Aptauja
Vai Jūsu izglītības iestādē tiek ievērotas pedagogu tiesības?
noteikti jā
drīzāk jā, nekā nē
drīzāk nē, nekā jā
noteikti nē
grūti pateikt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   









Atbildīgi par citu dzīves pamata ķieģelīšiem…

Ceturtdiena 24/05/2012

Vārkavas vidusskolas skolotāju
vēstule valdībai, paužot atbalstu LIZDA prasībām

Mēs esam Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedri, Vārkavas vidusskolas skolotāji. Mūsu sāpi un uzskatus pauž mūsu pašu kolēģes tēlaina vēstule, kuru viņa laipni atļāva izmantot.
„Es nezinu vai es protu pareizi baudīt, vai protu secīgi izbaudīt. Bet es baudu daudzas lietas, ļoti daudzu lietu sīkumus.
Es baudu to, ka esmu skolotāja. Baudu to, ka sabiedrība, valdība spēlējas, niekojas, noniecina manu profesiju, bez kuras neviens neiztiek. Es ieslēdzu ziņas, un man sejā atplaukst smaids. Valdība pievērš uzmanību skolotājiem, skolotāju atalgojumam. Apsola. Es baudu šos solījumus: 24 latus, bet līdz skolotājiem nonāks 9 lati. Es baudu šo jautājumu, uz kuru atbildes noteikti nebūs- kur gan palika pārējie lati? Kāds garlaikodamies salicis visus skolotājus kategorijās - 1., 2., ...5. Lielāku algu pelnījis tikai tas, kuram 4. un 5. kategorija. Un tādi visā valstī ir tikai 2000 pedagogu. Kā gan jūtas tie skolēni, kurus māca zemas kategorijas, zemu atalgoti, it kā nekvalitatīvi izglītoti skolotāji. Pa 8 stundām dienā, pa daudzām stundām vakarā pie burtnīcu kaudzēm, dienās pirms algas ar tukšu maciņu, pieticīgi, taupīgi, ar algu vien dažus latus virs minimālās algas. Es baudu savu attieksmi- es turpinu strādāt no sirds.
Es baudu skolēnu vecāku norūpējušos skatienus, kad pajautā- kā tad tur manējam? Un tad baudu to atvieglojuma nopūtu, kas seko pēc mana pozitīvā stāsta, pēc konkrētas atbildes- labi klājas.
Es baudu sava skolēna seju, kad esmu uzdevusi jautājumu un pati fiziski izjūtu, kā viņa smadzenes strādā, kā viņa atmiņā atpeld atbilde.
Es baudu nosmulētas sejiņas rīta stāstu par to, kā bija vakar. Un es baudu pati savu attieksmi, ja tajā drūzmā es nedzirdu stāstu, bet ļoti aktīvi dzīvoju tam līdzi ar savu seju- smaidu, izbrīnos, māju ar galvu. Esmu pozitīva.
Es baudu to, ka es savā atlikušajā dzīvē vairs negribu būt nekas cits kā vien skolotāja. Baudu to, ka tūliņ uz mani skatīsies ar līdzjūtību, ar nemieru- nu kad gan viņa vairs nebūs skolotāja, jo jaukās skolotājas laiks ir pagājis.
Aiz muguras stāv milzīgs pūlis pieaugušu cilvēku, kuru atmiņās esmu ielikusi ļoti daudz epizožu ar savu vārdu - „pirmā”, „pirmoreiz”, „ja nebūtu jūs”, „labi, ka toreiz jūs man”, „kā šodien atceros...”
Tas ir tāds baudāms sīkums - visu mūžu būt atbildīgai par citu dzīves pamata ķieģelīšiem”.
Mēs atbalstām LIZDA prasības valdībai!