Aptauja
Vai pedagoģiskā izglītība, ko šobrīd piedāvā augstākās izglītības iestādes Latvijā, nodrošina pedagogus ar visām darbam nepieciešamajām kompetencēm?
noteikti jā
drīzāk jā, nekā nē
drīzāk nē, nekā jā
noteikti nē
grūti pateikt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   









Esam noguruši, nomākti, sašutuši un gatavi streikam

Piektdiena 25/05/2012

Kalētu pamatskolas kolektīvs
vēstule valdībai, paužot atbalstu LIZDA prasībām

No dažādos medijos lasītajiem un dzirdētajiem izglītības un zinātnes ministra Ķīļa kunga izteikumiem liekas, ka nu mums vienreiz ir ministrs, kurš izsaka savas domas par daudzām izglītības jomā  veicamām pārmaiņām, tai skaitā pedagogu algu paaugstināšanu. Reizēm gan pārņem sajūta kā skolā „prāta vētras” metodes lietošanas laikā, jo vairākas no iecerēm liekas pilnīgi absurdas, piemēram, par mācību gada pagarināšanu un skolu direktoru rotāciju.Šādi izteikumi un idejas visdrīzāk kalpo kā skolotāju un visas sabiedrības reakcijas „termometrs”: skatīsimies-ja pārāk skaļi neprotestē, tātad der. Diemžēl tās nepārliecina par nozares specifikas pārzināšanu VISĀ valsts teritorijā, ne tikai Rīgā, vairāk gan atgādina eksperimentus: ar dzīviem cilvēkiem, maziem un lieliem, viņu likteņiem, sabiedrības vērtībām un to pastāvēšanu.
Mēs esam noguruši no nemitīgajiem eksperimentiem, optimizācijām, konsolidācijām, jo to izjūtam tikai kā sava ģimenes budžeta samazinājumu vairākus gadus pēc kārtas. Mēs esam nomākti  no nemitīgi saldiem solījumiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām. Tie allaž pārvēršas saltos melos, kam laikam tic tikai paši solītāji konkrētā momentā. Mēs esam sašutuši par kārtējo mēģinājumu saškelt nu vairs ne tikai dažādus sabiedrības slāņus, bet arī mūs- skolotājus- pēc pakāpju principa! Mēs esam izdeguši savā  garīgos un fiziskos spēkus izsūcošajā darbā, par kuru saņemam ne algu, bet faktiski pabalstu. Katra mūsu skolas skolotāja alga Ls 245 par likmi mēnesī (pirms nodokļu nomaksas) drīz vien būs vienāda ar minimālo algu valstī! Bet kādas prasības! Skumji un smieklīgi ir tas, ka skolotājs par vesela mēneša darbu, kad ir nomaksājis nodokļus, saņem tikpat, cik nekvalificēts strādnieks. Vēl skumjāk ir tas, ka skolotāja ar augstāko izglītību, maģistra grādu savā specialitātē un 36 gadu darba pieredzi ir spiesta griezties Sociālajā dienestā un nonāk trūcīgās ģimenes statusā, jo nevar uzturēt savu ģimeni.

