Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











Vai tiešām nozares ekspertu darba grupu rezultāti klejo pa ministrijas gaiteņiem?

Pirmdiena 14/01/2013

Izglītības un zinātnes ministrijas 13 darba grupās deleģētie Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji pēc kopīgas līdzšinējās darbības izvērtēšanas sanāksmes janvāra sākumā secināja, ka šobrīd sabiedrībai trūkst konkrētas informācijas par ministrijas darba grupu rezultātu turpmāko virzību nozares pārmaiņu īstenošanā.
Lai sekmētu izglītības un zinātnes attīstību, konstruktīvu sociālo dialogu un nozarē strādājošo interešu aizstāvību Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, pamatojoties uz LIZDA un IZM noslēgto vienošanos par sadarbību, no 22.02.2012. deleģēja savus pārstāvjus ministrijas darba grupās.
Aizvadītā gada laikā īpaši aktīvi darbojušās 7 vispārējās izglītības darba grupas, kuru darba rezultātus ministrija prezentēja vasarā un iestrādāja vispārējās izglītības reformu īstenošanas rīcības plānā. No pārejām IZM darba grupām šobrīd aktīvi darbojas tikai divas – darba grupa vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrādei, kā arī darba grupa par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas pārskatīšanu. Par pārējo IZM darba grupu aktīvas darbības atsākšanu konkrētas informācijas nav un ministrijas aicinājumi uz ekspertu sanāksmēm šogad vēl nav bijuši.
Pie dažiem no redzamākajiem gandrīz vesela gada darba rezultātiem var nosaukt Ministru kabineta noteikumu projektu par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un tās pilnveides kārtībai. Tāpat darba grupas strādājušas pie izglītības kvalitātes kritērijiem, pamatizglītības standarta, birokrātijas sloga mazināšanas, galvojuma pakalpojuma groza, mācību līdzekļu definēšanas un citiem jautājumiem.
Taču kopumā šobrīd trūkst konkrētas informācijas par ministrijas darba grupu līdzšinējo rezultātu turpmāko virzību. „Rodas iespaids, ka darba grupu ekspertu ieteikumi un secinājumi ir kaut kur iesprūduši ministrijā un netiek īstenoti,” pēc arodbiedrības ekspertu sanāksmes secināja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Viņa minēja, ka pati darbojas vairākās IZM darba grupās un liela daļa no tā, ko paveica eksperti esot palicis sarunu līmenī. „Piemēram, darba grupa par mazo lauku skolu attīstību pagājušajā gadā sanāca uz kādām 4 – 5 sanāksmēm, bet šo sarunu rezultātā radušies ieteikumi nav virzīti tālāk un tie netiek arī skatīti kontekstā ar citiem lielākiem jautājumiem – pedagogu motivāciju, novērtēšanu, atalgojuma paaugstināšanu,” minēja Mikiško.
Savukārt šobrīd aktīvajā darba grupā vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrādei jūtams spiediens nepamatoti ātrai pārejai uz pedagogu 40 stundu darba nedēļu no 01.09.2014. pie esošā finansējuma vai minimāla tā pieauguma. Noprotams, ka ministrija nevēlas katru gadu pedagogu atalgojumu paaugstināt par kādu procentskaitli, taču arodbiedrība atbalstīs pāreju uz jaunu darba samaksas modeli tikai tad, ja tiks veikta adekvāta pedagogu darba samaksas paaugstināšana. Ministrijas amatpersonas atzīst, ka darba samaksai ir jābūt citādai un pedagogam ir jāredz, kādā veidā viņš šo atalgojumu varētu palielināt, taču, piedāvājot tikai izveidoto pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, rodas pamatots jautājums, kādas ir karjeras izaugsmes un atalgojuma paaugstināšanas iespējas 3. pakāpes pedagogiem, jo viņi visi nevarēs būt 4. un 5. pakāpes speciālisti reģionālā un nacionālā līmenī.
Otrajā šobrīd aktīvajā darba grupā par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas pārskatīšanu sarunas norit smagi, jo jūtama pretestība pret atsevišķas vienošanās noslēgšanu, lai arī to paredz 04.07.2012. parakstītā Sadarbības memoranda 8.punkts. Neskatoties uz to, arodbiedrības pārstāvji 03.01.2013. darba grupai iesniedza savu memoranda projektu, ietverot konkrētus augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanas nosacījumus. Darba grupas nākamā sanāksme plānota 24.01.2013.
Ministrijas amatpersonas abās šobrīd aktīvajās darba grupās ekspertiem esot minējušas, ka IZM aizvadītajā gadā veikusi vairākus pētījumus, kas saistīti ar nozares darbinieku darba samaksas sistēmu. Lai arī solīts turpmākajās darba grupu sanāksmēs šos pētījumus prezentēt, ministrija nevēloties tos publiskot sabiedrībai, neņemot vērā, ka tie veikti par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Arodbiedrība aicina ministriju ievērot sabiedrības tiesības uz informācijas atklātību, publicējot ministrijas mājas lapā visus pēdējos 2 gados IZM un struktūrfondu finansētos nozares pētījumus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģētie pārstāvji IZM darba grupās:

IZM darba grupa vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrādei
Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja
Modris Krieviņš, Cēsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs
Ilze Priževoite, speciāliste sociāli ekonomiskajos jautājumos

IZM darba grupa par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas pārskatīšanu
Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja
Ilze Trapenciere, speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos
Rita Ozola, LIZDA Augstskolu un zinātnes komisijas priekšsēdētāja un Liepājas Universitātes arodorganizācijas priekšsēdētāja
Solveiga Skotele, Latvijas Universitātes arodorganizācijas priekšsēdētāja
Guntis Gerhards, Latvijas Zinātņu akadēmijas arodorganizāciju padomes loceklis

IZM darba grupa par augstākās izglītības un zinātnes attīstību
Ilze Trapenciere, speciāliste augstākās izglītības un zinātnes jautājumos

IZM darba grupa par profesionālās izglītības attīstību
Jānis Krastiņš, LIZDA priekšsēdētājas vietnieks

IZM darba grupa par mazo lauku skolu attīstību
Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja

IZM darba grupa par sporta attīstību
Laila Lapiņa, Rīgas 1.speciālās internātpamatskolas direktore

IZM vispārējās izglītības apakšgrupās

o Pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas apakšgrupa
Janīna Staudža, Rēzeknes pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja

o Finansēšanas principu izstrādes apakšgrupa
Modris Krieviņš, Cēsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs

o Mācību satura un procesa organizācijas apakšgrupa
Tatjana Marhileviča, Tukuma starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja

o Pirmsskolas izglītības attīstības apakšgrupa
Līvija Baļčūne, Rīgas 13.pirmsskolas izglītības iestādes „Ābecītis” arodorganizācijas priekšsēdētāja

o Izglītības kvalitātes monitoringa apakšgrupa
Ligita Semjonova, Rīgas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja

o Iekļaujošās izglītības apakšgrupa
Ināra Radčenko, Jelgavas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja