Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Diskusija: Jautājumi izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim par valdības deklarācijas rīcības plānu

Ceturtdiena 19/01/2012

Sākot jauno 2012.gadu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un laikraksts „Izglītība un Kultūra” turpina tradīciju kopā organizēt un atspoguļot ikmēneša diskusijas ar izglītības speciālistiem. Šoreiz sarunu sākam neierastākā formā – atstājot brīvu krēslu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Iepazīstoties ar valdības deklarācijas rīcības plānu izglītības reformu īstenošanā, secinām, ka ideju un vienlaikus arī neskaidrību ir ļoti daudz. Tāpēc diskusijas laikā klātesošie mēģina formulēt jautājumus ministram par to, kas pašlaik nav saprotams iecerētajās reformās.

Diskusijā piedalās LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, LIZDA Cēsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs Modris Krieviņš, LIZDA izpildbiroja juriskonsulte Brigita Fricsone, LIZDA izpildbiroja speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere, Jēkabpils pamatskolas direktore un LIVA valdes locekle Silvija Dreimane, Līvu pamatskolas skolotāja Indra Veisa, Laidu pamatskolas direktore Elita Tisjaka, Rojas vidusskolas arodkomitejas priekšsēdētāja Virgīnija Mūrniece, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, Rēzeknes novada domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks un Izglītības pārvaldes vadītāja vietnieks Vilis Deksnis, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja un Jaunpils novada pašvaldības priekšsēdētāja Ligita Gintere un „Radošuma pils” direktore Ieva Kimonte.

Ingrīda Mikiško
Kā jau mēs visi dzirdam sabiedriskajā telpā, šobrīd izglītības jomā ir ļoti daudz plānu. Ministrs pavisam nesen ir iepazīstinājis ar četriem nopietniem jautājumiem, kuri noteikti ir reformu pamatā. Tāpēc arodbiedrībai ar ministru ir vienošanās, ka apkoposim neskaidros jautājumus, bet ministrs uz tiem abildes centīsies sniegt 25.janvārī, tiekoties ar LIZDA padomi.

Pirmā lielā lieta, par kuru mums vajadzētu runāt, ir princips „nauda seko skolēnam līdz skolai” jeb vaučeri. Vaučeru summa varētu sastāvēt gan no pašvaldības finansējuma, gan valsts mērķdotācijas. Ko par to domā pašvaldības un skolas? Vai vaučeru sistēma situāciju uzlabotu, sarežģītu, vai arī tas būtu pasākums bez rezultāta?
Otrā lieta, kas uztrauc lielāko daļu lauku novadu iedzīvotāju, ir mazo skolu programma. Ar tās palīdzību ceram saglabāt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai sākumskolu un dzēst diferenciāciju skolotāju atalgojuma ziņā starp lauku mazajām skolām un pilsētu lielajām skolām.
Trešā lieta – mācību saturs.
Ceturtā lieta, protams, saistībā ar profesionālās izglītības iestādes modeli.

Ko domā pašvaldība par šiem četriem jautājumiem?

Ligita Gintere
Es domāju, ka pārmaiņas ir vajadzīgas. Mums jāatzīst, ka neesam apmierināti ar izglītības sistēmu. Taču jautājums – kas ir vajadzīgs? Runājot par finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”. Es pārstāvu nelielu novadu, mums ir tikai viena vidusskola, tāpēc mūs kā pašvaldību šī sistēma apmierina, jo naudas ir pietiekoši. Ja kolēģi saka, ka šis modelis nav labs, tad nesaprotu, kur ir problēma. Arī Tukuma novads saka, ka arī ir apmierināti ar pašreizējo finansēšanas modeli. Es domāju, ka nevar naudu atdot līdz skolai. To varētu gribēt lielās skolas, ja paliek mazāk naudas salīdzinoši ar reālo skolēnu skaitu skolā. Bet, ja domājam par lauku skolām, tad šai pārdalei ir jānotiek. Un pārdale notiks jebkurā līmenī. Manuprāt, skola var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja ir pietiekams skolēnu skaits, tāpēc domāju, ka mazās skolas ar pavisam mazu skolēnu skaitu vairs nevar dzīvot tik pilnvērtīgu dzīvi, piemēram, kaut vai sarīkot kārtīgas sacensības nevar, jo nav skolēnu. Tad šāds neliels kolektīvs līdzinās ģimenei. Tajā pašā laikā parādās bīstamas situācijas, ka bērnam līdz tuvākajai skolai ir 100 kilometri. Tas mazam bērnam ir nenormāli. Kod, kurā pirkstā gribi...
Klausoties ministra diskusiju ar dažādu nozaru speciālistiem, gribu novēlēt ministram izveidot atbildīgu komandu, kas reformas veiktu saprātīgi un redzot visu izglītības jomu kopumā. Mēs esam pieraduši, ka skolēnam visur ir jābūt labākajam, visos priekšmetos jābūt 10 ballēm, jo katrs pedagogs uzskata, ka viņa priekšmets ir vissvarīgākais, un liks skolēnam vislielākos pārbaudījumus. Kad visiem labākiem darbi ir jāizdara, bērnam pazūd prieks par mācību procesu, un tas notiek ļoti ātri. Ja mēs domājam par mūsu bērnu attīstību, tad jāsaprot, ka bērnam jāmācās ar prieku. Ir jāsaglabā bērnos interese un prieks par mācību procesu. Ja mēs gribam izaudzināt uzņēmīgus, radošus darba devējus un darba darītājus, tad jāstrādā ar radošajām programmām.

