Aptauja
Vai pedagoģiskā izglītība, ko šobrīd piedāvā augstākās izglītības iestādes Latvijā, nodrošina pedagogus ar visām darbam nepieciešamajām kompetencēm?
noteikti jā
drīzāk jā, nekā nē
drīzāk nē, nekā jā
noteikti nē
grūti pateikt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   









Valstī trūkst skaidras izglītības finansējuma politikas

Piektdiena 25/05/2012

Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas skolotāju
vēstule valdībai, paužot atbalstu LIZDA prasībām

Mēs novērtējam pēdējos gados paveikto darbu izglītības nozares sakārtošanā. Tikai daži labie piemēri – tieši šajās dienās skola ir saņēmusi un jau strādā ar interaktīvo tāfeli, datu kameru un gaida līgumā paredzētos stacionāros datorus Latvijas skolu informatizācijas projekta ietvaros;  jau pāris gadus pirmsskolas skolotāja slodze ir samazināta no 36 uz 30 stundām; visiem pedagogiem ir bijusi iespēja  no 2009. gada  ESF projekta ietvaros tālākizglītoties un iegūt papildspecialitāti bez maksas vai arī novērtēt savu kvalifikāciju, saņemot stipendiju. Skolas vidi ir bijis iespējams sakārtot par pašvaldības līdzekļiem un pilnībā renovēt klimata pārmaiņu finanšu projekta ietvaros. Uzskaitījumu varētu turpināt, un tieši tāpēc mūsu kolektīvs ir gatavs radoši un mūsdienīgi strādāt pilnvērtīgā izglītības vidē. Ar savu vēstuli gribam uzsvērt gan savu atbildību, gan bažas par izglītības sistēmu valstī. Mums nav vienaldzīga savas skolas un Latvijas izglītības nākotne.

Vairāk nekā 20 gadi aizvadīti neatkarīgā Latvijā, taču problēmas tikai palielinās:
• Latvijā nav vienotas izglītības jautājumu pētniecības sistēmas.
• Visus šos gadus trūkst skaidras izglītības finansējuma politikas, kas mainās līdz ar izglītības ministra maiņu.
• Jaunie skolotāji uz skolu strādāt nenāk zemā atalgojuma dēļ.
• Nepietiekams finansiālais nodrošinājums skolām informācijas tehnoloģiju iegādei gan kā mācību līdzeklim, gan kā darba instrumentam skolotājiem, jo jānodrošina ar datortehniku gan mācību priekšmeta „Informātika”, gan citu mācību priekšmetu mācīšanās datorklasē. Savukārt skolotājiem jāveic darbs e-klases vidē, interneta vidē gatavojoties stundām.
• Nevienāda attieksme pret mācību priekšmetiem pa izglītības posmiem (piemēram,  dabaszinātņu priekšmetu apguvei no 7.klases bija iespēja izmantot ESF projektu finansējumu materiāltehniskajiem līdzekļiem un skolotāju apmācībai, pamatizglītības 1.posmu atstājot bez šādas iespējas).
• 1. – 4. klašu skolotāju atalgojums ir mazāks nekā 5. – 9. klašu un vidusskolās, jo  finansējums veidojas, ņemot vērā koeficientu 0,75 par vienu 1. - 4.klašu skolēnu ( 5. – 9. klasēm – 1, vidusskolai -1,25.)
• Kopš finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas Latvijā pastāv izteikta pedagogu darba samaksas algas likmes diferenciācija, ko iespaido demogrāfiskā situācija, tādējādi nepamatoti diskriminējot pedagoga profesiju.
• Pedagogiem netiek nodrošināts samērojams atalgojums - tas neatbilst izvirzītajām pedagogu kvalifikācijas prasībām, darba intensitātei, atbildīgumam, objektīvai nepieciešamībai regulāri pilnveidoties.
• Attiecībā pret iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju Latvijas pedagogu darba samaksa ir viena no viszemākajām Eiropā.
• Minimālā alga valstī LVL 200,00, iztikas minimums uz vienu iedzīvotāju – LVL 176,00. Pedagoga kvalifikācija, atbilstība un sagaidāmais rezultāts valstī ir novērtēti gandrīz vienā līmenī ar minimālo darba algu. Ja 2002. gadā pedagoga minimālā darba samaksa par likmi bija divas reizes lielāka par valstī noteikto minimālo darba algu, tad tagad starpība ir sarukusi, pedagoga darba samaksa tiek pielīdzināta minimālajai darba algai.

Balstoties uz iepriekš minētajiem iemesliem, mēs atbalstām LIZDA izvirzītās prasības!