Aptauja
Vai Jūsu izglītības iestādē tiek ievērotas pedagogu tiesības?
noteikti jā
drīzāk jā, nekā nē
drīzāk nē, nekā jā
noteikti nē
grūti pateikt
[Rezultāti] [Arhīvs]

  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   









Latvijai jāpiešķir būtiska nozīme zinātnes attīstībai

Sestdiena 10/11/2012

Dita Kalniņa, LIZDA sabiedrisko attiecību asistente (dita@lizda.lv)

10.novembri Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) 2001.gadā pasludināja par Pasaules Zinātnes dienu mieram un attīstībai, kuras galvenais mērķis ir atgādināt cik svarīgi ir sniegt atbalstu pārdomātas zinātnes attīstības veicināšanai. Līdzās tam tiek izcelta arī nepieciešamība veicināt zinātnieku savstarpēju sadarbību un lielāku zinātnes sasaisti ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem.
Nenoliedzami, valsts atbalsts zinātnei ir aktuāls jautājums arī Latvijā, tieši tādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība devās ciemos pie jaunā zinātņu doktora, Koksnes ķīmijas institūta arodkomitejas priekšsēdētāja Jāņa Rižikova un Latvijas Zinātņu akadēmijas arodorganizāciju Padomes priekšsēdētājas Māras Kazubiernes, kuras darba vieta ir Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, lai labāk izprastu kopējo noskaņojumu kāds valda starp nozarē strādājošajiem.
Neskatoties uz  zinātnieku neseno apbalvošanu un godināšanu Zinātnes dienas ietvaros, ko rīko AS “Grindeks” fonds “Zinātnes un izglītības atbalstam” sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, abi zinātnieki atzīst, ka nekādas citas īpašas tradīcijas starp nozarē strādājošajiem nav izveidojušās, kā sagaidīt un atzīmēt 10.novembri. Māra Kazubierne stāsta, ka esot daudz darba, tāpēc neatliek laiks domāt par svinībām. Agrāk zinātniekiem bijis vieglāk - katrs strādāja pie viena vai diviem projektiem, veltīja tam noteiktu laiku, pilnu atdevi un saņēma par to stabilu atalgojumu, tagad viss ir citādāk, bieži vien ir jāraujas uz vairākām pusēm, lai savāktu iztikas minimumu, garantijas par pilnvērtīgu atalgojumu nav nekādas. Arī Jānis Rižikovs min, ka darbu esot pietiekami, neskatoties uz to, ka krīzes laikā finansējums tika samazināts par 62%, nekas nav apstājies, tiek savilktas ciešāk jostas un iesāktie projekti virzās uz priekšu. Reizēm dēļ tā, ka vienai personai jāuzņemas vairāki darbi, citādāk finansiālā ziņā izdzīvot ir problemātiski, atdeve nav tik liela, un kvalitātes ziņā cieš gan jau iesāktie projekti gan arī tie, kuri vēl ir attīstības stadijā.
Atsaucoties uz nesen parakstīto līgumu starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ziemeļu Ministru padomi par Zinātnisko institūtu starptautisku izvērtēšanu, uz jautājumu vai šāda vērtēšana ir nepieciešama, abi zinātnes darbinieki atbild apstiprinoši. Satraukumu vien rada neziņa par vērtēšanas kritērijiem, jo ne visus institūtus var salikt uz vienas paralēles un salīdzināt, piemēram, ja viena no galvenajām mērauklas vērtībām būs starptautiskas publikācijas, tad šādā gadījumā cietīs institūti, kas vairāk nozīmīgi ir tikai Latvijas robežās. Citādā ziņā gan Māra Kazubierne, gan Jānis Rižikovs uzskata, ka vairākumā institūtu darbība tiks novērtēta pozitīvi, līdzīgi kā tālajā 1992.gadā, kad šāds izvērtējums veikts pēdējo reizi. Institūtu darbības efektivitāti pierāda apstiprinātie projekti, kuri pieteikumu ziņā nav daudz, tomēr ir kvalitatīvi un perspektīvi.