Vilis Deksnis
Es pārstāvu vienu no lielākajiem novadiem Latvijā, un mūsu skolu tīkls ir diezgan plašs. Tomēr atsevišķiem mūsu novada skolēniem joprojām ceļā līdz savai skolai paiet gandrīz divas stundas. Un mūs finansēšanas modelis „nauda seko skolēnam” neapmierina. Uzskatu, ja sākumskola ir līdz 6. klasei, tad bērnam izglītības iespējas ir jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. No 7. klases bērni var mērot arī lielāku attālumu līdz skolai. Par vaučeriem man ir diezgan daudz jautājumu. Pēc kādiem kritērijiem tiks veidots vaučers? Vai, veidojot tajā pedagogu algu sadaļu, tiks ņemti vērā: izglītības pakāpe, specifisku izglītības programmu realizēšana (speciālās integrētās, profesionālās ievirzes, pedagoģiskās korekcijas u. c.), interešu izglītība, pirmsskolas posms skolā? Kā ietekmēs vaučeru sistēma mazās skolas tādos gadījumos, ja , piemēram, no 60 skolēnu skolas novembra mēnesī 8 bērnu ģimene pārcelsies dzīvot uz citu novadu? Kā tālāk uzturēt skolu? Vai vaučeru sistēma neizkropļos skolu tīklu, jo Latvija pēc Džini indeksa atrodas diezgan augstu, līdz ar to sociāli nelabvēlīgo ģimeņu vecāki būs viegli ietekmējami, pat „pērkami” skolas izvēlē? Tā ir reāla sistēma. Vai pēc vaučeru sistēmas ieviešanas tiks atcelti savstarpējie norēķini starp pašvaldībām par izglītības pakalpojumiem? Vai būs vaučeru sistēmas aprobācija? Vai vaučeru saimnieciskā (skolas uzturēšanas un attīstības) daļa pēc to ieviešanas nebūs mazāka nekā jau tagad pašvaldību finansētā skolas budžeta daļa? Vai vaučeru sistēma samazinās pedagogu atalgojuma „šķēres” lielajās pilsētās un novados? Vai šī sistēma nav politisks mērķis vēl vairāk sašķelt pedagogus kā aroda brāļus un māsas?
Tas būtu par finansējumu. Taču mums nav arī skaidrs, kāda būs mazo skolu atbalsta programma. Vai būs valsts subsīdijas mazo skolu saglabāšanā? Mēs gaidām daudz dziļākus skaidrojumus, jo šī ir nezināma situācija un, ja godīgi, negribam vēl vienu 2009. gadu, kad aizslēdzām 8 novada skolas.

Indra Veisa
Es gribētu oponēt Ligitai, jo man lielas bažas rada tieši konkurence. Izskatās, ka skola tiek pārveidota par tirgus laukumu. Modelis „nauda seko skolēnam” arī rada spriedzi kolektīvā un sistēmā kopumā. Piemēram, pirms šīs finansēšanas sistēmas ieviešanas pedagoģiskās korekcijas programmām mūsu mazo skolu skolēnu vecākiem ieteica lielās skolas, jo te ir īpaša attieksme un vide. Taču pēc modeļa sākās cīņa par katru bērnu – un vai vienmēr bērna interesēs?