I. Mēs kategoriski esam pret, ka algu paaugstina tikai skolotājiem, kuri ieguvuši 4.un 5.kategoriju vairāku iemeslu dēļ:

1. Visiem skolotājiem nebija iespējas šīs pakāpes iegūt, jo pieteikušies uz darba izvērtējumu bija daudz vairāk skolotāju nekā izvērtēto.Bez tam arī pieteikšanās noteikumi ik pa laikam mainījās. Ja valstij nav naudas visu skolotāju darba izvērtējumam, tad nedrīkst paaugstināt algas tikai tiem, kuru darba izvērtēšana notika par Eiropas projekta līdzekļiem.
2. Daudzi skolotāji ieguvuši maģistra grādu jau daudzus gadus pirms šīpavasara „ pielīdzināšanas” . Šajā sakarā gribētos zināt: kā labā tāda pielīdzināšana vispār bija vajadzīga? Loģiski domājot, - ierēdņu izglītības mehāniskai paaugstināšanai un viņu piemērotības dažādiem amatiem pierādīšanai. Visiem skolotājiem ir 2.pakāpes augstākā izglītība savā konkrētā mācību priekšmetā vai izglītības posmā, bez tam ik pēc 3 gadiem – vismaz 36 stundu kvalifikācijas celšanas kursi. Vai mūsu cienījamie deputāti un visi ministri ir ar tik atbilstošām izglītībām visās tajās jomās, par kurām viņiem ir lemt tiesības? Mēs esam pārliecināti, ka nav. Tātad- mūsu valstī profesionāļu darbu pārbauda un koriģē neprofesionāļi, un tas jau daudz ko izskaidro, kāpēc mums ir tā, kā ir... Tāpēc uzskatām, ka skolotāja darba mēraukla ir pavisam vienkārša: atbilstoša augstākā izglītība, kvalifikācijas celšanas kursi, darba pieredze, skolēnu individuālā izaugsme mācību procesa laikā, kā arī pedagoga autoritāte skolēnu, viņu vecāku un apkārtējās sabiedrības vidū. Bet maģistra grādu ieguvušie pedagogi ar labiem rādītājiem agrāk minētajos parametros ar savu darbu  jau ir nopelnījuši 4.kategoriju vismaz.

II. Mēs kategoriski esam pret to, ka pedagogu algas paaugstina tikai par dažiem desmitiem latu mēnesī.

1. Krīzes dēļ algas netika samazinātas pakāpeniski par 10, tad vēl par 10 procentiem, bet uzreiz- par 40. Tāpēc skolotāju ienākumi samazinājās vairāk kā par 100 latiem mēnesī. Vairāk kā 2 gadus esam pacietīgi un ar cerībām gaidījuši labākus laikus. Citās jomās valsts darbā strādājošiem algas sasniegušas pirmskrīzes līmeni, arī jūs, cienījamie deputāti,, skandināt, ka krīzi esam pārvarējuši. Ja tā, tad vispirms- VISIEM pedagogiem jānodrošina pirmskrīzes saņemtā algas likme mēnesī, pēc tam varat domāt par 10% pielikumu no 01.09.2012. un vēl 10% no 01.01.2013. visiem vai tikai maģistriem, visiem vai noteiktu pakāpju ieguvējiem...
2. Mēs ar visu esam Eiropā- ar Eiropas cenām degvielai, elektrībai, pārtikas precēm, apģērbam un sadzīves tehnikai.Reizēm cenas pie mums  ir pat augstākas nekā Eiropas valstīs. Arī nodokļi mums ir vieni no augstākajiem. Tikai algas mums gan ne tuvu nav kā Eiropā! Vai tad cienījamie deputāti nezina, cik pelna skolotājs Eiropas valstīs? Mēs būtu priecīgi, ja mums atvēlētu kaut Eiropas melnstrādnieka algu, lai varam palikt Latvijā un strādāt mūsu bērniem, tātad valsts nākotnei.
3. Ir morāli bezatbildīgi un ciniski prasīt no skolotāja nemitīgu un pašaizliedzīgu darbu, par to nesaņemot adekvātu samaksu.  Skolotāja vērtība mūsu valstī ir nepieļaujami zema. Salīdzinot ar jums un citos mīkstos krēslos sēdošajiem, skolotāja atbildība katra mazā cilvēciņa priekšā ir daudz lielāka, nekā jūs to izjūtat visas valsts un arī pārējo valstu priekšā par to, kas pie mums notiek.
4. Mums ir kauns, ka esam spiesti vasarās doties peļņā uz ārzemju zemeņu laukiem, ka esam spiesti tur pateikt, par ko strādājam, kāpēc nevaram palikt ilgāk par augusta vidu; ka mums ir augstākā izglītība ar zinātnisku grādu, bet,  zemenes lasot,  pelnām savai ģimenei iztiku... Mums ir kauns arī par to, ka sen jau nevaram nopirkt jaunās grāmatas, nepasūtām periodiku, ka uz teātri varam atļauties aiziet pāris reižu gadā, ka regulāri iepērkamies „ humpalās” un nododam viens otram pašu bērnu nenonēsātās drēbes... Vai tā ir cilvēka cienīga dzīve skolotājam- gaismas nesējam, kuram bez visām prasmēm un zināšanām vispirms jāaudzina savos skolēnos arī patriotisms un  lepnums par savu valsti? Kā norīt šo nabadzības „ krupi” un pavērt lūpas slavas dziesmai? Vai  jūs, deputātu kungi, to prastu?

