Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA paveiktie darbi un turpmākie izaicinājumi

Otrdiena 18/12/2012

Lai atskatītos uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības līdz šim paveikto un iezīmētu lielākos gaidāmos uzdevumus 2013.gadā, piedāvājam sarunu ar arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško un viņas vietnieku Jāni Krastiņu.
Aizvadītajā gadā viens no LIZDA prioritārajiem uzstādījumiem bija uzlabot pedagogu darba vidi, lai pedagogi varētu pildīt savus tiešos pienākumus un neraizēties par citiem blakus faktoriem, galvenokārt finansēm. Gada sākumā izvirzījām valdībai prasības palielināt pedagogu darba samaksu. Šo jautājumu arodbiedrība risināja kopā ar partneriem – Latvijas Pedagogu domi un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju. Sanāksmēs un diskusijās radās vienota izpratne par to, kādai būtu jābūt veselīgai pedagogu darba videi.
Ingrīda un Jānis atzīmē, ka pēc ilgām un smagām sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir noslēgts Sadarbības memorands, kurā iezīmēti galvenie soļi, kādā veidā tuvākajos gados varētu tikt palielināta pedagogu darba samaksa.
Pirmais redzamais rezultāts, kas šogad tika panākts – vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algu likmju paaugstināšana par 10%, kas attiecināma arī uz pirmsskolas pedagogiem. Tomēr Jānis uzskata, ka kopumā Sadarbības memorandā iekļautos punktus, kas skar pedagogu darba samaksu un šīs profesijas vispārējās cieņas celšanu sabiedrībā, ministrija nepilda. Kā viens no galvenajiem neizpildītajiem solījumiem jāatzīmē pirmsskolu pedagogu darba samaksas finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem, kas ļautu mazināt nevienlīdzīgos darba algas apmērus, ko šobrīd nosaka dažādu pašvaldību turības līmenis. Arodbiedrība neplāno atkāpties no šīs prasības, tādēļ turpinās aktīvu darbu, meklējot konkrētus risinājumus sarunās ar ministriju.
Nākamajā gadā jāturpina aizsāktais darbs pie pakāpeniskas pedagogu darba samaksas paaugstināšanas, jo noslēgtais Sadarbības memorands paredz, ka pedagogu atalgojuma paaugstināšanu noteiks Ministru kabineta apstiprināta motivācijas programma. Līdz šim vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrādes darba grupā ministrijā arodbiedrība prezentējusi vairākus savus izstrādātos modeļus, kuri uzskatāmi parāda, kā palielinātos pedagogu darba alga turpmāko gadu gaitā. No šiem modeļiem šobrīd aktuāli ir divi: pirmais paredz strauju algas pielikumu, taču tam papildus nepieciešami lieli valsts budžeta līdzekļi, savukārt otrais modelis paredz pakāpenisku darba samaksas paaugstināšanu atbilstoši iegūtajām pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpēm. Visreālākais varētu būt otrais modelis, taču IZM vēl nav sniegusi savu atbildi, kā arī nav piedāvājusi savus priekšlikumus. Šis modelis sevī ietvertu visas kvalitātes pakāpes, nevis tikai ceturto un piekto, kā līdz šim, taču jūtams algas pielikums zemākajām pakāpēm uzreiz nebūtu tik straujš.
Kā vēl divus galvenos risināmos jautājumus LIZDA vadība nosauc nepietiekamo finansiālo atbalstu mazajām skolām, augstākās izglītības un zinātnes problēmas, kas ietver jautājumus par akadēmiskā personāla darba samaksu, valsts budžeta finansējumu augstskolām, zinātnē strādājošo atalgojumu, kopējo valsts finansiālo atbalstu zinātnei. Ingrīda uzsver, ka attiecībā uz augstākās izglītības un zinātnes darbinieku darba samaksu pēc arodbiedrības aktīvi izrādītas iniciatīvas ir izveidota IZM darba grupa. Šobrīd sarunas rit lēni, tomēr ir cerības, ka pēc rūpīgas nosacījumu punktu izstrādes, sagaidot arī starptautisko Latvijas zinātnisko institūtu izvērtējumu, tiks izstrādāta un panākta jauna, konkrēta un nozīmīga vienošanās ar IZM.
Atbildot uz jautājumu, kā kopumā vērtē sadarbību ar ministriju, Jānis atzīst – tā nav viegla, tomēr labi, ka tāda pastāv. Kā viens no sadarbības rezultātiem ir jau minētais memorands, diemžēl negatīvā puse ir tā nepildīšana no ministrijas puses. Ingrīda uzsver pozitīvās lietas: LIZDA pārstāvji reizi mēnesī tiekas ar ministrijas vadību, lai kopīgi izrunātu aktuālos jautājumus. Visi arodbiedrības deleģētie pārstāvji ir iekļauti ministrijas darba grupās. Ir izdarītas daudzas labas lietas, bet ir arī atsevišķu jautājumu risinājumu kavēšana no ministrijas puses.
Arodbiedrība aktīvi sadarbojas arī ar Saeimu, atsaucoties aicinājumam piedalīties Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, kas liecina par to, ka deputātiem arodbiedrības viedoklis ir svarīgs. Saeimas komisijas deputāti ņem vērā LIZDA viedokli un līdz šim kopā ar pašvaldību deputātiem ir aktīvi piedalījušies arī akcijā „Skolas diena”.
Atgriežoties pie izvirzītā mērķa – uzlabot pedagogu darba vidi, otrs virziens, pie kura LIZDA šogad strādāja, bija mazināt un novērst stresa un vardarbības esamību pedagogu darba vidē. Ir notikusi konference un izstrādāta rekomendācija, kuras mērķis ir radīt izpratni darba devējos, politikas veidotājos, sabiedrībā par stresu darbā, palīdzēt identificēt pazīmes un veidot labvēlīgu psihoemocionālo un fizisko darba vidi pedagogiem.
„Kopumā LIZDA darbība jāvērtē pozitīvi”, saka Jānis. Biedru skaits varētu būt nedaudz samazinājies, jo valstī samazinās skolēnu, skolu un pedagogu skaits, tomēr jāuzsver, ka ir izveidojušās daudzas jaunas arodorganizācijas ārpus Rīgas, īpaši Pierīgas novados. Šogad arodbiedrībai pievienojušies daudz jaunu biedru Jelgavā, Ludzā, Limbažos, Talsos, Ogrē un citos Latvijas reģionos. Jānis piebilst, ka būtu tikai priecīgs redzēt veidojamies vēl jaunas arodorganizācijas novados, jo spēks ir vienotībā. Savukārt Ingrīda uzsver, ka ar katru gadu uzlabojas LIZDA komunikācija un informācijas aprite – aktīvi darbojas arodbiedrības mājaslapa, tiek izdoti informatīvie materiāli, turklāt šogad biežāk izdevies tikties arī klātienē ar daudziem biedriem novados, tādējādi uzklausot viedokļus un ieteikumus. Liels prieks LIZDA vadībai ir arī par arodbiedrības jauniešu aktivizēšanos, kuri cenšas aktīvi paust savu viedokli un izveidot savu padomi nacionālā līmenī.
Vēl kā ļoti pozitīvu sasniegumu Ingrīda min, ka arodbiedrība pēc ilgiem laikiem veiksmīgi ir piedalījusies projektu konkursā un turpmākos divus gadus ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras finansiālu atbalstu tiks risināts jautājums par darba koplīgumu nozīmi pedagogu cienīgas darba vides veidošanā Latvijā. Projekta gaitā būs iespēja gan rīkot pasākumus reģionos un tikties klātienē ar dažādu izglītības iestāžu pedagogiem, gan izstrādāt pētījumu, gan īstenot kampaņas un organizēt konferences, konkursu.
Ingrīdai Mikiško un Jānim Krastiņam devām arī iespēju pašiem iejusties pedagoga lomā un novērtēt LIZDA darbu 2012.gadā ar konkrētu atzīmi no 1 līdz 10. Jānis atzina, ka, ja vērtē pēc visredzamāko rezultātu daudzuma, tad atzīme nevarētu būt augstāka par 5, savukārt Ingrīda atturas nosaukt konkrētu atzīmi, ļaujot vērtēt arodbiedrības biedriem. Arī pedagogi reizēm vērtē dažādi – citreiz pēc konkrētiem rezultātiem un neveiksmēm, citreiz pēc ieguldītajām pūlēm un centības, tādēļ aicinām arī jūs pašus novērtēt LIZDA darbību ar, jūsuprāt, piemērotāko atzīmi!


