vergina, Smiltenes Centra vidusskolas metodiķe
Ļoti maz ņemts vērā arī tas, kāda ir bērna psiholoģiskā spēja pildīt standartu. Skolas psihologs strādā ar problēmām, turklāt visās skolās psihologa arī nav. Bet kā bērns psiholoģiski spēj apgūt standartu, par to vispār netiek runāts. Ja runātu, varbūt tad arī nevajadzētu dalīt bērnus tādos, kuri var izpildīt un kuri nē. Problēma sākas tad, kad skolēns kaut ko nevar.

Malgožata Raščevska, LU profesore
Un pētījumi tieši to arī parāda. Otrs rādītājs – ir pārāk daudz bērnu ar mācību grūtībām. Katrā populācijā ir bērni, kuros summējas vairāk traucējumu, un mācīšanās process nav viegls. Bet procentuālajam skaitam jābūt krietni zemāk. Tas nozīmē, ka ļoti daudz skolēnu Latvijā saņem nepelnīti zemas atzīmes, bet tā nav viņu vaina. Tā ir pieaugušā atbildība. Kāpēc mēs padarām nelaimīgus savus bērnus?

Kā ministrija vērtē atziņu, ka standarts vēl nav izveidots pietiekami efektīvs?

Imants Vasmanis, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs
Varu piekrist Raščevskas kundzes teiktajam par standarta pētniecību. Pirms vairākiem gadiem, kad finansiālā situācija bija krietni vien labāka, bija paredzēts standarta monitorings. Šobrīd līdzīgu darbu ir veikuši dabaszinātņu projektā iesaistītie kolēģi. Ir radīts instruments, ar kura palīdzību varētu pārbaudīt standartu pēc būtības.
Kā jau teica, standarts dod vadlīnijas, nevis precīzus norādījumus, ar atsevišķiem izņēmumiem. Piemēram, sociālo zinātņu priekšmetam standarts ir ievērojami detalizētāks. Līdz ar to jautājums ir par to, kā mēs īstenojam standartu. Manuprāt, teikt, ka sasniegumi ir atkarīgi no standarta, nebūtu korekti, jo standartu var piemērot dažādām spējām. Kamēr nav veikts standarta monitorings, varam tikai emociju līmenī diskutēt par šiem jautājumiem.

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore
Tas, manuprāt, ir absurds. Mēs ieviešam standartu, bet nav mācību līdzekļu. Kādreiz bija informātika 5. klasē, bet nebija datoru, tagad ir latviešu valoda un matemātika, bet trūkst mācību grāmatu. Kā strādāt?

Imants Vasmanis, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs
Pamatizglītībā mācību līdzekļi ir visos mācību priekšmetos, vidējā izglītībā trūkst tikai izvēles priekšmetos atsevišķās izglītības programmās.

Aija Melle, Rīgas Juglas vidusskolas direktore
Bet latviešu valoda? 12. klases skolēni jau no 10. klases mācās bez mācību grāmatām pēc jaunā standarta.

Imants Vasmanis, VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs
Jā, šī grāmata ir iekavējusies izdevniecībā. Tāpēc, ka 2009. gada nogalē visā valstī sākās finansiālas problēmas. Tajā pašā laikā jaunā standarta ieviešana bija jau uzsākta. To apturēt būtu bezatbildīgi.
Kas attiecas uz standarta valodas smagnējumu, piekrītu. Man pat kā ierēdnim situācija, ka mācību standarti tiek apstiprināti Ministru kabinetā, nešķiet pieņemama. Mācību saturu Eiropā valdība neapstiprina, mēs esam teju vienīgie. Pie mums šo situāciju nosaka Administratīvā procesa likums. Viss, kas attiecas uz trešajām personām likumdošanā, ir Ministru kabineta noteikumi. Turklāt pirmais mācību standarts tika ļoti atzinīgi vērtēts arī ārpus Latvijas, taču, kad tos pārnes Ministru kabineta formātā, tad tas izskatās tāds, kā šobrīd.

Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos
Bet tad nevienam līdz šim nav ienācis prātā to saprast. Ierēdnis izdara savu darbu, Ministru kabinets savu, un viss pārējais ir smagnēji pakļauts šim procesam.

Visu diskusijas atšifrējumu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 27.oktobra numurā!
(Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA Izpildbirojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31)