Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Diskusija: Kas Latvijā kļūst par skolotājiem?

Ceturtdiena 23/02/2012

Lai būtu kvalitatīva izglītības sistēma, nepieciešams pietiekams skaits izglītotu skolotāju. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka skolotāji strauji noveco. Piemēram, 2010. gadā vecāki par 50 gadiem bija 37,2% 7.–12. klašu skolotāju. Eksakto mācību priekšmetu skolotāju novecošanās nākamajos piecos gados var radīt kvalificētu skolotāju trūkumu eksakto mācību priekšmetu pasniegšanā vidējā izglītībā. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un laikraksta „Izglītība un Kultūra” kopīgi rīkotās diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzīst, ka galvenais iemesls, lai skolās ienāktu jauni pedagogi, ir atalgojums. Ir velti cerēt, ka jauns cilvēks, kuram ir jāiegādājas un jāiekārto mājoklis, jādibina sava ģimene un jāiegulda nauda savā intelektuālajā pilnveidē, būs gatavs strādāt skolā, algā saņemot 250 latu. Tādēļ politiķiem ir jāapzinās situācijas nopietnību un jārod finansējums skolotāju atalgošanai, lai skolotāja profesija būtu pievilcīga ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem. Tikpat svarīgi būtu izveidot sistēmu, kā gados vecāko skolotāju pieredzi izmantot, lai viņi palīdzētu jaunākajiem kolēģiem veiksmīgi sākt darba gaitas, sniegt atbalstu skolēniem. Maldīgs ir priekšstats, ka Latvijā skolotāju studiju programmas ir zemas kvalitātes, ko pierāda Latvijas augstskolu absolventi, kuri strādā ārvalstīs un ir mentori ārvalstu skolotājiem.
Diskusijā piedalījās Inta Neiciniece, Kandavas internātvidusskolas skolotāja, Zanda Krūmiņa, Stalbes vidusskolas pirmsskolas skolotāja, Evija Papule, IZM projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja, Natālija Balode, Saldus 2. vidusskolas direktore, Linards Kumskis, Krimuldas vidusskolas skolotājs, skolotāju tālākizglītības kursu pasniedzējs, Ilze Kangro, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Skolotāju izglītības nodaļas vadītāja, Dzintra Kohva, LIVA prezidente un Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore, Diāna Blūma, Vecāku iniciatīvas grupas „Nauda seko bērnam” pārstāve, Ausma Špona, RPIVA profesore, Māra Graudiņa, LIZDA Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja, Ilona Grīnberga, Iecavas vidusskolas skolotāja un arodkomitejas priekšsēdētāja, Rasma Mozere, Latvijas Universitātes arodorganizācijas priekšsēdētājas vietniece.

Vai ir jūtams jaunu pedagogu trūkums?


Māra Graudiņa, LIZDA Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja
Katrā ziņā sāpīgs fakts... Augusta konferencēs mēs vienmēr sanākam visi pedagogi kopā un iepazīstamies arī ar jaunajiem kolēģiem. Šogad tie bija četri cilvēki. Tātad jaunie nenāk. Varbūt tas saistāms ar to, ka pedagogu skaits samazinās skolās, jo sarūk bērnu skaits? Pašreiz pedagogu īpatsvars ir 40, 50 gadi, tāpēc pagaidām situācija vēl nav akūta. Taču pēc 10 gadiem tā būs ļoti liela problēma.

Natālija Balode, Saldus 2. vidusskolas direktore
Šogad mums ir laimējies, jo mums ir septiņi jaunie skolotāji. Patiesībā mēs ļoti ilgus gadus vadām prakses jaunajiem skolotājiem un pati personīgi esmu arī mentorskolotāja. Esam izveidojuši pat sistēmu, kā piesaistīt darbam skolā jaunus pedagogus. Kad skolotājs ir ienācis skolā, veicam anketēšanu, skolotājs veic pašvērtējumu, mēs vērojam stundas. Es varu pateikt, ka tas ir milzīgs darbs skolas administrācijai. Tieši februārī es eju vērot stundas, kur strādā jaunais skolotājs. Un tas ir ļoti liels darbs, īpaši direktoriem, jo jāparāda, ka šī ir labākā skola, kur strādāt, jānotur, lai jaunais arī paliek skolā.

Diāna Blūma, Vecāku iniciatīvas grupas „Nauda seko bērnam” pārstāve
Man ir pieredze no vecāku puses. Manai meitai ir 15 gadi, un viņa ir mācījusies dažādās skolās. Situācija septembrī nereti bijusi tāda, ka mācību gada sākumā ir jaunie skolotāji, taču gada laikā viņi aiziet no skolas. Skaidrojot iemeslus, dzirdu, ka skolas patstāvīgais personāls negrib pieņemt to jauno skolotāju. Manuprāt, starppaaudžu konkurence ļoti traucē.

Ilze Kangro, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes skolotāju izglītības nodaļas vadītāja
Es gribētu papildināt par to konkurenci. Mūsu studenti, kad atgriežas no prakses vietām, vienmēr tiekas ar mums regulāros semināros. Jāpiekrīt, ka ir būtiski aspekti, kas mani sāk satraukt. Viens no tiem ir šī konkurence vai sacensība starp jaunajiem un vecākajiem pedagogiem. Jo jaunākos skolotājus skolēni novērtē kā atsaucīgākus un atraktīvākus. Šādus secinājumus snieguši dažādi studenti no dažādām prakses skolām.

Evija Papule, IZM projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” vadītāja
Varu papildināt tieši no Latvijas Universitātes pieredzes. Esmu arī prakšu vadītāja saviem studentiem, latviešu valodas un literatūras skolotājiem, gan kā otrās valodas, gan dzimtās valodas skolotājiem. Jāpiekrīt, ka jaunie skolotāji, studiju laikā esot trīs reizes praksēs, saka, ka „es jau varētu jaunās idejas īstenot, bet, kad nonāku skolas vidē, man neļauj to darīt, līdz ar to jāstrādā tāpat kā esošajiem skolotājiem – mēs neesam brīvi”. Otrkārt, droši vien tā ir tikai normāla parādība, ja skolā ir mentors, t. i., par jaunā kolēģa darbu zināmā mērā atbildīgais, un, ja skola vēlas jaunus skolotājus, tad ir arī jāsadarbojas un jāizrāda atbalsts gan jaunajiem kolēģiem, gan viņu vēlmei ieviest jaunas idejas. Gribētu teikt, ka skolotāju sadarbības, t. sk. ar pieredzes ziņā jaunajiem kolēģiem, patiešām ir lielākas uzmanības un diskusijas vērta lieta – kā skolotājiem, kuriem ir pieredze – un tādu skolās ir vairākums –, sadarboties ar jaunajiem. Pilnīgi piekrītu, ka ne jau jaunie „apdraud” pieredzējušos, bet jārisina un jāveido komanda, izmantojot dažāda vecuma un pieredzes grupu profesionalitāti.

Pilnu diskusijas tekstu lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 23.februāra numurā.
Laikraksts biedriem ir pieejams arī LIZDA birojā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 - 502.