Silvija Dreimane
Es pārstāvu Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, kurā biedri pārsvarā ir skolu direktori. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu darbu skolā, kur galvenais ir zinošs, gudrs, saprotošs pedagogs un mācīties gribošs, laimīgs un apmierināts bērns. Bet kā ir? Visām pusēm ir jābūt apmierinātām – tad būtu ideāli, bet vai arī tad viss būtu labi? Tāpēc reformas, pārmaiņas ir labs risinājums attīstībai.
„Nauda seko skolēnam līdz skolai” – lielajās pašvaldībās, kur ir lielās skolas, pārsvarā neko jau īpaši naudas sadalē mainīt nevajadzētu: darba samaksa ir vairāk tuvināta reālajam darbam, jo atšķirība tomēr ir, vai strādā ar 32 skolēniem vai, piemēram, 12. Mazajām skolām ir sarežģītāk – kā būtu ar vaučeru sistēmu, īsti skaidrs nav; vai kas mainītos? Bet mazās skolas kā daudzfunkcionāli centri ir labs risinājums, jo es uzskatu, ka skolas ēkai ir „jādzīvo” – tajā ir jābūt dzīvībai, kustībai, kur cilvēki izglītojas, kaut vai vienkārši uzmundrina, uzklausa. Varbūt lietderīgi sadarboties vairākām ministrijām (IZM, KM, RM).
Ja runājam par mācību procesu un saturu, pārmaiņas ir nepieciešamas. Bērni ir tik dažādi, tāpat kā mēs, pieaugušie. Vieniem mācības ir ļoti jauks process, bet daudziem sagādā grūtības. Gribas bērnus redzēt priecīgākus un smaidīgākus – lai mācās ar prieku!

Pagarinām mācību gadu?

Silvija Dreimane
Visa reforma jāredz kopveselumā. Mācību gada pagarinājums kā mērķis, manuprāt, neattaisnosies, bet svarīgi būtu, lai mums visiem kopā – skolai, vecākiem, sabiedrībai – izdotos izveidot domu, ka mācīšanās ir viens nepārtraukts process. Pašreiz zinām, ka daudziem bērniem 31. maijs ir pēdējā mācību diena līdz 1. septembrim, bet ir taču arī citas izglītošanās formas – mācības dabā, pārgājieni, karjeras izglītības pasākumi, jaunsargu un mazpulku darbs un nometnes, veselīga dzīvesveida un mākslas darbnīcas –, bet tam ir nepieciešami lieli papildu resursi – gan profesionāli skolotāji, gan materiāli darbam, kā arī transporta nodrošinājumam, bērnu drošībai un citām alternatīvām darba formām.

Ligita Gintere
Pašreiz pārslogoti ir gan bērni, gan skolotāji un nav vairs laika no sirds uz sirdi strādāt. Ja mēģina kaut ko ieviest, tad dabiskā reakcija ir tāda – negribu neko. Ja man kā skolotājam vēl kaut kas pie darba pienākumiem nāk klāt, tad viss cauri. Mūsu runās un domās jāiziet no bērna redzējuma, taču visintensīvāk runājam par atalgojumu. Tas ir ļoti svarīgi, taču kāpēc tas ir vienmēr priekšā? Tad mentāli pazūd bērns.

