Aptauja
Kuri no minētajiem dzīves kvalitātes aspektiem, Jūsu skatījumā, pedagogam ir visnozīmīgākie?
Nodarbinātība (darba slodze)
Darba vide (darba aizsardzības pasākumi)
Tiesiskums (tiesības, kas reglamentē attiecības ar skolēniem, vecākiem, kā arī vadītājiem)
Izglītība (kvalifikācijas celšanas iespējas)
Informētība (manis kā arodbiedrības biedra informēšana)
Materiālā labklājība (darba alga, piemaksa par labu darbu)
Sociālā drošība (sociālā aizsardzība, materiālā palīdzība nelaimes gadījumos)
Veselība (veselības apdrošināšana, pasākumi veselības uzlabošanai)
Brīvais laiks (kultūras un sporta pasākumi)
Darba un ģimenes savienošana (iespējas savienot darbu situācijās, kad ir mazi bērni utt.)
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 
 





   











LIZDA: Algu celšana ne tikai deputātiem, bet arī izglītības, zinātnes darbiniekiem būtu laba zīme

Ceturtdiena 24/01/2013

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicina Valsts prezidentu Andri Bērziņu iestāties par darba samaksas paaugstināšanu izglītības un zinātnes darbiniekiem, kas būtu labs apliecinājums Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.
Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa medijiem pausto viedokli par Saeimas deputātu atalgojuma paaugstināšanu kā labu zīmi Latvijas krīzes pārvarēšanai, arodbiedrība uzsver kritiski nepietiekamo valsts finansējumu izglītības un zinātnes darbinieku darba samaksai, kas nebūt neliecina par Latvijas ekonomisko augšupeju.
Arodbiedrība aicina Valsts prezidentu Andri Bērziņu rosināt Izglītības un zinātnes ministrijai pēc iespējas drīzāk valsts budžeta grozījumos pieprasīt būtisku finansējuma palielinājumu nozares darbinieku cienīgas darba samaksas paaugstināšanai.
Arodbiedrība diskusijā par zinātni ieguvusi arī apliecinājumu no Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes, ka lēmējvara esot gatava lemt par papildus finansējuma piešķiršanu nozarei. „Runāsim atklāti – ministrija iepriekš naudu nav prasījusi. Ministram ir jāiet pie valdības, un nebūt nav tā, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks būtu krasi iestājušies pret finansējuma piešķiršanu nozarei,” minēja Druviete.
Vēl pagājušā gada rudenī pēc arodbiedrības rosinājuma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija griezās pie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, taču valdības sagatavotā budžeta pieņemšanas beigu posmā vairs neizdevās izcīnīt papildus nepieciešamo finansējumu nozares darbinieku darba samaksai, jo no ministrijas netika saņemts nepieciešamais atbalsts.
Šobrīd no ministrijas puses pusgada garumā tiek nepamatoti novilcināta Sadarbības memoranda parakstīšana par augstākās izglītības un zinātnisko institūciju darbinieku darba samaksas paaugstināšanu. Savukārt pagājušā gada jūlijā starp arodbiedrību un ministriju noslēgtais memorands netiek pildīts, jo no 2013.gada 1.janvāra pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksa par izglītības programmu īstenošanu aizvien nav finansēta no valsts budžeta. Tāpat kavējas arī vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas un novērtēšanas programmas izstrāde un iesniegšana apstiprināšanai valdībā, tajā paredzot adekvātu pedagogu darba samaksas paaugstinājumu turpmāko gadu gaitā. Tā vietā no ministrijas puses ir jūtams negatīvs spiediens nepamatoti ātrai pārejai uz jaunu finansēšanas modeli – pedagogu 40 stundu darba nedēļu – pie esošā nepietiekamā nozares finansējuma.