Aptauja
Vai Jūsu pārstāvētajā augstākās izglītības iestādē ar 2019.gada 1.janvāri ir paaugstinājusies zemākā mēneša darba algas likme?
Jā, ir paaugstinājusies
Nē, nav paaugstinājusies
Neesmu informēts / -a
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Arodbiedrību jaunieši gūst pieredzi Briselē

Pirmdiena 10/12/2012

Decembra sākumā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Jauniešu padomes pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Briseli, Beļģiju. Jauniešu delegācijas sastāvā bija Edgars Grigorjevs no Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Verners Akimovs no Ceļu darbinieku arodu apvienības, Evija Kirika no Celtnieku arodbiedrības, Elīna Dābola no Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības “LAKRS” un LBAS Jauniešu padomes koordinatore Ieva Freiborne.
Jaunieši piedalījās Eiropas Arodbiedrību konfederācijas Jauniešu komitejas sēdē, devās vizītē uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, tikās ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli un Beļģu arodbiedrības CGSLB/ACLVB pārstāvjiem.

Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) Jauniešu komitejas sēde
ETUC Jauniešu komiteja pārstāv strādājošo Eiropas jauniešu intereses Eiropas Arodbiedrību konfederācijā, nodrošinot līdzdalību ETUC politiku plānošanā un īstenošanā. Komitejas uzdevums ir pieņemt viedokli jauniešu nodarbinātības jautājumos un to paust ETUC Izpildkomitejā, izstrādāt rīcības programmas, organizēt starptautiskus seminārus un konferences, mācību sesijas un kampaņas jaunajiem darbiniekiem Eiropā. ETUC Jauniešu komiteja sastāv no Eiropas Arodbiedrību konfederācijas dalīborganizāciju jauniešu struktūrām, tostarp, LBAS Jauniešu padomes pārstāvja (I. Freiborne), komitejas sekretariāta un sešiem ievēlētiem Biroja pārstāvjiem.
ETUC Jauniešu komitejas 4.decembra sanāksmē piedalījās ap 40 jauniešiem no Austrijas, Beļģijas,  Dānijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas, Zviedrijas. Sanāksmi vadīja ETUC Jauniešu komitejas prezidents Tiebaut Weber. Darba kārtībā pārsvarā bija jautājumi, kas saistīti ar jaunatnes nodarbinātības uzlabošanu Eiropā, proti, sarunas par “Jaunatnes nodarbinātības rīcības ietvaru”; ziņojums par ETUC un Eiropas Darba devēju un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu (CEEP) centra rīkotā semināra “Jaunatnes nodarbinātība” rezultātiem, kas tiks ņemti par pamatu ETUC 2013.gada 24.aprīlī plānotās Briseles konferences rezolūcijai.
Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta politikas speciāliste Brigitte Degen Jauniešu komitejai prezentēja “Eiropas Jauniešu nodarbinātības garantiju”, kuras aktivitātes turpmāko gadu laikā paredz 2 miljoniem jauniešu rast iespēju iesaistīties aktīvajā darba tirgū, stažēšanos, tālākizglītību un mobilitāti. Jaunatnes garantiju plānots finansēt no Apvienoto Nāciju trīspusējās Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) un Eiropas Savienības struktūrfondiem. “Mēs ģenerāldirektorātā cenšamies iedzīvināt šo risinājumu paketi cik vien spējam un ar tiem līdzekļiem, kuri mums ir, bet tā ir smaga politiska cīņa, kurā jāiesaistās arī Eiropas sociālajiem partneriem,” savā prezentācijā uzsvēra Degen. Eiropas Komisijas paziņojums par Jaunatnes garantiju Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izplatīts 5.decembrī. Paziņojumam publisku atbalstu pauda arī Eiropas Arodbiedrību konfederācija un tās ģenerālsekretāra vietnieks Patrick Itschert, to iepriekš pārrunājot ETUC Jauniešu komitejas sanāksmē. Eiropas Jauniešu nodarbinātības garantija būs galvenā tēma arī plānotajā ETUC Jauniešu komitejas konferencē 2013.gada beigās Romā.