Modris Krieviņš
Es neesmu saticis nevienu pedagogu un vecāku, kas būtu pret pārmaiņām izglītībā. Tomēr, lai tās veiktu, jāredz, kur mēs esam šobrīd. Tāpēc gribu vaicāt ministram, kur ir atrodama analīze uz šo brīdi par situāciju izglītībā Latvijā? Kur ir izglītības kvalitātes definīcija, kvalitatīvas skolas definīcija? Šie termini tiek piesaukti nepārtraukti reformu programmā. Kur ir analīze par skolēnu, skolotāju slodzi? Par mācību satura ietekmi uz skolēna slodzi? Kāda ir zināšanu attiecība ar prasmēm, iemaņām, attieksmēm? Ir jāuzdod uzdevums Izglītības kvalitātes valsts dienestam veikt izvērstu izglītības kvalitātes pārskatu. Tad cilvēki saprastu, kāpēc un uz kurieni jādodas tālāk.
Ja vēlamies izglītību reformēt, ir jāsāk ar saturu. No tā izriet gan apmaksājamo stundu skaits, mācību plāns, skolēnu slodze, izmaksas uz vienu skolēnu, mācību gada garums, skolēnu un skolotāja attiecība utt. Un skolotāji būtu pirmie, kas teiktu – ieviesiet, lūdzu, normālu izglītības saturu, tad arī varēsim radoši un uz paliekošām zināšanām orientēties. Šobrīd viss notiek auļojot, turklāt kādi 10% atsakās no izglītības procesa vispār. Latvija nevar tā šķiesties ar bērniem. Kad redzēsim jauno izglītības saturu, varēsim runāt par vaučeriem. Manā sapratnē arī šis saturs pieprasa skolotāja kvalifikāciju. Mums pieprasa jaunus pedagogus, bet viņus taču nosaka mācību saturs. Arī mācību līdzekļi atkarīgi no mācību satura. Vēl viens jautājums ministram – vai var beidzot atsūtīt datorus uz skolu, vai vēl jāgaida pieci gadi? Tādā tempā neko neatrisināsim!
Par vaučeriem runājot – no man zināmajiem novadiem astoņos vaučers atnāk uz novadu un tieši tāds pats aiziet uz skolu. Bet par ko ir runa? Šim saturam tagadējais vaučers ir par mazu. Vēlos vēl vienu jautājumu uzdot ministram – kādēļ pie šīs programmas nav finanšu atšifrējums? Kā valsts domā ieguldīt izglītībā? 2008. gadā, kad Latvijai bija ekstra līdzekļi, Latvijas skolotājs starp 32 valstīm bija pēdējais ar savu atalgojumu? Katra pašvaldība pateiks: lai veiktu izmaiņas, vispirms jāredz, cik daudz varēsim izmaiņu realizēšanā ieguldīt. Vēl viens jautājums par pedagogu sagatavošanu – tie vispār reformu programmā apieti. Arī par skolotāju atalgojumu nekas nav minēts. Nedomājot par cilvēkiem, izmaiņas nedrīkst veikt.

Ieva Kimonte
Es lielā mērā piekrītu visiem iepriekšējiem runātājiem un aicinu pievērst lielu uzmanību tieši mācību satura izmaiņām. Taču, runājot ar skolotājiem par mācību saturu un skolotāja noslodzi, liela pretestība ir skolotāja bailes. Diskusijā ar ministru viņš uzdeva mājas darbu – padomāt par to, no kā var atteikties. Es domāju, ka tas laiks, ko pedagogs pavada neefektīvi dažādu atskaišu veidošanai, ir būtisks, ko viņš pats var ieekonomēt.

Romāns Alijevs
Bet pedagogiem nav lielākā noslodze no atskaišu rakstīšanas. Tas ir mīts. Pedagogam lielākā slodze ir laiks, kamēr tiek sagatavoti materiāli mācību vielai. Trūkst mācību materiālu, metodisko izstrādņu. Mūsu skolotājam nav gatavu materiālu, no kuriem izvēlēties, tāpēc to radīšana prasa milzīgu, turklāt neapmaksātu laiku. Un ministrija to zina un dzird. Taču nav sistēmas, kas to nodrošina.

Silvija Dreimane
Pedagogi vairāk varētu strādāt integrēti, taču nav mācību materiālu. Piemēram, jauniešiem ļoti daudz vajadzētu dot materiālus par stresa menedžmentu un personības veidošanos, taču pedagogam pašam jāveido šie materiāli, jo nav no kurienes gatavus paņemt. Jaunajiem pedagogiem sagatavoties interesantai, radošai stundai nozīmē būt entuziastam un strādāt gandrīz visu vakaru.

Virgīnija Mūrniece
Paldies Krieviņa kungam par precīzo domu gājienu. Mums nesen bija eksakto mācību priekšmetu metodiskās komisijas skolotāju sanāksme, kurā „ierindas” skolotāju izteiktie secinājumi bija līdzīgi. Pirms jebkādu priekšlikumu dot, ir vajadzīga situācijas analīze un aprēķini, kas raksturo pašreizējo situāciju. Tādu nav. Pagaidām ir prāta vētra Latvijas robežas, bet nav reformu. Rīcības plāna punktā 1.4.2. ir „nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā atbilstoši individuālajām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības vajadzībām”. Ministra kungs, dariet, lūdzu, arī skolai zināmu, kādas ir valsts ekonomiskās attīstības vajadzības! Mēs pat nezinām, kādā virzienā orientēt vidusskolēnus un pašu bērnus.

