Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Vai vainīgs skolas direktors?

Pirmdiena 24/09/2012

1.septembrī sākas jaunais mācību gads, un, kā tas jau pierasts pēdējos gados, daudzi skolotāji septembrī vēl nezina, kāda būs viņu mēnešalga, un pie visa vaino skolas direktoru. Vai tiešām pie tā vainīgs direktors?
Darbinieka un darba devēja savstarpējās darba attiecības tiek dibinātas, noslēdzot rakstveida darba līgumu. Puses vienojas par galveno – darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Darba līgumam jābūt noslēgtam pirms darba uzsākšanas.
Kā tas reāli notiek? Kaut arī skolotāja darba samaksa tiek maksāta no valsts budžeta, precīzs mēnešalgas apmērs nav noteikts nevienā normatīvā aktā – tas jāaprēķina.
Kas to dara un kā? Tā kā valstī kopš 2009.gada 1.septembra ir noteikts finansēšanas princips „Nauda seko skolēnam”, saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” novadu un republikas pilsētu pašvaldības nodrošina, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) līdz attiecīgā gada 5.septembrim (šogad – līdz 7.septembrim) tiek ievadīta un apstiprināta informācija par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1.septembrī (šogad – 3.septembrī) izglītības iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām).
Atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina normēto bērnu un skolēnu skaitu katrā izglītības pakāpē, piemērojot noteikumos Nr.1616 apstiprinātos koeficientus gan pa klašu grupām, gan izglītības programmām. Mērķdotācijas aprēķināšanai tiek ievērota arī bērnu un skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi (laukos 8, republikas pilsētās – 10,2).
Ministrijas sastādīto mērķdotācijas sadales projektu akceptē mērķdotācijas sadales uzraudzības komisija, kuras sastāvā iekļauti arī arodbiedrības pārstāvji, un šis projekts tiek iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc tam novadu un republikas pilsētu pašvaldības izstrādā un apstiprina mērķdotācijas sadales kārtību un atbilstoši šai kārtībai sadala mērķdotāciju izglītības iestādēm.
Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pedagogu darba samaksas aprēķinu piešķirtā finansējuma ietvaros atbilstoši pedagogu tarifikācijai, taču ar ievērojamām likumā noteikto termiņu nobīdēm. Piemēram, pagājušajā mācību gadā Ministru kabinets savu rīkojumu (Nr.515) pieņēma tikai 5.oktobrī, un tikai pēc tam visi pašvaldību veiktie provizoriskie darba likmju aprēķini ar vai bez korekcijām kļuva par pamatu reālajām algas likmēm.
Kā vērtēt šādu situāciju? No Darba likuma prasībām raugoties, pieņemot darbā skolotāju ar 1.septembri, nav iespējams darba līgumā norādīt viņa mēnešalgu kā to pieprasa Darba likuma 40.panta otrā daļa, kas, neapšaubāmi, ir pārkāpums. Lielākajā daļā noslēgto darba līgumu darba devēji atsaucas uz attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, proti, darba līguma punkts par darba samaksas apmēru tiek izteikts apmēram šādi: „Darba samaksu aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi””. Tātad jāsecina, ka faktiskais dokuments, kas ietver ziņas par skolotāja mēnešalgu, ir tarifikācija. Un, kaut arī Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgie darbinieki uzskata, ka lielākajā daļā izglītības iestāžu tarifikācijas projekti saskan ar galīgo variantu, tie ir tikai projekti, kas neļauj noteiktajā kārtībā noformēt visus nepieciešamos dokumentus.
Līdz ar to izglītības iestāžu vadītāji šajā procesā izrādās tādi kā bez vainas vainīgie, jo attiecībā pret skolotājiem ir darba devēji, kas nespēj savlaicīgi aprēķināt un paziņot darba samaksas apmēru.
Ko darīt? Kamēr skolotāju darba samaksu aprēķinās augstāk aprakstītajā veidā, visiem spēkiem veicināt ātrāku nepieciešamās informācijas ievadīšanu VIIS sistēmā valdības apstiprinātajos termiņos. Tomēr, iespējams, ka jādomā par citu finansēšanas modeli, jo skolotājs ir vienīgā profesija, kura algu skrupulozi izrēķina, pamatojoties no skolēnu skaita skolā, mācību stundu, apmaksāto pienākumu un atbalsta pasākumu skaita, kā arī demogrāfiskās situācijas valstī.
Juridiska rakstura jautājumus arodbiedrības biedri LIZDA biroja juriskonsultei ikdienā var uzdot pa e-pastu: brigita.fricsone@lizda.lv vai pa tālruni 67035949, 27897701. Lai saņemtu bezmaksas konsultāciju, lūdzam obligāti minēt savu vārdu, uzvārdu un LIZDA pirmorganizācijas nosaukumu, kurā esat reģistrēts kā arodbiedrības biedrs.