VIEDOKĻI PAR LIZDA UN IZM DARBU

Kā Jūs vērtējat arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas darbu aizvadītajā gadā;
kādi ir lielākie sasniegumi un izaicinājumi nākamajam gadam?

Māra Graudiņa,  LIZDA Bauskas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja:
Parakstītais Sadarbības memorands ir pirmais solis pretī jaunai pedagogu darba samaksas sistēmas ieviešanai un vienotības pierādījums ar citām pedagogu nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Pedagogu domi.  Nākamā gada galvenie uzdevumi arodbiedrībai būs cīņa  par pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansējuma atgūšanu no valsts mērķdotācijas un finansējuma piešķiršanu visām pedagogu kvalifikācijas pakāpēm.
Pozitīvi vērtēju augstskolu studiju programmu izvērtēšanu. Galvenais izaicinājums ministrijai – sadarbojoties ar LIZDA, veidot taisnīgu, ieguldītajam darbam un profesionalitātei atbilstošu pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviest pieteiktās reformas, kā arī par svarīgākajiem uzskatīt  nozares profesionāļu – pedagogu un iestāžu vadītāju – viedokļus.

Janīna Staudža, LIZDA Rēzekns pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja:
Arodbiedrības darbību 2012.gadā kopumā vērtēju pozitīvi. Daudz ir darīts sabiedriskā tēla un LIZDA darbības atspoguļošanai medijos un sociālajos tīklos. LIZDA darbības atspoguļošana mājas lapā ir labs veids, kā operatīvi sniegt informāciju biedriem. Tika aktualizēta sociālā dialoga veidošana visos līmeņos, bet tas ir komplicēts process, un šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Mēs esam bijuši pārāk pieticīgi, prasot algas paaugstinājumu. Mums visiem kopā jāsadarbojas, panākot, ka arodbiedrība ir pirmā instance, kur vēršas darbinieki, lai konsultētos par darba problēmām un savām tiesībām. Tikai tad mēs varēsim teikt, ka mūsu darbība ir efektīva.
Savukārt par ministrijas darbu 2012.gadā nevaru dot viennozīmīgu vērtējumu. Ir izdarītas daudzas labas lietas, bet ir arī sasteigti lēmumi. Tiek piedāvātas idejas reformām, mainīgas un daudzas, bet to publiskošanas un ieviešanas veids reizēm ir nekorekts. Skolotāji tiek „kacināti”, bet pēc laika paziņo, ka tas vairs nav aktuāli. Tiek radīts papildus stress un novērsta uzmanība no galvenā – izglītošanas procesa. Pedagogi arvien no IZM gaida elastīgu, motivējošu un adekvātu darba samaksas sistēmu. Rodas iespaids, ka daudzas lietas notiek tikai „reformas reformu dēļ”, bet... kādreiz jau der „ielaist līdaciņu karūsu dīķī.”