Jauniešu komiteja sanāksmē apsprieda arī Eiropas arodbiedrību institūta (ETUI) mācību semināru piedāvājumu arodbiedrību jaunajiem līderiem, ar ko klātesošos iepazīstināja ETUI Izglītības departamenta direktors Ulisses Garrido. Semināru piedāvājumā izskanēja tēmas: konfliktu risināšana; organizācijas attīstības iespējamie scenāriji un metodoloģijas; multimediji un komunikācijas prasmes; projektu menedžments; valodu mācīšanās tiešsaistē (specifisko vārdu krājums īpaši arodbiedrību darbiniekiem); u.c.  Garrido uzklausīja jauniešu pieredzi un vērtējumu par ETUI līdzšinējo semināru piedāvājumu, kā arī aicināja jauniešus savās arodbiedrībās apzināt un ieteikt nacionālā līmeņa ekspertus, kuri varētu kļūt par Eiropas līmeņa treneriem arodbiedrību jauniešu mācību semināros. Savā runā ETUI Izglītības departamenta direktors uzsvēra, ka arodbiedrības nedrīkst pazaudēt ieguldītās investīcijas jauno līderu izglītībā, bet ir jārod tām noderīgs, nopietns, ilgtermiņa pielietojums organizācijas attīstībā.
Sanāksmē tika uzklausīts arī ziņojums par Eiropas pensionāru federācijas (FERPA) un ETUC Jauniešu komitejas kopīgi rīkotās Kipras konferences “Gads aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei” rezultātiem, kā arī ETUC konfederālās sekretāres Judith Kirton-Darling ziņojums par jaunatnes projektu ilgtspējīgai attīstībai, kura ietvaros darba grupas strādā pie pētījuma par klimata pārmaiņām, kas nākamajā gadā tiks prezentēts starptautiskā konferencē.
ETUC Jauniešu komitejas sanāksmes noslēgumā Biroja pārstāvji īsumā iezīmēja aizvadītā gada lielākos veikumus un nākamā gada nozīmīgākās aktivitātes. Viena no tādām būs ETUC jauniešu konference 2013.gada beigās Romā, kurā notiks arī Izpildkomitejas vēlēšanas.

Vizīte Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā (EESC)
Ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbu un galveno mītni Briselē LBAS Jauniešu padomes pārstāvju delegāciju klātienē iepazīstināja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, kurš ir viens no Latvijas darba ņēmēju interešu pārstāvjiem EESC. Komitejā darbojas 7 Latvijas pārstāvji, tostarp, LBAS ārējo sakaru koordinētāja Ariadna Ābeltiņa.
EESC ir Eiropas Savienības (ES) konsultatīva iestāde, kas konsultē Eiropas Komisiju, Padomi, Eiropas Parlamentu, sniedzot atzinumus par ierosinātajiem ES tiesību aktiem un izstrādājot pašiniciatīvas atzinumus par svarīgiem tematiem. Viens no EESC galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt “tiltu”, kas vieno ES iestādes un organizētu pilsonisko sabiedrību. EESC uz esošo pilnvaru termiņu no 2010. līdz 2015.gadam darbojas 27 ES dalībvalstu valdību izvirzīti 344 locekļi, kuri darbojas kādā no trijām grupām: 1) darba devēji; 2) darba ņēmēji; 3) dažādu interešu pārstāvji (lauksaimnieku, vides, patērētāju, ģimeņu un citu nozaru NVO pārstāvji). Darbs noris sešās sekcijās un plenārsēdēs. Komitejas darbu šobrīd vada dažādu interešu jeb trešās grupas pārstāvis – EESC priekšsēdētājs no Zviedrijas – Stafans Nilsons. EESC budžets ir aptuveni 120 miljoni eiro gadā. EESK ir labvēlīgi ietekmējusi daudzas iedzīvotājiem svarīgas ES politikas jomas. Pētījums liecina, ka vismaz četri no pieciem EESK atzinumiem tā vai citādi ietekmē Eiropas Savienības tiesību aktus.
Pēc iepazīšanās ar komitejas misiju un funkcijām, LBAS jaunieši piedalījās interesantā EESK iniciatīvas pasākumā “Izvēlies dzejoli”. EESK pārstāvjiem un biroja darbiniekiem bija iespēja iesūtīt savus dzejoļus un radošos domugraudus, no kuriem konkursa kārtībā tika izvēlēti pieci labākie, kas ir pierādījums daudzkultūrai un daudzvalodībai Eiropā, bet tanī pat laikā vieno mūs kā Eiropas pilsoņus.