Kā vislielāko problēmu abi zinātnes darbinieki izceļ valsts nepietiekamo finansiālo atbalstu. Bioloģijas institūts, kurā strādā Māra, darbojas bez apkures. Uz siltumenerģiju tiek ietaupīts,  lai segtu visus infrastruktūras izdevumus un atlicinātu līdzekļus algām. Šādos apstākļos, mitrā, drēgnā ēkā, samazinās darbaspējas, turklāt cieš ne tikai strādājošo veselība, bet arī dārgās iekārtas, kuras iegādātas par Eiropas Savienības projektu līdzekļiem. Apkuri nevar atļauties arī tādi nozīmīgi institūti kā LU Fizikas institūts, LU Polimērmehānikas institūts un RTU Neorganiskās ķīmijas institūts. Nepietiekamā bāzes finansējuma dēļ ir grūti segt Eiropas projektu līdzfinansējumu. No zinātniekiem tiek prasītas publikācijas, taču no 2010.gada netiek piešķirts finansējums konferenču organizēšanai, iestāžu biedru maksai starptautiskās apvienībās un dalības maksai starptautiskās konferencēs, kas ievērojami palielinātu zinātnieku kontaktu loku un sadarbības iepējas.
Atgiežoties pie tā, ka Pasaules Zinātnes dienā uzsvars tiek likts tieši uz zinātnes komunikācijas jautājumu sekmēšanu, veicinot jauniešu interesi par zinātni, parādot to kā intriģējošu un interesantu mūsu dzīves sastāvdaļu, gribētos minēt, ka sākumā ir jāsakārto pamati, sākot ar bāzes finansējumu, kam vajadzētu kalpot par stabilitātes garantu. Savu dzīvi ar zinātni saista daudz entuziasti, taču jaunie speciālisti nāk ar zināmām ambīcijām. Institūtiem ir grūti piesaistīt jaunos zinātniekus, kuri nereti pēc studiju beigšanas ir pieraduši pie lielām stipendijām, lai vēlāk strādātu par algu, kas nereti ir zemāka par minimālo. Jaunie Zinātnieki retos gadījumos paliek strādāt institūtos, daļa aizbrauc uz ārzemēm, citi atrod darba iespējas privātos uzņēmumos, citi nomaina profesiju, kas nav saistīta ar iegūto izglītību, un saņem lielāku un stabilāku atalgojumu.
Protams, tālāka zinātnes komunikācija ar sabiedrību arī ir nepieciešama, kā saka Jānis: „Pajautājiet jebkurai neiesaistītajai personai ar ko mēs nodarbojamies, viņi domā, ka mēs tik te tā pacilājam kolbas, padedzinām koksni un tērējam valsts budžeta līdzekļus”. Jaunais zinātnieks piebilst, ka eksakto zinātņu institūtu darbībai Latvijas robežās tiktu piešķirta lielāka nozīme, tad, ja valstī būtu attīstītāka rūpniecība.
Jānis Rižikovs šobrīd zinātnes attīstību Latvijā vērtē pozitīvi, jo notiek sadarbība ar mazajiem rūpniekiem, ir iespējas pieteikties Eiropas projektiem, tikai, diemžēl, finansējums šobrīd neaug proporcionālā līknē ar izaugsmes iespējām. Savukārt Māra Kazubierne uzsver, ka stabils atalgojums ir primārais, kas nepieciešams, lai mazinātu neziņu un satraukumu, un aicina zinātniekus ne tikai godprātīgi pildīt savu darbu, bet arī vairāk pastāvēt par sevi un savām tiesībām, lai nozarē strādājošajiem būtu miers un stabilitāte, un zinātnē produktīva attīstība.

Foto:  Jānis Rižikovs Koksnes ķīmijas institūta laboratorijā