Vai jūs būtu gatava iesaistīties un palīdzēt ministram īstenot reformu pasākumus? 

Silvija Dreimane
Jā. No palīdzības un diskusijām nekad neesmu atteikusies. Arī šīs reformas sakarā uzskatu, ka praktiķu viedokļi un ierosinājumi ir ļoti būtiski izglītības sistēmas sakārtošanā. Tas ir labas komandas darbs.

Romāns Alijevs
Pilnīgi piekrītu, ka vispirms jābūt pašreizējās situācijas analīzei. Un ministrijā ir cilvēki, kam ar šo analīzi ir jānodarbojas, taču rezultātu nav. Tas tāpēc, ka vadība nenes atbildību. Mūsu izglītības sistēma nav depolitizēta. Sistēmu veidojošais mehānisms nav apzināts. Mēs joprojām vadāmies no deklaratīviem mērķiem. Arī saturā ir deklarācijas, jo tas nav atbilstošs ne vecuma īpatnībām, ne sabiedrības pasūtījumam utt. Par mācību satura pārsātinājumu esam runājuši gadiem ilgi. Izglītības politika grib kontrolēt visu, taču valstij ir jāzina tikai viens – izglītības kvalitātes kritēriji. Tad arī eksāmeni būtu tikai divi – latviešu valodā un matemātikā.
Un jautājums Ķīļa kungam te ir kontekstā. Paskaidrot par vaučeriem jau nav grūti, taču būtiskākais ir runāt par situācijas analīzi un to, kā ejam tālāk. Varu uzdot arī konkrētāku jautājumu – kā domāts risināt iecerētās radošās nodarbības ārpus skolas ar esošajiem resursiem, ja uz 30 skolēnu lielu klasi ir jābūt vismaz trīs skolotājiem līdzi? Mūsu skolā katru mēnesi divas trīs dienas notiek radošās dienas ne vairs klases formā; ja tas pats notiktu sākumskolā, tur strādātu visi skolotāji!

Vai Jūs kā skolas direktors ar savu pieredzi ietu uz ministriju un palīdzētu ministrijai veidot šo politiku, un ar savas skolas analīzi sniegtu labo piemēru, kā to vajadzētu darīt? Jā vai nē?

Romāns Alijevs
Ar „jā” vai „nē” ir par maz. Mēs visu laiku piedāvājam palīdzību. Mēs visi esam gatavi strādāt, bet nedrīkst tā uzbrukt skolai un atkal vainot skolu tajā, vai skolotāji ir gatavi vai nē pārmaiņām. Nevajag pieļaut tās pašas kļūdas.

Baiba Bašķere
Galvenais patiešām ir apzināt reālo situāciju. Ķīļa kungs ir teicis, ka jūt skeptisku skatījumu no skolotājiem par izmaiņām. Pašā būtībā skolotāji pārmaiņām ir gatavi, taču nav skaidri pateikts, ko kā vietā liksim. Līdz šim izglītības sistēmā jebkura reforma ir lipināta klāt visam vecajam. Skolotāji nespēj iedomāties, ka kaut ko no šīs sistēmas var arī atmest, tāpēc ka tā nekad nav bijis līdz šim. Tāpēc galvenokārt runa ir par vajadzību sakārtot pamatus, par situācijas apzināšanu. Un varbūt, ka tikai pašās beigās nonāksim pie vaučerim un atzīsim, ka tas labi strādā un nav viens no iespējamiem „skolēnu tirdzniecības” riskiem.
Es domāju, ka ne pedagogiem, bet ierēdņiem lielākā problēma ir saprast to, ka izglītības procesa pamatā ir bērns. Valdībai ir jāplāno finanšu resursi un jāliek citi akcenti kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošināšanai.
Ķīļa kungam gribētu jautāt par redzējumu jauno pedagogu sagatavošanā. Ja programmas augstskolās netiks pilnveidotas, kā mēs spēsim uzlabot izglītības kvalitāti?
Uzskatu, ka šobrīd ļoti svarīgi apzināties, ka visas skolas nav pietiekami labi nodrošinātas ar mācību līdzekļiem. Tas ir būtiskākais jautājums aiz mācību satura. Domāju, ka skolotāji ir gatavi mainīties, pielāgoties un pilnveidoties, bet jāsakārto saturs un izglītības vide.