Tikšanās ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli
Uz tikšanos ar Ekonomikas zinātņu doktoru, Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli LBAS jaunieši ņēma līdzi LBAS Jauniešu padomes apzinātos iespējamos risinājumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai Latvijā, kurus iepriekš iesniedza arī Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai. Eiroparlamentārietis Zīle kopumā atbalsta arodbiedrību jauniešu priekšlikumus, kā īpaši nozīmīgu uzsverot ideju par darba devējiem izdevīgu fiskālo stimulu pielietošanu jeb valsts subsidēto prakses vietu izveidi studentiem. Šis priekšlikums var izpausties kā nodokļu atlaides vai atvieglojumu veidā, taču pēc stingru nosacījumu izpildes no darba devēju puses – tiek radīta jauna darba vieta, nesamazinot esošo skaitu, jaunietis ir jānodarbina noteiktu laiku u.tml. Savukārt par darba tirgus speciālistu pieprasījuma prognozēšanu turpmākajiem 5 gadiem Zīle izteicās, ka Latvijas augstskolām ir jāgatavo konkurētspējīgi jaunieši Eiropas Savienības tirgum. “Latvijas politiķiem nevajadzētu plānot tik “šauri” šādas prioritātes,” minēja Zīle.  Runājot par prioritātēm un attīstību visā sarunā ik pa brīdim pieskārāmies Eiropas vīzijai. Eiropas Parlamenta deputāts uzsvēra, ka Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam projektā kā ekonomiskā izrāviena vadmotīvs ir mērķtiecīgi iestrādāta vīzija par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, jo Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošana notiek, pamatā uz Nacionālā attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Nacionālais attīstības plāns nosaka attīstības budžeta sadali. Sarunas noslēgumā vaicājām Eiroparlamentārietim arī par Latvijas pievienošanos eiro zonai no 2014.gada, uz ko Zīle atbildēja, ka gan ekonomiskie, gan arī ģeopolitiskie argumenti liecina par to, ka Latvijai ir iespēja ieviest eiro. Viņš minēja, ka tas ir politiski grūts jautājums, jo Latvijas valdībai būs rūpīgi jāskaidro sabiedrībai gan visi ieguvumi, gan kopīgie izaicinājumi, īpaši fakts, kādēļ Latvijai 5 gadu laikā vajadzēs Eiropas stabilizācijas mehānismā iemaksāt 140 miljonus eiro. Ja Latvijā tiks rīkots laikietilpīgs referendums, tad pavisam droši izkritīsim no eiro ieviešanas grafika. Jau nākamā gada februārī ministru prezidentam jāpieprasa Eiropas Centrālajai bankai Konverģences ziņojums, kas būs nopietns solis eiro ieviešanai. Ja Latvija pievienosies eiro zonai, tad spekulācijām ar cenu un atalgojuma pārrēķiniem nevajadzētu būt, jo nākamā gada jūlijā būs oficiāla vienošanās par pārejas kursu.

Tikšanās ar Beļģu arodbiedrības CGSLB / ACLVB pārstāvjiem
Beļģijas Brīvo arodbiedrību konfederācija CGSLB (Centrale Générale des Syndicats Libéraux de Belgique) / ACLVB ir intersektorālā arodbiedrība (multi industriju organizācija), kura apvieno 274 308 biedrus visā Beļģijā. Arodbiedrības pārvaldes struktūra ir balstīta uz biedru pamatvalodu 3 reģionos: ziemeļos atrodas Flandrija, kurā runā flāmu valodā, dienvidos atrodas Valonija, kurā runā franču valodā, bet galvaspilsētas reģionā Briselē biedri runā abās valodās. Arodbiedrībā strādā 500 darbinieki, izveidoti 100 lokālie kontaktpunkti un nosegti 19 apgabali visā valstī.
LBAS jaunieši tikās ar CGSLB / ACLVB starptautiskā departamenta vadītāju Veru Dos Santos Costa,  Valonijas reģiona arodbiedrības jauniešu nodaļas vadītāju Valerie Meunier, Flandrijas reģiona arodbiedrības jauniešu nodaļas vadītāju Tim Ramboer,  Briseles reģiona arodbiedrības jauniešu nodaļas vadītāju Hajar Metni un pārstāvi Stijn Pauli, SLFP Young – VSOA Young organizācijas un citiem arodbiedrības pārstāvjiem.
