Aptauja
Vai Jūsu izglītības iestādē tiek ievērotas pedagogu tiesības?
noteikti jā
drīzāk jā, nekā nē
drīzāk nē, nekā jā
noteikti nē
grūti pateikt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   









Nesaprasts un aizvainots par kompetences apšaubīšanu

Piektdiena 25/05/2012

Slokas pamatskolas skolotāju
vēstule valdībai, paužot atbalstu LIZDA prasībām

Mēs, Slokas pamatskolas skolotāji, jūtamies tikpat nesaprasti, noguruši no dažādām runām par reformām un inovāciju ieviešanas nepieciešamību, kvalitātes neatbilstību kritērijiem un izmaiņām pedagogu samaksas sistēmā, kā lielākā daļa visas Latvijas skolotāju. No skolotāja tiek prasīts gandrīz vai neiespējamais - augsti mācību sasniegumi skolēnu ikdienas mācību darbā, labi rezultāti valsts pārbaudes darbos un mācību priekšmetu olimpiādēs, skolēnu prasmju un iemaņu attīstīšana dažādās jomās, interesantas un aizraujošas mācību stundas, moderno tehnoloģiju pielietojums ikdienas darbā, iejūtība, profesionalitāte un radošums. Piedevām tas viss nav iedomājams bez mācību priekšmeta standarta ievērošanas, dažadu plānu un vielas sadaļu veidošanas un vēl daudziem un dažādiem citiem „papīru kalniem”. Un kur tad vēl laiks pašizglītībai, lai skolotājs kārtējo reizi netiktu publiski noķengāts par nekompetenci un citām ne īpaši glaimojošām lietām!
Vai Jums vispār ir kāds priekšstats par to, kas notiek tajās skolās, kas nav elitāras, neatrodas galvaspilsētā, un kāds ir šādu skolu „vidējā statistiskā skolēna portrets”?
Cienījamais izglītības ministra kungs 27.aprīļa LTV 1 ”100.panta preses klubā” pārliecinoši uzskaitīja piecas mūsdienu vidusskolu beigušam jaunietim nepieciešamās prasmes: spēju sadarboties ar citiem, augsta līmeņa digitālās spējas, pamatīgas zināšanas eksaktajos priekšmetos, padziļinātas zināšanas kādā no humanitārajiem priekšmetiem, bet īpaši tika uzsvērts valodas lietojums un tās saturiskā izpratne dzimtajā un vēl vismaz 2 svešvalodās. Protams, ka visu iepriekš uzskaitīto skolēns neapgūst tikai vidusskolā, tomēr nav noslēpums, ka līdz vidusskolai visi skolēni nemaz netiek.
Vai Jums, ministra kungs, ir skaidrs, ka pamatskolas posms katra skolēna dzīvē ir tas svarīgākais un grūtākais? Un grūts tas ir ne tikai skolēnam, kurš, visticamāk, ņemot vērā vecumposma īpatnības un dažādus tikpat svarīgus blakusfaktorus, ir ne īpaši motivēts godprātīgi un savām spējām atbilstošā līmenī apgūt zināšanas, grūts tas ir jebkuram pamatskolā strādājošam pedagogam. Lielākā daļa Latvijas skolotāju katru dienu veic Neiespējamo Misiju, jo cenšas, māca, skaidro, uzklausa, arī prasa, lūdz un aizrāda. Un bieži vien savu darba dienu beidz ar vainas apziņu par to, ka nav izdevies, nav saprasts, nav iemācījis tādā līmenī, lai „būtu līmenī”.
Varbūt, ministra kungs, lai runātu par mācīšanas kvalitāti un augstā līmenī attīstītām prasmēm un iemaņām, vajadzētu sākt ar pavisam vienkāršām lietām - nevis  uzsvērt to, ka skolēnu trūkst, kas, protams, valstiskā līmenī un pat mūsu skolā tā arī ir, bet gan izprast, ka  skolēnu skaita ziņā mazākās klasēs ir vieglāk mācīties gan bērnam, gan strādāt skolotājam, jo rodas iespēja nodrošināt katram tik nepieciešamo individuālo uzmanību.Ja būtu noteikts mazāks skolēnu skaits pamatskolas klasēs, būtu iespēja vienas lielas un pārpildītas klases vietā izveidot divas mazākas. Tad arī būtu tā augstā zināšanu kvalitāte un prasmes, ko diemžēl ne vienmēr var panākt pārpildītās klasēs, kur rodas disciplīnas un motivācijas problēmas. Jūs pats teicāt, ka „skolai jābūt lokalizētai”.
Vēl kāda lieta. Skolā it kā visi pedagogi ir vienlīdz svarīgi, tomēr vislielākā atbildība gulstas uz valodu skolotāju pleciem. Arvien biežāk arī latviešu skolās skolotāji sastopas ar bērniem, kuriem valsts valoda ir svešvaloda. Un neviens vairs neapstrīd to, ka katra nākamā skolēnu paaudze aizvien sliktāk raksta, lasa un izprot lasīto, kaut gan tieši šajos mācību priekšmetos apgūstamās prasmes ir visu skolēna mācību sasniegumu pamatā.
Skolotājs jūtas nesaprasts, aizvainots par kompetences apšaubīšanu ar nevajadzīgām kontrolēm, pārguris, rakstot brīžam liekus papīru blāķus, un jūtas pazemots par sabiedrības attieksmi pret šo profesiju. Ministra kungs gan minēja, ka pedagogu profesija esot piecu prestižāko vidū, taču valsts un sabiedrības attieksme rāda ko citu.
Tāpēc mēs pilnībā atbalstām to daudzo Latvijas pedagogu tūkstošu prasības, lai mūsu darbs tiktu pienācīgi un cilvēka cieņu neaizskaroši novērtēts arī materiālajā ziņā. Mēs pievienojamies visām LIZDA izvirzītajām prasībām valdībai.