Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Par pētījuma „SkolasNauda.lv” datu objektivitāti

Otrdiena 25/09/2012

Kopš jaunā mācību gada sākuma esam saņēmuši vairākus sašutuma pilnus zvanus no dažādām Latvijas skolām, kuras apšaubījušas mediju veiktā pētījuma „Skolasnauda.lv” datu objektivitāti, jo daudzas vecāku sniegtās liecības par tēriņiem bērnu sūtīšanai skolā neatbilst patiesībai.

Arī paši pētījuma mājas lapā pārliecinājāmies, ka informāciju par tēriņiem mācību grāmatām, darba burtnīcām, kancelejas precēm, sporta apģērbam un fonda naudu var sniegt jebkurš interesents, uzrādot jebkādas summas – pat 1000 latus par mācību grāmatu iegādi, piemēram, Vijciema pamatskolā.
Kāds vecāks pētījuma mājas lapā iesniedzis liecību, ka šogad iztērējis 530 latus grāmatu iegādei sava bērna mācībām Ulbrokas vidusskolas 2.klasē. Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka un bibliotekāre Astrīda Cimure arodbiedrībai dokumentāli apliecināja, ka šogad skolēnu nodrošinājumam ar grāmatām no skolas budžeta iztērēti 5423,77 lati, tostarp, 2.klases skolēnu grāmatām – 423,40 lati. Grāmatas iegādātas visām 1. – 3., 5. – 12.klasēm un nav prasīts tās pirkt vecākiem.
Jaundubultu vidusskolas direktors Ēriks Annuškāns, par kura skolas 11.klasi pētījuma mājas lapā bija ziņots, ka fonda nauda ir 100 lati, bet par grāmatām jātērē 75 lati un 35 lati par darba burtnīcām, arī informēja, ka dati nav patiesi. Jaundubultu vidusskolas 11.klasē skolēnu vecākiem esot jāpērk tikai viena angļu valodas grāmata.
Pētījuma „Skolasnauda.lv” mājas lapā pausto datu patiesumu noliedz arī Dravnieku pamatskolas, Bejas pamatskolas, Liepājas 15.vidusskolas, Rīgas Lietuviešu vidusskolas un citu izglītības iestāžu vadība.

Kā vēstīts mājas lapā „Skolasnauda.lv”, pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik ģimenei izmaksā viena bērna sūtīšana skolā. Arodbiedrība griezās pie pētījuma veicējiem, lai noskaidrotu kā tiek nodrošināta datu objektivitāte un vai mājas lapā „Skolasnauda.lv” apkopotā informācija kalpo arī par pamatu mediju saturam un dažādu institūciju, piemēram, Tiesībsarga darbībām un secinājumiem.
Pētījuma veicēji savā atbildē arodbiedrībai minēja, ka aptaujai ir tikai informatīvs raksturs un tā netiek nodota nekādām institūcijām. Lapā redzamie ir lietotāju ievadītie dati, kas tālāk tiek pārbaudīti, sazinoties ar iesniedzējiem un skolām. Ja iesniedzējs neatsaucas  vai nevar paskaidrot neticami lielos tēriņus, tad dati tiek dzēsti. „Diemžēl nav iespēju pārbaudīt vai datus ievada tikai vecāki un vai tur uzdarbojas kādi jokdari, tāpēc drīzumā datu ievadīšanu slēgsim un ķerismies pie pārbaudīšanas, pēc tam arī būs gala secinājumi, kas tiks publiskoti,” minēja pētījuma veicēji.

Jautājumus, ieteikumus un kritiku par pētījumu „Skolasnauda.lv” aicinām paust, rakstot tā autoriem uz e-pastu: skolasnauda@gmail.com

Šobrīd Latvijā joprojām nav noteikts, kuri mācību līdzekļi jānodrošina no valsts, pašvaldības un vecāku naudas makiem. Taču zināms, ka līdz gada beigām paredzēts grozīt attiecīgos Ministru kabineta noteikumus, lai definētu, kas ir mācību līdzekļi un no kādiem avotiem tie jāiegādājas.

Paralēli tam, arodbiedrība, uzsver, ka pedagoga darba vides uzlabošanas kontekstā ir jāakcentē arī pedagogiem darbam nepieciešamo mācību materiālu izdevumu segšana. Kā liecina LIZDA veiktā nelielā aptauja, šobrīd lielākā daļa pedagogu jeb 84% no 150 respondentiem darbam nepieciešamo materiālu iegādei tērē no 50 līdz 100 latiem mācību gadā. Tā ir nevēlama tendence, jo darba devējs materiālus darbam nodrošina pilnībā tikai 1% aptaujāto pedagogu. Pedagogi vēlas savu darbu veikt pēc iespējas labāk, bet daudzviet Latvijā viņi ir spiesti tērēt personiskos līdzekļus, piemēram, kancelejas preču iegādei, lai pavairotu pārbaudes darbus vai mobilajiem sakariem, lai sazinātos ar skolēnu vecākiem.