Tim Ramboer  LBAS jauniešus iepazīstināja ar 2005.gadā izveidotās Flandrijas reģiona arodbiedrības jauniešu organizācijas “FreeZbe” darbību, kuras misija ir būt par arodbiedrības jauniešu ceļvedi un informatoru darba tirgū. FreeZbe apvieno 7813 studentus (bezmaksas dalība), 5085 bezdarbniekus un skolu agri pametušos jauniešus (bezmaksas dalība), 9705 strādājošos jauniešus vecumā līdz 25 gadiem uzņēmuma, sektorālajā un federālajā līmenī (biedra nauda 12 – 15 eiro mēnesī).
Ramboer uzsvēra, ka pēdējā laikā organizācijā vairāk kārt mainījusies vadība, tādēļ šā brīža uzdevums ir FeeZbe attīstība, bet nākotnes mērķis – politikas ietekme par labu jauniešiem. FreeZbe studentiem bez maksas sniedz informāciju, konsultācijas karjeras izvēlē un par darba tirgu, aizstāv studentu intereses darba vietās, rīko prezentācijas skolās, konkursus un nodrošina atlaižu karti.  Bezdarbniekiem un skolu agri pametušajiem jauniešiem FreeZbe  bez maksas sniedz informāciju un norādes, kur griezties un ko darīt pēc skolas pamešanas, sniedz konsultācijas CV, motivācijas vēstuļu sastādīšanā un padomus darba intervijām, rīko konkursus un nodrošina atlaižu karti. Strādājošajiem jauniešiem FreeZbe sniedz informāciju, profesionālas konsultācijas par darba tiesībām un interešu aizstāvību  uzņēmuma, sektorālajā, federālajā līmenī, rīko konkursu “Zelta jaunietis” aktīvākajiem arodbiedrību jauniešiem,  rīko konkursus un nodrošina atlaižu karti. FreeZbe jaunieši tiekas ik 3 – 4 mēnešus, piedalās izstādēs un dažādos mūzikas, mākslas festivālos ar arodbiedrību telti un jauniešus piesaistošām aktivitātēm, prezentreklāmas suvenīriem – balvās. Flandrijas reģiona arodbiedrības jauniešu aktivitāšu budžets ir aptuveni 35 800 eiro gadā.
Valerie Meunier mūs iepazīstināja ar CGSLB / ACLVB un Valonijas reģiona arodbiedrības jauniešu organizācijas darbu. Lai mazinātu biedru iestāšanās/izstāšanās tendenci, CGSLB / ACLVB pirmos 6 mēnešus jaunais biedrs nevar saņemt pilnu juridisko aizstāvību, taču to ir iespējams iegūt, noslēdzot vienošanos par vienreizēju maksājumu 250 eiro. Tāpat Meunier minēja, ka šobrīd bez darba Beļģijā ir 23,79% jauniešu, kuriem arodbiedrība cenšas sniegt profesionālu atbalstu, darbojoties kā “nodarbinātības aģentūra”. Beļģijā, ja cilvēks ir palicis bez darba, tad pirmā organizācija, kurā viņš griežas ir arodbiedrība un tikai pēc tam nodarbinātības aģentūra. LBAS jaunieši, klausoties divu Beļģijas arodbiedrības biedru pieredzes stāstos, guva praktisku ieskatu iepriekš Baltijas arodbiedrību jauniešu forumā rastajā idejā par “arodbiedrību kā nodarbinātības aģentūru”. Meunier uzsvēra, ka šis pakalpojums ir arodbiedrības iespēja izturēties pret saviem biedriem kā pret cilvēkiem, nevis klientiem, tādējādi stiprinot ciešu personisko saikni un arodbiedrības reputāciju ilgtermiņā.  Tas ir ļāvis Valonijas reģiona arodbiedrības jauniešu organizācijai arī veidot ļoti detalizētu biedru statistiku, izpētot biedru vajadzības un gūstot skaidrību, kurās pilsētās jāstiprina arodbiedrība. Šī organizācija ik mēnesi saviem biedriem uz mājām pastkastēs piegādā drukātu arodbiedrības žurnālu ar aktuālo informāciju, kā arī ievieto žurnāla elektronisko versiju mājas lapā. Arodbiedrība rīko arī informatīvi izklaidējošos pasākumus – “Arodbiedrības disko buss”, laivu noformēšanas konkursu un komandu airēšanas sacensības, pasākumus kopā ar studentu korporācijām, u.c.
Jauniešu padomes pārstāvji izsaka pateicību Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai par sniegto iespēju paaugstināt savu kapacitāti, gūstot noderīgu pieredzi un informāciju turpmākajam darbam ar arodbiedrību jauniešiem!