III. Mēs pieprasām skolotāju algu (pēc pirmskrīzes līmeņa sasniegšanas) dažu gadu laikā paaugstināt līdz vidējās algas līmenim valstī! Un nesakiet, ka mūsu valstī tādas naudas nav, lai to izdarītu.

1. Mūsu valstī ir pietiekami daudz naudas visam kam (dažādu padomnieku, viņu vietnieku un palīgu, sekretāru un kurjeru utt.) algošanai un izpriecu nodrošināšanai, tikai ne samaksai par darbu.Kā var viens un tas pats cilvēks tik labi padarīt darbu  7-8 dažādās vietās, ja par to katrā no tām maksā tūkstošus? Cik garai jābūt darba dienai? Neviens pedagogs 4-5-7 skolās vienlaicīgi pilnu likmi strādāt nav ne tiesīgs, ne spējīgs, jo diennaktī, kā zināms, ir tikai 24 stundas. To līdz bezgalībai pastiept garāku spēj tikai citplanētieši un mūsu vadoņi dažādās jomās, jo kā gan lai izdzīvo ar vienu tūkstoti mēnesī? Skolotājam gan, par likmi saņemot zem diviem simtiem, jāpietiek visam: ģimenes uzturēšanai, bērnu skološanai, nodokļu, rēķinu nomaksai par dzīvokli vai īpašumu, telefonu , internetu un TV mājās, ūdeni u.c.komunālajiem pakalpojumiem utt.  Vai paliek kas sevis pilnveidošanai un veselības uzlabošanai, atslodzei un kādam izbraukumam kopā ar ģimeni? Spriediet pats!
2. Pedagogi un citi budžeta iestāžu darbinieki ir faktiski valsts ķīlnieki jeb savdabīga valsts „ reketa” upuri, jo maksā visus pieprasītos nodokļus no katra lata un santīma, bet valsts vispirms par padarīto darbu nesamaksā tam atbilstošu algu, pēc tam no tā paša mazumiņa atņem lielus procentus, lai būtu tiem, kas n-tajās vietās pelna tūkstošus...  Pat sava darba piederumus pedagogi pērk paši, kaut visiem zināms, ka jums-„ tautas kalpiem”- bez krietni pāri tūkstotim lielās algas piemaksā gan par transporta izdevumiem, gan dzīvokļa īri, gan kancelejas piederumiem, gan ko citu, ko vēl pat neiedomājamies.

Tāpēc, izjutuši dziļu sociālo netaisnību vairāk kā desmit gadu garumā, esam kolektīvā nolēmuši rīkoties krasi, kā to dara sevi cienoši pilsoņi Eiropas attīstītajās valstīs: ja mūsu un citu skolu pedagogu prasības par algas paaugstinājumu minētos apmēros netiek ņemtas vērā:

Pirmkārt, esam gatavi 3 dienu Vislatvijas pedagogu streikam šī mācību gada eksāmenu laikā – jūnijā;
Otrkārt, esam gatavi beztermiņa streikam 1.septembrī, aicinot tajā piedalīties arī citu profesiju pārstājus, lai tas pāraug Vislatvijas streikā.