Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA formulētie jautājumi diskusijām

Ceturtdiena 16/02/2012

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, bija gatava uzklausīt ministra redzējumu un labprāt diskutēt par pedagogu darba samaksas diferenciāciju, pedagogu atalgojuma paaugstināšanu, mazo skolu attīstības programmu, izdienas pensijām pedagogiem, vispārējās izglītības saturu u.c.
Jautājumus sagatavoja LIZDA reģionālās dalīborganizācijas, kā arī daļa jautājumu tika definēti LIZDA un laikraksta „Izglītība un Kultūra” kopīgi rīkotā ekspertu diskusijā un LIZDA Zemgales, Vidzemes un Latgales dalīborganizāciju diskusijās par valdības deklarācijas rīcības plāna aktivitātēm izglītībā un zinātnē.

LIZDA formulētie jautājumi:

Izglītības politika un finansējums

1. Kad izglītības darbinieki un sabiedrība kopumā, varēs iepazīties ar vispusīgu, zinātniski pamatotu situācijas analīzi Latvijas izglītības sistēmā?
2. Vai Jūsu piedāvātajām reformām ir veikti finanšu aprēķini un iezīmēti to avoti?
3. Kā Jūs vērtējat finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam” un ko plānojat, lai novērstu tā mīnusus un radītās negatīvās sekas?
4. Kad IZM plāno izstrādāt un iesniegt apspriešanai pedagogu atalgojuma paaugstināšanas programmu?
5. Vai skolotāju saņemtās kvalifikācijas pakāpes tiešām atbalsosies atalgojumā?
6. Kad sociālie partneri un sabiedrība varēs iepazīties ar mazo skolu saglabāšanas programmas projektu?
7. Kā plānots finansēt profesionālās izglītības iestādes, kuras tiks nodotas pašvaldībām?
8. Kā IZM plāno nodrošināt izglītības iestādes ar modernu mācību materiālu bāzi?
9. Kāds ir Jūsu viedoklis par izdienas pensijām pedagogiem ar vairāk kā 30 gadu darba stāžu? Ko IZM šī jautājuma risināšanā jau paveikusi un ko plāno darīt tuvākajā laikā?

Vaučeru sistēma („Nauda seko skolēnam līdz skolai”)
10. Vai šī sistēma nav politisks mērķis vēl vairāk sašķelt pedagogus?
Kas atbildēs par reformas īstenošanu?
11. Kas vecākiem ir liedzis izvēlēties labāko skolu saviem bērniem jau sākot kopš 1991.gada? Kāpēc Jūs uzskatāt, ka vaučeru ieviešana dos lielākas izvēles iespējas vecākiem?
12. Lūdzu definēt pēc kādiem kritērijiem tiks veidots vaučers un kas tajā ietilps no valsts, pašvaldības un vecāku puses? Cik šīs daļas finansiāli lielas?
13. Vai, veidojot tajā pedagogu atalgojuma sadaļu, tiks ņemti vērā: izglītības pakāpe, specifisku izglītības programmu realizēšana (speciālās integrētās, profesionālās ievirzes, pedagoģiskās korekcijas u.c.), interešu izglītība, pirmsskolas posms skolā?
14. Vai vaučeru sistēma samazinās pedagogu atalgojuma „šķēres” lielajās pilsētās un novados?
15. Vai pēc vaučeru sistēmas ieviešanas tiks atcelti savstarpējie norēķini starp pašvaldībām par izglītības pakalpojumiem?
16. Vai vaučera vērtība mazināsies, skolēnam mainot skolu mācību gada vidū? Kā direktoram plānot skolas uzturēšanas izdevumus?
17. Vai vaučeru sistēma neizkropļos skolu tīklu, jo Latvija pēc Džini indeksa atrodas diezgan augstu, līdz ar to sociāli nelabvēlīgo ģimeņu vecāki būs viegli ietekmējami, pat „pērkami” skolas izvēlē?

Vispārējā izglītība
18. Cik ilgā laikā IZM plāno pārstrādāt vispārējās izglītības saturu?
19. Kā mainīsies pedagogu sagatavošana un kvalifikācijas paaugstināšana, ja tiks būtiski mainīts izglītības programmu saturs?
20. Vai valstij vajadzīgi centralizētie eksāmeni, no kuriem pamazām atsakās augstskolas? Vai šo pārbaudījumu mērķis nav transformējies no skolēnu zināšanu un prasmju pārbaudes uz, galvenokārt, skolotāju darba novērtēšanu?

Augstākā izglītība un zinātne
21. Kā IZM plāno izmantot ESF projekta „Augstākās izglītības studiju programmu novērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultātus?
22. Kāds ir IZM redzējums par valsts pasūtījumu jauno pedagogu sagatavošanā nākotnē?
23. Ar kādu mērķi veicat reorganizāciju ministrijā, apvienojot zinātnes, tehnoloģiju un augstskolu departamentu?
24. Vai ir plānotas pozitīvas izmaiņas zinātnes darbinieku atalgojuma jautājuma risināšanā?