Elita Tisjaka
Gribas gandrīz katram apgalvojumam piekrītoši māt ar galvu, jo ir un ir bijušas labas un sliktas lietas izglītības sistēmā. Piemēram, rīcības plānā ir minēts dot iespēju pirmsskolas izglītību iegūt arī mājās. Bet vai tā būtu pareizi, vai tālu ir jāskatās pēc pieredzes? Mēs paši vēl nesen slēdzām ciet bērnudārzus, bet tagad veidojam no jauna. Ja reiz ir sakārtots pirmsskolas izglītības saturs, nodrošināts pedagoģiskais personāls, ieguldīti līdzekļi materiālās bāzes pilnveidei, tad tas jārealizē bērnudārzā.
Tad par mazajām lauku skolām runājot. Tās mazās skoliņas, kas izveidotas par lielāku skolu filiālēm, pamazām finansējuma dēļ nākas slēgt. Skolotāji jūt, kā viņiem samazinās slodzes. Esmu par to, lai vismaz sākumskolas būtu tuvāk dzīvesvietai. Mūsu tuvākā vidusskola novadā ir 35 km vienā virzienā. Bērni vairāk nekā stundu būtu ceļā. Ja slēgtu pamatskolu, cikos tad tas septiņus astoņus gadus vecais bērns būtu mājās pēc pagarinātās grupas, kas beigtos 17.00, ja jau tagad gandrīz stundu pavada ceļā? Līdz 6. klasei iespēju robežās ir jāsaglabā skola tuvāk mājām, dzīvesvietai; varbūt valstij pārdomāt par finansējuma piešķiršanu internātu uzturēšanai, nevis novelt to uz pašvaldības pleciem. Varbūt vajadzētu izdomāt modeli pirmskolai kopā ar sākumskolu.
Vēl es noteikti esmu par mācību satura atvieglojumiem. Ja pagarinātu mācību gadu, skolēnu vecāki noteikti būtu par to, ka bērns ir „pie vietas”, taču līdz 9. klasei. Vidusskolēni jau strādā, arī brauc prom no valsts, lai strādātu. Pamatskolās pagarināt mācību gadu ar sevis pilnveidošanu būtu labi. Mums Kuldīgas novadā divus gadus pēc kārtas ir vasaras dienas nometnes. Mēs, pedagogi, strādājām, un pašvaldība mūs atbalstīja. Varbūt tagad direktors varētu veidot savu programmu vasarai un piesaistīt pat citus skolotājus? Varbūt nevajag piesātināt ar mācību saturu vasaru? Un vēl – kāpēc neatgriezties pie ceturkšņu sistēmas? Bērns atslābst līdz semestra beigām un tad pēdējā brīdī kaut ko ķer un grābj, lai nopelnītu labāku atzīmi.
Mēs bieži vien aizmirstam, ka izglītības procesa dalībnieks ir arī vecāki un neprasām no viņiem veikt savus pienākumus. Kad prasām no vecāka, tad šī atbildība kļūst par smagu un bērns vienkārši tiek izņemts no skolas. Vaučerim te būtu vēl lielāka nozīme. Nebūs runa par kvalitāti, bet kur mani kā vecāku mazāk raustīs.

Ingrīda Mikiško
Tiekoties ar Jelgavas izglītības speciālistiem un runājot par mācību satura problēmām, viņi saskatīja šādu risinājumu. Pašlaik ir 35 nedēļas, kad mācāmies. Ikkatrs no skolotājiem saka, ka pietrūkst laika, lai „izņemtu vielu”. Tāpēc viņi saka: jā, mēs pagarinām mācību gadu, bet tās tēmas, kas ir ļoti sarežģītas, izstiepjam un īstenojam pagarinātajā posmā, tas būtu efektīvi.

Romāns Alijevs
Šausmas. Ja mēs gribam novelt uzmanību no problēmām vispār, tad tiešām spriedīsim par pagarināto mācību gadu. Tas nav variants. Mācību saturam jābalstās uz skolēnu kompetencēm un jāapaudzē ar resursiem – te ir problēma, nevis pagarinātajā mācību gadā.
Man ir replika arī par lauku skolām. Varbūt ir vērsts paskatīties uz Somijas pieredzi Lapzemē. Tur ir ļoti mazas skolas, apmēram 90m2 platība. Tur ir astoņi, deviņi skolēni, strādā viens pedagogs, bet mācību process ir nodrošināts caur tālmācību.

