Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Arodbiedrības padome ministram pauž gatavību iesaistīties nozares pārmaiņu virzībā

Trešdiena 15/02/2012

15.02.2012. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, valsts sekretāru Mareku Gruškevicu, vispārējās izglītības nodaļas vadītāju Initu Juhņēviču, zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktores vietnieci Inetu Kurzemnieci un Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāju Aivaru Stankeviču.
Samērā ilgu laiku no tikšanās LIZDA padome ar Robertu Ķīli veltīja sarunai par turpmāko iespējamo sadarbību. Ministrs uzsvēra, ka līdzšinējā sadarbība viņu neapmierina un viņš no LIZDA gaida aktīvāku dalību plānotu reformu īstenošanā. „Es vēlos, lai LIZDA nāktu ar saviem priekšlikumiem nepieciešamajām reformām,” minēja Ķīlis.
Uz ko LIZDA padome pauda gatavību izmaiņu tapšanā iesaistīties aktīvāk, piebilstot, ka ir jābūt konkrētiem uzdevumiem, ko ministrs no LIZDA sagaida. LIZDA padome vienlaikus atzina – lai sniegtu savu priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām, tai trūkstot informācijas. Tāpat ministrs tikšanās laikā nespēja iezīmēt to rāmi, kādā pedagogiem operēt ar saviem piedāvājumiem, turklāt nav skaidrības par to, kāds statuss būs arodbiedrības priekšlikumiem, kurus ministrs aicina formulēt.
Arodbiedrības padomes locekļi vēlējās no ministra gūt konkrētas atbildes uz vairākiem neskaidriem jautājumiem par viņa līdz šim pieteiktajām reformām, taču Ķīlis iebilda, jo daudzi no tiem esot izstrādes stadijā un šobrīd nav atbildami. Pašlaik Ķīlis nesniedza informāciju par vaučeru sistēmas praktisko pusi, jo vēl neesot veikti aprēķini, tāpat vēl nav priekšlikumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļiem.
LIZDA padome interesējās arī par mazo skolu finansēšanas programmu. Ministrs skaidroja, ka par to ir runāts gan ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, gan labklājības ministri Ilzi Viņķeli, taču konkrētu ideju, ko varētu apspriest vēl nav. „Neatkarīgi no tā, kāds būs finansēšanas modelis, skolas ar mazu skolēnu skaitu bez speciāla atbalsta nebūs spējīgas ilgstoši darboties, tāpēc jādomā, kā tās pabalstīt,” teica Ķīlis. Ministrs uzsvēra, ka mazo skolu problēma nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence, bet tā ir jāskata kontekstā ar reģionu attīstību.
Runājot par pedagogu atalgojuma paaugstināšanu ministrs norādīja, ka līdz vasaras sākumam ir jāizstrādā jauna pedagogus motivējoša atalgojuma sistēma un atbilstoši tai arī finanšu plāns, ko viņš varētu aizstāvēt 2013.gada valsts budžeta izstrādes procesā. Ķīlis minēja, ka līdz aprīlim jāpanāk konceptuāla vienošanās par reformām un aicināja arī LIZDA padomi izstrādāt un piedāvāt savu finansēšanas modeli, lai tas nebūtu jāpasūta ārējiem ekspertiem vai jāveic ministrijai.
Ķīlis paziņoja: „Es kā ministrs neesmu gatavs pieciest to, ka skolēni un skolotāji pārstrādājas.” Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķini liecina, ka skolēni nedēļā mācībām velta vidēji 53 stundas laika, kas ir vairāk, nekā darbam vidēji velta pieaugušais.
Pamatojot reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā, Ķīlis solīja maijā kopā ar premjeru izvērtēt starpziņojumu par studiju virzienu izvērtējumu, lai saprastu, ko iesākt ar 980 augstākās izglītības studiju programmām un īpaši tām, kas dublējas.
„Latvijai nav milzīgu panākumu zinātnes jomā, ir dažādi projekti, taču nevienā no tiem tā nav vadošā,” minēja Ķīlis un norādīja, ka arī nākotnē Latvijā būs jākonkurē par Eiropas fondu finansējumu. Tāpēc, lai to varētu pēc iespējas veiksmīgāk darīt, esošā sistēma esot jāizvērtē neatkarīgiem ārvalstu ekspertiem, jāvienojas par izmaiņām un tās jāīsteno. Līdz 30.novembrim ministrs cer tikt skaidrībā ar zinātnisko institūciju izvērtēšanu, ko ministrija plāno veikt ar iepirkuma palīdzību, tam atvēlot 318 000 latus no struktūrfondu tehniskās palīdzības līdzekļiem.
Ķīlis LIZDA padomei piedāvāja tikties reizi mēnesī, lai diskutētu par reformām, kā arī uzklausītu padomes priekšlikumus. Tikšanās noslēgumā ministrs rosināja nākamo tikšanos ar LIZDA padomi rīkot pēc mēneša.