Aptauja
Vai Jūs zinājāt, ka no 2017. gada 1. decembra pedagogiem ir tiesības pieteikties savas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai?
Jā, esmu informēts
Nē, neesmu informēts
Esmu informēts, bet nepieteikšos
[Rezultāti] [Arhīvs]



  View arodbiedriba's profile on slideshare 






   











Somijas OAJ kolēģu pieredze

Sestdiena 02/03/2013

Meklējot izglītības sistēmas paraugvalsti, skatiens neviļus vēršas uz mūsu kolēģiem somiem. Februārī LIZDA padome tikās ar Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (OAJ) prezidentu Olli Luukkainen un starptautiskā departamenta vadītāju Ritva Semi. Somijas izglītības sistēma ir pozitīvais piemērs, uz ko joprojām ilgstoši tiecas daudzas valstis, tomēr šobrīd problēmas sāk uzglūnēt arī tai.

Somu Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents Olli Luukkainens uzskata, ka Somija pārāk ilgu laiku ar savu izglītību ir bijusi pašapmierināta. Ja valsts vēlas saglabāt līdzšinējo izglītības līmeni, tad ir pienācis laiks tajā investēt. LIZDA padomes locekļu saruna ar Somijas kolēģiem kārtējo reizi lika nopūsties cerībā, ka reiz mūsu izglītības kvalitāte un tajā strādājošo cilvēku darba apstākļi kaut nedaudz pietuvosies somiem, vēsta laikraksts „Diena”. Skolotāji uzskata, ka Somijas veiksmes pamatā ir ieklausīšanās izglītības darbiniekos, kā arī pienācīga viņu atalgošana. „Es biju pārsteigta, kad somu arodbiedrības vadītājs teica, ka tur skolotājiem par katru papildus iegūto izglītību piemaksā arī tad, ja viņš nemāca to priekšmetu. Bet mums te vienam atņem, otram pieliek,” saka LIZDA Tukuma starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Tatjana Marhileviča. Viņai piekrīt arī Rīgas Valsts tehnikuma skolotāja Renāte Neilande, kura Latvijas pedagogu darba stāža piemaksas sauc par izsmieklu. „Ja es būtu jaunāka, tad mācītos somu valodu un brauktu tur strādāt,” viņa piebilda.

Savukārt Somijas Izglītības darbinieku arodbiedrības prezidents Luukkainens kā galveno savas valsts panākumu atslēgu vispirms min lielo uzticēšanos skolotājiem, kā arī izglītības līmeni, ko pieprasa no pedagogiem. Proti, kopš 1980.gada visiem skolotājiem, izņemot bērnudārzos strādājošajiem, ir jābūt maģistra grādam. „Šī profesija pie mums ir ļoti populāra, tāpēc arī augstskolas var izvēlēties labākos no labākajiem un studēt tiek apmēram 11% no visiem gribētājiem. Mācīties par skolotāju ir laime, nevis pienākums,” saka Luukkainens. Par spīti lielajai konkurencei, darbavietas Somijas skolās ir atraduši arī 1509 iebraucēji, kuriem izdevies atbilstošā līmenī apgūt somu valodu un pierādīt, ka viņu dzimtenē iegūtā izglītība atbilst Somijas augstajiem standartiem. Tiesa, no ārvalstīm nākušo skolotāju procents ir niecīgs, jo kopumā Somijas skolās strādā 120 000 tūkstoši skolotāju. Vidējā Somijas pedagogu alga ir 3600 eiro mēnesī, kas sakrīt ar vidējo algas līmeni valstī. Latvijas pedagoga vidēja alga ir aptuveni 300 latu mēnesī.

Par sadarbību ar Izglītības ministriju Somijas pedagogi atšķirībā no Latvijas kolēģiem nesūdzas. Luukkainens norāda, ka komunikācija starp skolotājiem un ministriju esot veiksmīga. „Kad pirms diviem gadiem pie mums tika ievēlēts izglītības ministrs, tad pirmais viņa telefona zvans bija ministrijai, bet nākamo saņēma arodbiedrība, jo viņš gribēja zināt, ko mēs par to teiksim,” saka arodbiedrības starptautiskā departamenta vadītāja Ritva Semi.

„Protams, ir jābūt apmierinātam par pagātni, bet nevar cerēt, ka tas pats no sevis turpināsies. Mēs zinām, ka tās valstis, kas vēlas attīstīties, iegulda līdzekļus skolās un izglītībā, bet Somijā pašreiz finansējumu tikai samazina un samazina,” pauž Luukkainens. Galvenais drauds, kas šobrīd satrauc somu pedagogus, ir valdības plāns samazināt to skaitu profesionālajās skolās. Valdība šo soli skaidrojot ar jauniešu skaita samazināšanos, bet skolotāji norāda, ka jau tagad aptuveni 120 000 Somijas iedzīvotāju vecumā līdz 30 gadiem ir bez vidējās vai profesionālās izglītības. Šāda ekonomija vēlāk uz valsts budžetu var atsaukties citādā veidā, norāda Luukkainens. Proti, cilvēkiem ar zemāku izglītības līmeni ir sliktāka veselība un mazākas izredzes iegūt darbu, līdz ar to valstij būs lielāki izdevumi par veselības aprūpi, kā arī sociālajiem pabalstiem. Savukārt pēcāk neizbēgami ciestu arī izglītības finansējums.

Par darbavietu skaita samazināšanos, ko varētu izraisīt skolēnu skaita samazinājums profesionālajās vidusskolās, skolotāji satraukumu gan nepauž, jo Somijā pedagogs ir piesaistīts pašvaldībai, nevis konkrētai skolai, saka Luukkainens. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kādā skolā konkrētais pedagogs vairāk nav nepieciešams, tad pašvaldība viņam piedāvā darbu citā izglītības iestādē, kas ietilpst šajā administratīvajā teritorijā. Tāpat no darbavietu skaita sarukuma palīdzot izvairīties tas, ka daļa skolotāju aiziet pensijā. Tiesa, rotācija pašvaldības ietvaros gan nespēj pasargāt pilnīgi visus pedagogus, jo pēdējo 20 gadu laikā iekšējās iedzīvotāju migrācijas dēļ Somijā ir nācies slēgt divus tūkstošus mācību iestāžu. Tomēr to skolotāju skaits, kuriem savas darbavietas šī iemesla dēļ ir nācās zaudēt, esot neliels.

OAJ dibināta 1973.gada 28.decembrī un šobrīd apvieno 120 000 biedru jeb 95% no izglītībā un zinātnē strādājošajiem.
LIZDA ir uzsākusi sarunas par divpusēja sadarbības līguma slēgšanu ar OAJ.

OAJ prezentācija par izglītību Somijā
Foto no OAJ oficiālās vizītes Rīgā

This is Education in Finland / by Ritva Semi, Special Advisor, OAJ – The Trade Union of Education in Finland from Latvian Trade Union of Education and Science Employees