Vilis Deksnis
Starp citu, distancētu apmācību sākumskolā man ir grūti iedomāties tāpēc, ka daudzām ģimenēm informācijas tehnoloģiju attīstība vēl ir tikai sapnis. Bet es gribēju turpināt par vaučeriem, jo es nesaprotu, kāpēc ministrs uzskata, ka vaučeru ieviešana dos iespēju vecākiem izvēlēties labāku skolu saviem bērniem. Kas viņiem to ir liedzis darīt, jau sākot kopš 1991.gada? Turpinot par mācību saturu, gribētu aicināt skolēnus mācīt strādāt ar informāciju, nevis kaut ko „iekalt” no galvas. Man te ir arī jautājums par to, vai, pagarinot mācību gadu, arī vasaras periodā skolā notiks mācības (mācību stundas)? Vai valstī obligāti jāsaglabā pašreizējā eksaminācijas sistēma, kura pārņemta no Skotijas (Skotijā tā ir vairāk nekā 100 gadus veca), vai mūsdienās jāsaglabā vērtības, kas aktuālas bija 100 gadus atpakaļ? Vai vajadzīgi šādi centralizētie eksāmeni, no kuriem pamazām atsakās augstskolas? Vai šo pārbaudījumu mērķis nav transformējies no skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudes uz, galvenokārt, skolotāju darba novērtēšanu? Vai valstī nebūtu jāaizliedz dažādie skolu reitingi? Vai ministrija varētu uzdot augstskolu zinātniekiem veikt pētījumus par daudzām izglītības programmām?

Ieva Kimonte
Manuprāt, svarīgākais ir definēt, kādu cilvēku mēs gribam redzēt Latvijā nākotnē. Cilvēku, kas ir pārliecināts par sevi un radošs? To var izdarīt tikai tad, ja atvieglo mācību saturu.

Romāns Alijevs
Antropoloģiski nav pareizi domāt par to, kā jābūt. Nevar, tagadni idealizējot, uztaisīt nākotni. Tāds drošs, radošs, uzņēmīgs cilvēks jāredz jau tagad skolēnos, jo otru reizi viņš savu dzīvi nedzīvos. Skolēns var izaugt, veidojot attieksmes, vērtības, lai tagad izpaustos radoši un pastāvīgi. Lai tā notiktu, pedagogs katrai dienai gatavojas četras piecas stundas. Tāpēc varbūt, runājot par 40 darba stundu nedēļu, ir jāsaprot, ka skolotājam tā būtu 36 stundas?

Brigita Fricsone
Ja mērķis ir labi izglītots mūsu valsts pilsonis, ir vajadzīgs ar dzīvi apmierināts pedagogs. Šajās idejās pietrūkst pedagogs un viņa prestiža celšana sabiedrībā. Es jūtu, ka skolotājam ir vajadzīga stabilitāte, lai viņš būtu radošs. Esmu pieredzējusi 2004. gada izmaiņas pedagogu sastāvā, kur bija drakoniski nosacījumi pedagogu izglītībai. Tagad valsts skaita, cik daudz pedagogu mums ir uz vienu skolēnu. Bet vai vajag īpaši salīdzināties ar citām valstīm? Mums ir sava specifika. Vairāk vajadzētu precīzu mērķi, kādu mēs gribam izglītības iestāžu tīklu, padomāt, līdz kurienei iet nauda lielajām skolām, kāda būs mazo skolu programma, un mazliet gribētos pažēlot mazo lauku skolu skolotāju, kas ļoti daudz darbu dara par velti. Un tikai tad skolotājs spēs veidot dialogu ar skolēnu vecākiem, jo šobrīd skolotājs ir atbildīgs gan par skolēna sekmēm, gan uzvedību.
Vēl es gribu teikt, ka jebkura reforma maksā naudu, izņemot tādu, ja grib kaut ko iznīcināt. Tātad, ja vēlamies kaut ko ieviest, tad jāiegulda nauda. Un katrai idejai jāliek pretī, kas no tā iegūs.

Elita Tisjaka
Runājot par pedagoga un vadītāja profesionālo darbu. Reiz mums bija direktoru atestācija un sākumā pat par kvalifikāciju saņēmām piemaksas, taču tās pazuda. Vai skolotāju saņemtās kvalifikācijas pakāpes tiešām atbalsosies atalgojumā?

Ligita Gintere
Kad ministrs jautāja, no kā varam atteikties izglītības procesā, tad, skatoties uz mācību saturu, saprotu, ka jāmaina skolēnu prasmes. Tad nebūs runa par to, ka skolotājam obligāti ir jāizņem viela, bet gan jāiemāca skolēnam tas, kas viņam ir svarīgs attiecīgajā vecumā. Ja vēl no kaut kā jāatsakās, tad, piemēram, centralizēto eksāmenu laikā attiecīgo priekšmetu skolotājiem ir jādodas uz citu skolu kā novērotājiem. Tā ir nauda gan pilsētu skolotājiem, gan lauku. Kas iet tā konkrētā skolotāja vietā stundās? Tas viss ir jāatmet mudīgi!

Romāns Alijevs
Es domāju, ka jāatmet centralizēto eksāmenu sistēma, mums pietiktu ar diviem eksāmeniem. Tajā gadā, kad visā Latvijā bija slikti rezultāti 9. klases matemātikas eksāmenā, izrādījās, ka nav adekvāti sastādīts eksāmens. To sastāda mūsu pašu kolēģi, taču viņiem nav normālas sistēmas, kā to izdarīt.
Vēl ministram vajadzētu pajautāt par Eiropas naudu. Kas politiski atbildēs par direktoru atestāciju, par programmu un skolu akreditāciju? Par tiem ESF projektiem, kuros ir izstrādāts ļoti daudz mācību materiālu, kur skolotāji no sirds ir strādājuši par niecīgu honorāru? Kur tas viss ir?

Virgīnija Mūrniece
Par skolotāju tālākizglītības kursiem jautājums. Kad kursi būs matemātiķiem, jo viņi gaida jau piecus gadus? Otrs jautājums – cik ilgi skolā nāks iekšā programmas bez nodrošinājuma ar darba materiāliem?

Silvija Dreimane
Es gribētu vēlēt, lai izglītības reformu rezultātā mainās pedagoga profesijas prestižs.

Elita Tisjaka
Ministram vēlu pacietību, sapratni un saprātu. Ja ministrs būs kā viens par visiem, tad arī mēs visi būsim par vienu.

Ieva Kimonte
Novēlu, lai tiktu veikta kvalitatīva izglītības sistēmas izpēte, noteikti kvalitātes standarti un definēts vēlamais skolas pakalpojuma rezultāts!

Romāns Alijevs
Es vēl gribētu uzdot jautājumu: kas atbildēs par reformu sagatavošanu, sagatavošanas koordinēšanu un analizēšanu?

Virgīnija Mūrniece
Es vēlētos, lai jebkuros tekstos skolotājs tiktu novērtēts un saskatīts kā šajā brīdī labi strādājošs darbinieks, nevis traucēklis reformu veikšanā.

Baiba Bašķere
Novēlu reformas pamatīgi izvērtēt un nesasteigt.

Modris Krieviņš
Vēlu ministram, pirmkārt, palēnināt viņa tempu piecas reizes. Uzklausot profesionāļus, kas praktiski strādā skolā, sakārtot mācību satura lietas un tad piesaistīt finansējumu, lai saturu īstenotu.

Indra Veisa
Gribu vēlēt ministram ieklausīties praktizējošos pedagogos.

Brigita Fricsone
Lai reformu idejas tiek apaudzētas ar pamatotu saturu, un lai ir laba domubiedru komanda!

Vilis Deksnis
Projektā skolotāji izveidoja brīnišķīgas mapes, kuras ilgus gadus arhīvos klās putekļi. Cik brīnišķīgi būtu bijis, ja skolotāji šajā projektā būtu izveidojuši kādu radošo darbu ar mazu teorijas īpatsvaru, bet ar praktisku pielietojamību darbā ar saviem skolēniem, tāpēc novēlu, lai visas reformas, ko ministrs grib īstenot, dotu pievienoto vērtību.

Ligita Gintere
Lai ir komanda, kas var atbildēt un novest līdz galam reformas un lai partijas piederība šo procesu neietekmē!

Vilis Deksnis
Vai iecerētā skolu direktoru iecelšana uz laiku motivēs direktorus maksimāli ieguldīt savu enerģiju skolas attīstībā, veidot skolu ar savām tradīcijām?